Profilaktiskās pārbaudes – tests dzīvei

Kas būtu jāizdara vēl šoruden? Teju gads jau nodzīvots negatīvās zombēšanas gaisotnē, kas ietekmē ne vien psihi, bet atstāj iespaidu uz visu organismu. Arī tik ierastās pārmērības un kaitīgie ieradumi – smēķēšana, alkohola lietošana, sātīga ēšana, mazkustīgs dzīvesveids, garas darba stundas un stress – nepaliek bez sekām. Latvijā cilvēki ir īpaši nevērīgi pret savu veselību. Kapitāls atgādina par astoņiem pamatizmeklējumiem, kas būtu jāveic regulāri. Atvēliet laiku un naudu savas veselības pārbaudei

Asinsspiediens ir tikai viens no veselības rādītājiem. Tāpat holesterīna līmenis – un to noskaidrot ir pavisam viegli. Uzkāpiet uz svariem, nekautrējieties ārstam atzīt, ka jūs itin bieži pārņem depresīvs noskaņojums! Nododiet parastās analīzes, kas ļauj uzzināt daļēju organisma stāvokļa auditu! Pārliecinieties, kāds ir cukura līmenis asinīs un izrēķiniet sava ķermeņa masas indeksu! Izmērīt sava vidukļa apkārtmēru var katrs pats bez ārsta palīdzības!

Pāreja uz maksas medicīnu Latvijā jau ir notikusi, tāpēc nereti ārsti triec pacientus cauri smalkam un sarežģītam izmeklējumu un analīžu tīklam. Ne vienmēr tās visas ir nepieciešamas, īpaši, ja runa ir par profilaktiskām pārbaudēm. Pietiks, ja sāksiet ar pamatlietām, bet darīsiet to ik gadu.

Asinsspiediens

Cilvēka ķermeņa asinsvados ir noteikts spiediens jeb asinsspiediens, kas nodrošina normālu organisma funkcionēšanu. Asinsspiedienu nosaka sirds kontrakcijas un izgrūsto asiņu tilpums no sirds dobumiem, kā arī asinsvadu tonuss.

Izšķir arteriālo, venozo un kapilāro asinsspiedienu. Arteriālais asinsspiediens ir spiediens artērijās, kas ritmiski svārstās. Sirdij saraujoties, tas paaugstinās, un to sauc par maksimālo spiedienu; sirdij atslābstot – asinsspiediens pazeminās, un to sauc par minimālo asinsspiedienu.

Augsts asinsspiediens palielina infarkta vai insulta risku. Pret neatbilstošu asinsspiedienu var lietot adekvātas zāles, taču visupirms ārsti iesaka mainīt dzīvesveidu – mazināt ķermeņa svaru, izvairīties no pārliecīgas sāls lietošanas uzturā, palielināt augļu un dārzeņu lietošanu uzturā.

Optimāls asinsspiediens: <120/80 mm Hg

Normāls asinsspiediens: <130/85 mm Hg

Augsts asinsspiediens: Vairāk nekā 140/90 mm Hg

Sliktā holesterīna līmenis

Holesterīns ir lipīdi jeb vienkāršā valodā – tauki, kas atrodas cilvēka organismā. Šī baltā, kristāliskā substance kopā ar citiem taukiem pastāvīgi atrodas asinīs un organismā pilda svarīgas funkcijas. 90% nepieciešamā holesterīna organisms sintezē pats, nelielu daļu – 10% – uzņem ar pārtiku.

Optimālos apstākļos pastāv līdzsvars: ja organismā ar pārtiku nonāk vairāk holesterīna, tad organisms pats to veido mazāk un otrādi. Problēmas rodas, ja šis pašregulējošais mehānisms ir pārslogots vai tajā rodas traucējumi.

Zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns (ZBLH) – vienlaikus gan apgādā organisma šūnas ar holesterīnu, gan arī nogulsnē holesterīnu uz asinsvadu sieniņām, tā veicinot aterosklerozes attīstību. Tautas valodā ZBLH sauc par slikto holesterīnu.

Augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīns (ABHL) – nes holesterīnu no organisma šūnām un asinsvadu sieniņām uz aknām, lai organisms tos varētu izvadīt ar vēdera izeju, tātad cenšas asinsvadus iztīrīt. Tautas valodā ABHL sauc par labo holesterīnu.

Kopējais holesterīna līmenis asinīs ietver abus šos rādītājus. Ja ZBLH līmenis ir paaugstināts, pastāv risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām.

