Teātra ietekme uz bērna apziņu!

Pirms kāda laika dārziņā bija leļļu teātris. Kā jau parasti -bērniem tie patīk un arī Adrians ar lielu nepacietību gaidīja. Bet.....

Sākoties teātrim, no aizslietņa izlīda estētiski neglīta, briesmīga ragana. Domāju,ka bez komentāriem ir skaidrs kāda bija mazo bērnu reakcija. Divas jaunākās grupas pilnā sastāvā atstāja zāli un no mana dēla grupiņas pieci bērni histērisi raudot aizbēga-tai skaitā arī mans Adrians.

Tā nu teātri neredzējis un lielas bailes ieguvis stāstīja,ka ragana bija briesmīga un Adrianam nepatika teātris.

Protams arī vadība un audzinātājas ko tādu nebija gaidījušas un bija diezgan neapmierinātas. Bet nu ne jau viņas vainīgas.

Tomēr bez sekām tas nepaliek. Pēc šī teātra Adrians uz dažām dienām bija apslimis un pēc tam kad sāka iet dārziņā , izrādīja īpašu nevēlēšanos doties pie bērniem. Kaut arī no septembra nevienu reizi nebija raudējis.

Vakar ejot pakaļ mazajam, kā vienmēr parrunājām, kā gāja, vai patika. Viņš pēkšņi saka: Patika dārziņā, raganas nebija!!! Un tad es sapratu, ka iemesls ,kāpēc viņš nevēlās iet no rītiem,ir tas,ka ejot uz zāli -mūzikas nodarbību viņu ikreiz pārņem bailes ,ka tā ragana vēl tur ir. Mājās ejot mēs izrunājām ,ka ragana aizbrauca un nebūs vairs dārziņā, arī audzinātāja apsolīja parunāt par šo lietu. Jo ,kad aizeju pakaļ, viņš vienmēr ir priecīgs un laimīgs, tāpēc nekādi nevarējām saprast to iemeslu lielajai raudāšanai.

Tomēr, re, kā bērnam iespiežas atmiņā un iekšējas bailes paliek!