Joprojām dzīvs ir mīts par vakcinācijas saistību ar autisma rašanos. Kādēļ vecākus māc šādas bažas un kas apstiprina to, ka autisma cēlonis nav vakcinācija, skaidro LIC Epidemioloģiskās drošības un sabiedrības veselības departamenta vadītājs Jurijs Perevoščikovs.
„Par šo jautājumu bieži tika runāts agrāk. Bija novērots, ka mūsdienās ar autismu sirgstošo bērnu skaits pieaug, un tam tika izvirzītas vairākas hipotēzes. Viena no tām, ko intensīvi izvirzīja un aizstāvēja vakcīnu pretinieki, pārstāvēja uzskatu, ka autisma cēlonis ir vakcinācija,” skaidro Jurijs Perevoščikovs.
Lai pārbaudītu vakcīnu saistību ar autisma rašanos, tika pētīts to sastāvs. Pētījumi uzrādīja, ka viens no vairāku vakcīnu komponentiem ir nelieli tiomersāla atlikumi, kas satur dzīvsudrabu.
„Šie preparāti kopš 30. – 40. gadiem tika lietoti vairāku vakcīnu sastāvos, lai pēc atvēršanas inaktivētu vakcīnas piesārņojumu. Tātad, ja arī kāda baktērija tajā iekļūtu, tā nesavairotos.
Tieši šī vakcīnas komponenta – dzīvsudraba – dēļ, agrāk pastāvēja uzskats, ka vakcīna varētu būt autisma attīstību ietekmējošs faktors,” atklāj EDSVD vadītājs.
Tomēr tas nepastiprinājās. Tika veikti plaši pētījumi, lai pārbaudītu autisma iespējamo sasaisti ar autisma rašanos, salīdzinot vakcinētu un nevakcinētu bērnu saslimšanas risku.
„Neviens no pētījumiem šo saistību neapstiprināja. Tomēr neraugoties uz to, sabiedrībā plaši izplatījās baumas par to, ka autisma cēlonis ir vakcīnas, kuru sastāvā ir dzīvsudraba atlikums.
Tādēļ pirms pieciem, sešiem gadiem lielākie vakcīnu ražotāji mainīja vakcīnu ražošanas noteikumus, un tās no dzīvsudraba atbrīvoja, neraugoties uz to, ka neviens pētījums to neapstiprināja kā slimību provocējošu faktoru. Arī Pasaules Veselības organizācija neatzina, ka dzīvsudrabs varētu veicināt kādus draudus veselībai,” stāsta Jurijs Perevoščikovs.
Lai gan arī Latvijā jau vairākus gadus tiek izmantotas vakcīnas, kuru sastāvā nav dzīvsudraba, ar autismu sirgstošo bērnu skaits joprojām nav mazinājies. Tas liek secināt, ka autisma cēloņi ir citi!
„Ražošanas pārprofilēšana prasīja lielus finansu līdzekļu ieguldījumus, tomēr negatīvas propagandas ietekmes dēļ, tas tika darīts. Tomēr kā pierāda gan pētījumi, gan apstiprina reālā dzīve, arī pēc dzīvsudraba izņemšanas no vakcīnu sastāva, nekādu izmaiņu ar autismu sirgstošo bērnu skaita ziņā nav. Tam jāmeklē citi cēloņi.
Pat vairums „progresīvāko” vakcīnu pretinieku jau meklē citas hipotēzes, lai iestātos pret vakcināciju, un no šīs teorijas par dzīvsudraba ietekmi uz autisma rašanos, jau ir atteikušies. Latvijā, diemžēl par to tiek runāts joprojām, neskatoties uz to, ka tam nav nekāda pamatojuma,” tā EDSVD vadītājs Jurijs Perevoščikovs.
Līva Zaksa, www.maminuklubs.lv