Vārdu dēlam neatradām mēs,bet gan vārds atrada mūs!

Tas bija 2007. gada sākums,kad mēs ar vīru uzzinājām,ka būsim vecāki.Lielu lielais prieks un arī satraukums,bet tas jau cits stāsts.

Vārdu izvēlēties gribējās jau tiklīdz uzzināju,ka esmu stāvoklī.Bija liela nepacietība un par to nedomāt es nevarēju.Tad nu ķēros klāt pie latviešu kalendāra.Sēdējam abi ar vīru atvēruši kalendāru un lasījām no 1.janvāra līdz 31. decembrim.Pirmajā brīdī izlasot bija vārdi,kas iepatikās man un bija kas iepatikās vīram,bet neviens no tiem nesakrita.Tad sākām visu no jauna,atkal parlasījām visus vārdus,tikai šoreiz pie katra piestājām uz pāris minūtēm,lai pārdomātu,lai izrunātu,lai izklausītu kā skan.Bet atkal nekā.Un ar katru reizi vārdi likās tukši un nepievilcīgi.Ja sākumā kāds patika,tad pēc kārtējās pārlasīšanas vairs nepatika.Līdz jau šķita,ka tik daudz vārdu,pilns kalendārs,bet mūsu mazulim neviens neder.

Tas viss turpinajās ik dienu,jo man nebija pacietība,gribejās taču atrast vārdiņu mūsu mazulim.Tā kā vēl nezinājām ko gaidam,puiku vai meiteni,tad attiecīgi skatījāmies abiem dzimumiem.Kad viss kalendārs bija pāršķirstīts vairākas reizes,kad visi vārdi bija jau izskanējuši tik daudz,ka palika pat prātā,mēs vienojāmies par meitenītes vārdu.Mums abiem ar vīru iepatikās vārds Evelīna un Laura.Tad nu pie tiem arī palikām.Izrunāju Laura,izrunāju Evelīna un skan labi,patīk.Nu tad beidzot!Bet vēl bija liels darbs priekšā,jo ar zēnu vārdiem gāja ļoti grūti.Man šķita,nu kā tā var būt,ka neviens pats vārds mums nepatīk.Es atceros,ka vīram patika vārds Vadims,bet man bija asociācija ar cilvēku un līdz ar to šis vārds nešķita piemērots manam dēlam.Vairs neatceros kādi vārdi manā izvēlē bija,jo tie nebija tādi,kas tiešām patika,līdz ar to nepalika atminā.Tad meklējot internetā es uzgāju paplašināto vārda dienu kalendāru,kur bija ne tikai latviešu vārdi,bet arī citu tautību,valstu.Tas man šķita ideāls kalendārs,jo ne tikai bija ļoti daudz vārdi,bet vēl varēja vīrs samest virtuālos groziņos vārdus,tad to pašu izdara sieva un automātiski uzrāda vārdus,kas abiem sakrīt.Tas ir ļoti ērti un pat interesanti.

Bet mēs to neizmantojām.Vīrs gulēja gultā,es pie datora lasīju vārdus alfabēta secībā un teicām,patīk,nepatīk.Tikām līdz burtam M-Maikls.Vienu reizi izlasot abi vienbalsīgi-Patīk!Tālāk pat nelasījām,nebija pat interese,kas būs par vārdiem,jo atradām ideālo.Mēs abi ar vīru izrunājām to vārdu,Maikls un bija trapīts 10.Mums ļoti iepatikās un bija nolemts,ka,ja būs dēls,tad noteikt Maikls.Tagad man šķiet,ka zēna vārdu bija tik grūti atrast,jo mēs gaidījām zēnu,bet meitenes vārdi ātri atradās,jo kā vēlāk izrādādījās nebija vajadzīgi.Ja citi vārdu pieskaņo uzvārdam,vai skatās,lai nesakrīt tuvu dzimšanas dienai,vai arī vieni izvēlas retos vārdus,citi populāros un viņiem tas ir svarīgi,šie kritēriji,tad mūsu vienīgais kritērijs bija,lai mums patīk.Lai patīk tā,ka prieks izrunāt,lai gribas saukt un saukt.

Tad arī 16 ġrūtniecības nedēļā USG man uzrādīja,ka būs puika.Kaut tas nebija 100%,iekšēji es jau jutu,ka būs,būs puika.Par meiteņu vārdiem vairs nedomājām,jo tiešām bija šī iekšējā sajūta,ka es nekļūdos.Pienāca 32 grūtniecības nedēļa un,jā,atkal uzrāda,ka  puika.Tad arī klāt jau septembris,kad jānāk pasaulē mūsu mazulītim.27.septembrī pulkst.17:09 šajā pasaulē ieradās mūsu mazulis,riktīgs brašulis vārdā Maikls.Kad es ieraudzīju savu dēliņu,man šķita,ka vārds ir domats vienīgi viņam.Tas viņam piestāvēja.Es nodomāju,re,kā mēs nekļūdījāmies.

Latviešu kalendarā nav Maiklam vārda diena,bet paplašinātajā kalendārā tā ir 29.septembrī,tikai 2 dienas pēc dzimšanas dienas,bet mūs tas neuztrauc,jo tas ir ideāls vārds mūsu dēliņam.Nav nozīmes,kad vārda diena,nav nozīmes kā skan ar uzvārdu un nav nozīmes vai citiem patīk un ko citi par to domā.Galvenais,ka mums patīk un mūsu dēliņš un vārds Maikls ir kā divas ūdens lāses.Pēc laiciņa mēs uzzinājām,ka amerikāņu vārds Maikls,kas rakstās kā Michael ir tieši tas pats,kas latviešu kalendarā Mihails.Vārda diena vienā un tai pašā dienā,tas izrādījās viens un tas pats vārds,tikai angļu izrunā un latviešu.Un vēl pietam mana vīra vecotēvu sauca Mihails.Vēl viena sakritība kā vīra māte sauca mūsu dēlu Maiklu krieviski,kad vēl neviens nezināja,ka Maikls ir tas pats Mihails.Viņa sauca par Mišutka,Miška.Un Vārds Mihails saīsinājumā arī bija Miša.Tā kā viss liecina par to,ka vārds tieši vietā.

Nu jau 3,5 gadus mūsu dēls cēli nes savu vārdu.Un šķiet,ka nevis mēs izvelējāmies vārdu,bet vārds izvelējās mūs,lai kļūtu par mūsu dēla vārdu.Tā tik ir izvēle un sakritība.Sanāk,ka nezinot mēs ielikām dēlam vārdu par godu vīra vecamtēvam.Ar katru dienu ar vien vairāk es pārliecinos,ka nav pasaulē labāka vārda mūsu dēlam.Arī ar uzvārdu skan ļoti labi-Maikls Rogovs.Man šīs skanējums šķiet tāds stingrs kā mūris,tāds ar ko var lepoties.Grūti aprakstīt,jo saprast var tikai izrunājot un dzirdot.

Īsāk sakot mūsu dēls tika pie vārda,kas tiešām ir domāts tieši viņam.

PASTĀSTI, KĀ TU IZLĒMI PAR LABU SAVA MAZUĻA VĀRDIŅAM UN LAIMĒ IELŪGUMU UZ IZRĀDI VELNIŅI!