Temperatūra noved pie slimnīcas

Mums pagājušā nedēļa bija tiešām raiba.

Vispirms jau lielā meita saķēra kaut kādu vīrusu un saslima bija gan klepus, gan iesnas, bet mēs cītigi ārstējāmies  mājās un pēc 4 dienām bijām uz pekām. Pēc tam arī es ar mazo Ieviņu bijām slimas...

Man jau tas arī izpaudās ar tām pašām iesnām un sauso klepu, kas daudzreiz bija ļoti kaitinošs, bet mazai bija visgrūtāk.

No sākuma ari bija nelielas iesnas, kas vienas nakts laikā pārtapa pār kārtīgi aizliktu degunu, aizsmakušu balsi un lielu klepu...Pirmajā naktī maza jau slikti gulēja ik pēc stundas cēlās augšā un dzēra ūdeni.Nākamajā naktī mazai bija tāds klepus , man pat dažbrīd likās kad maza tūlīt nosmaks, jo kad cēlās augšā atkal ik pēc 1 stundas tad ar tādu bļāvienu un elpas ķeršanu arī pati karsta.(tik nebija ar ko temperatūru izmērīt, jo esam pārvākušies uz Rīgu tagad dzīvot un nebiju aizdomājusies kad vajadzētu termometru).

To nakti mēs kaut kā vilkām līdz apm 4 no rīta, un tad jau kārtīgi aizmigām un nogulējām līdz rītam. Bija jau doma tad zvanīt ātrajiem, bet kaut kā atliku, jo domāju kad viss tomēr būs labi...No rīta uzreiz zvanīju dakterei un viņa teica, lai tomēr zvanam ātrajiem...Tā arī izdarījām.

Aizveda mus uz Bērnu slimnīcu tepat Juglā.Pielika mazo pie sistēmas, nabags noraudājies un galīgi krenķīgs. Pirmajā dienā bija ļoti grūti, jo visa diena sanāca nogulēt pie sistēmas un mazā kaut arī slima, bet ļoti enerģiska un sanāca man visu laiku pa rokām kaut kādos 3 naktī mums viņu beidzot noņēma.

Arī kad lika inhalāciju no sākuma mazai ļoti nepatika un raudāja, beigās jau bija apradusi un nepretojās. Nākamo dienu mēs atsēdējām slimnīcā, jo pēc visām sistēmām un zālēm bijām jau samērā veselas nebija ne temperatūra, ne klepus, ne arī baigās iesnas. Vēl pa visu šo jucekli mums iznāca trešais zobs, tā kā tas arī varēja būt par iemeslu temperatūrai, es nezinu...

Tā nu sanāca pavadīt divas naktis un trešajā dienā mēs varējām laimīgi doties mājās.Kad iestājāmies slimnīcā, mēs svērām 9200kg, bet kad izrakstījāmies, svērām jau 9650 kg! Tas man bija tāds šoks, kur tik ātri varējām pieņemties, bet tas no tām visām sistēmām un pāris dienu laikā atgūsim mūsu slaidumu atpakaļ:) Īstenībā to varēja just, jo rokas ļoti sāpēja, arī mugura juta slodzi. Mūsu diagnoze bija vidējas formas laringīts - augšējo elpceļu iekaisums.

Nedaudz par slimnīcu...

Ja esi māmiņa, kas baro bērniņu, tev būs gan brokastis, gan pusdienas, gan vakariņas.

Ja esi māmiņa, kas vairs nebaro mazuli, tad nu domā pati, kur un kā paēst.

Ja Tev ir mazulis, kurš ēd maisījumu, tad to dod slimnīcā.Tas ir Aptamil. Biju ļoti priecīga par šādu pavērsienu...

Autiņbiksītes gan jāgādā pašiem...

Mazuļiem tika piedāvāta miežu putraimu biezputra ar pienu, rīsu biezputra ar pienu, kartupeļu putra ar maltās gaļas mērci, no augļiem gan neko nedabūjām.

Mums bija ļoti laipnas un atsaucīgas māsiņas.

Tagad jau 3 dienas pa mājām un jūtamies labi!

Māmiņa Elīna Siliņa