Vai turpināt potēt pēc vakcinācijas kalendāra?

Informācijas laikmets sniedz mums iespēju iegūt zināšanas par lietu pozitīvajām un negatīvajām pusēm. Kā rīkoties un kam uzticēties vakcinācijas jautājumā? Konsultē infektoloģe Dace Zavadska.

Māmiņa jautā:

Esmu strupceļā, nezinu, ko iesākt, lūdzu padomu. Par vakcīnu melno pusi nebiju lasījusi, tādēļ savai 4 mēn vecai meitai atļāvu veikt visas obligātās vakcīnas. Tagad, kad esmu apgaismota, nevēlos vairs bērnu turpināt potēt. B hep. kombinēto poti var atstāt potes pusceļā neizejot pilnu pošu kursu vai atlikt, kad meitiņa paaugās. Ļoti gaidu atbildi, jo nākamā kombinētā, pēc pāris nedēļām.

Atbild infektoloģe Dace Zavadska:

Jautājuma autore diemžēl nav minējusi savus „apgaismības” avotus un pieņēmumus, uz kuriem balstīts lēmums par meitiņas vakcinēšanas pārtraukšanu, tāpēc centīšos atbildi sniegt pilnīgi.

Infekcijas slimību specifiskā profilakse jeb vakcinācija, tautā – potēšana – ir droša metode, lai pasargātu pieaugušos un bērnus, jo īpaši zīdaiņus, no saslimšanas ar dzīvībai un veselībai bīstamām infekcijas slimībām. Vakcīnas tiek izstrādātas tā, lai pasargātu no slimības, invaliditātes vai nāves, ko izsauc infekciozie aģenti. Līdz šim, radot noturīgu imunitāti, ievērojot noteiktās vakcinācijas shēmas, pasaulē ir izdevies pilnīgi likvidēt īstās bakas, jūtami ierobežot un dažos pasaules rajonos pilnīgi likvidēt difteriju, poliomielītu, masalas un iedzimtās masaliņas. Tomēr joprojām, arī Latvijā, ik gadu redzam tādu infekcijas slimību nāves gadījumus (arī bērniem), kurus varētu novērst ar vakcināciju. Vairums šo bērnu nav bijuši vakcinēti vecāku uzskatu vai nolaidības dēļ. Vecākiem, pieņemot lēmumu atteikties no valstī paredzētās un arī apmaksātās vakcinācijas bērnam, ir jāsaprot, ka turpmāk atbildība par šo infekciju potenciālo iznākumu slimības gadījumā, ir jāuzņemas pašiem. Šis lēmums pacienta saslimšanas vai pat nāves gadījumā no infekcijas, kura ir novēršama ar vakcināciju, būtu viens no nelaimes cēloņu pierādījumiem, kam būtu arī juridiskas sekas.

Saskaņā ar normatīviem aktiem, vecākiem ir tiesības atteikties no iejaukšanās bērna veselībā, arī vakcinācijas. Tomēr jāatceras, ka mediķu praksē viscaur pasaulē, arī Latvijā, tiek reģistrēti gadījumi, kad, vecākiem atsakoties no bērnam nozīmētas operācijas, asins pārliešanas, vai kādas citas procedūras, tai skaitā vakcinācijas, kas kritiskā situācijā varētu glābt bērna dzīvību, bērns mediķu acu priekšā iet bojā. Pat mūsdienu attīstītā medicīna nav spējīga glābt dzīvību katram slimniekam. Jāatgādina, ka arī bērnam ir tiesības, kas noteiktas Latvijas valsts, kā arī Bērnu tiesību konvencijā, uz veselību, ko palīdz nodrošināt vakcinācija.

Dzīvē nav iespējams nodrošināt, lai bērns vienmēr būtu vesels. Jebkurš no mums var saslimt, un tad šī saslimšana kļūst par lielu rūpju un uztraukuma iemeslu. Tieši infekcijas slimības ir viens no nopietnākajiem draudiem bērna veselībai, jo infekcijas slimībām ir spēja viegli izplatīties starp cilvēkiem - pat ieelpotais gaiss var saturēt slimību izraisošas baktērijas un vīrusus.

Runājot par vakcinācijas „melno pusi” vai blakusefektiem, tad līdz šim pasaulē visas zīdaiņu vakcinācijā ieviestās vakcīnas ir tikušas skrupulozi, ilgstošā laika periodā izpētītas, pirms ieviestas valstu vakcinācijas kalendāros. Tās blakusparādības, kas varētu rasties, vienmēr tiek norādītas vakcīnas anotācijā, balstoties uz šiem daudzo gadu rūpīgajiem pētījumiem. To sauc par uz pierādījumiem balstītu medicīnu.

Vakcinācijas pretinieki savus argumentus par sliktu vakcinācijai nav balstījuši uz zinātniskiem faktiem un pierādījumiem, to patiesums ir nopietni apšaubāms. Diemžēl, kā rāda pieredze, tad vakcinācijas pretinieku aktivitātes noved pie slimību uzliesmojumiem. Un gadījumos, kad notiek kādas slimības uzliesmojums vai traģisks nāves gadījums, vakcinācijas pretinieku balsis parasti pieklust.

Konkrētajā gadījumā, nepabeidzot vakcināciju, pastāv reāls risks, ka mazā bērna imūnā sistēma nepabeigtas vakcinācijas rezultātā nebūs izstrādājusi pietiekošā daudzumā antivielas pret konkrēto slimības izraisītāju, lai bērniņu, inficēšanās gadījumā, pasargātu no slimības smagas gaitas vai letāla iznākuma.

Runājot par laiku un intervālu, kad tiek rekomendēts ievadīt vakcīnas- tie ir izvēlēti izvērtējot riskus smagai slimības norisei un bērna ( zīdaiņa) pretošanās spējai saslimšanas gadījumā.

Mans padoms jautājuma autorei būtu turpināt uzsākto valstī paredzēto vakcināciju bērniņam, tādejādi neradot lieku risku bērna veselībai un lieliem kreņķiem.

Avots: Vakcina.lv

Uzdod arī Tu savu jautājumu par vakcināciju, rakstot komentāros!