Optimālie lielumi:

kopējais holesterīns – mazāk nekā 5,2 mmol/l

ZBHL – mazāk nekā 3,5 mmol/l

ABHL – vairāk nekā 1,16 mmol/l

Kritiskie lielumi (laiku pa laikam jāpārbauda)

kopējais holesterīns – 5,2–6,5 mmol/l

ZBHL – 3,5–4,5 mmol/l

ABHL – 0,9–1,16 mmol/l

Nelabvēlīgie lielumi (regulārā ārsta kontrolē)

kopējais holesterīns – vairāk nekā 6,5 mmol/l

ZBHL – vairāk nekā 4,5 mmol/l

ABHL – mazāk nekā 0,9 mmol/1

Sirds un asinsvadu slimību risks

Šīs slimības mūsdienās sastopamas īpaši bieži. Statistika liecina, ka cilvēki visā pasaulē un arī Latvijā mirst tieši no tām, turklāt saslimst arvien jaunāki cilvēki.

Cilvēka asinsrites sistēmas galvenie uzdevumi ir nodrošināt organismu ar skābekli, izvadīt vielmaiņas galaproduktus un piedalīties organisma dzīvības procesu regulācijā. Tikai vesela sirds un asinsvadi spēj darboties pilnībā un nodrošināt dzīvībai svarīgās funkcijas. Normāla sirdsdarbība cilvēkam ir 60–80 reizes minūtē.

Ateroskleroze ir asinsvadu slimība, kam raksturīgs asinsvadu iekšējās sieniņas bojājums ar holesterīna izgulsnēšanos. Tā asinsvadu sieniņā veidojas sabiezējums – panga. Ateroskleroze veidojas vairākus gadus dažādu nelabvēlīgu faktoru (t. s. riska faktoru) ietekmē.

Galvenie aterosklerozes riska faktori ir paaugstināts asinsspiediens, smēķēšana, cukurslimība, aptaukošanās, bet nozīmīgākais – paaugstināts holesterīna līmenis asinīs. Veidojoties un pakāpeniski palielinoties aterosklerotiskajai pangai un īpaši tai plīstot, pasliktinās dažādu orgānu asins apgāde. Tā kā visbiežāk tiek skarti asinsvadi, kas apgādā sirdi, veidojas t. s. koronārā sirds slimība, kuras galvenās izpausmes ­ ir stenokardija un miokarda infarkts. Ļoti nozīmīgs ir arī smadzeņu asinsvadu bojājums.

Tā var izpausties gan kā atmiņas pasliktināšanās, gan kā pārejoši reiboņi, gan arī kā smadzeņu insults ar paralīzi. Ateroskleroze kāju asinsvados visbiežāk izraisa sāpes staigājot. Neārstētai aterosklerotiskai slimībai raksturīga pakāpeniska vai strauja pasliktināšanās, tāpēc ir svarīgi šo procesu novērtēt un kontrolēt.

{pic:3}

Ķermeņa masas indekss

Liekais svars un aptaukošanās ir ne tikai vizuāla nepilnība vai psiholoģiska diskomforta cēlonis, bet var izrādīties riska faktors dažādu slimību attīstībai.

Lai aprēķinātu sava svara atbilstību ķermeņa garumam, ieteicams lietot ķermeņa masas indeksa (ĶMI jeb BMI – body mass index) kalkulatoru. Tas parāda attiecību starp svaru un augumu. Ķermeņa masas indeksu gan iesaka izmantot tikai aptuvenam novērtējumam.

BMI formula

BMI = svars kg / (augums metros x augums metros)

Katrs pats izvēlas savu ideālo ķermeņa svaru; ĶMI nosaka tikai normāla svara diapazonu. Aprēķinot ĶMI, vērā ņem auguma garuma un smaguma rādītājus. Rēķina pēc zinātniski izstrādātas formulas (kg/m2). ĶMI neparāda tauku un muskuļu attiecības organismā.

18,5–25 Normāls svars

25–30 Lieks svars

30–35 Aptaukošanās pirmā pakāpe

35–40 Aptaukošanās otrā pakāpe

40 un vairāk Aptaukošanās trešā pakāpe

Vidukļa apkārtmērs

Vidukļa apkārtmērs norāda organisma iekšējās aptaukošanās risku. Nereti slaidam cilvēkam tieši vēdera rajonā uzkrājas tauki un šķiet, ka viss kārtībā. Tomēr jāatceras, ka iekšējo orgānu aptaukošanās krietni palielina sirds asinsvadu slimību risku. 

Risku var noteikt, izmērot vidukļa apkārtmēru.

Mazs risks Liels risks Ļoti liels risks

Sieviete Mazāk nekā 80 cm 80–88 cm Vairāk nekā 88 cm

Vīrietis Mazāk nekā 94 cm 94–102 cm Vairāk nekā 102 cm

{pic:2}

Cukura līmenis asinīs

Cukura diabēts ir hroniska vielmaiņas slimība, kam raksturīgs paaugstināts cukura daudzums asinīs un ar to saistītās izpausmes. Ikvienam cilvēkam asinīs jābūt noteiktam cukura daudzumam.

Normāls cukura daudzums asinīs ir no 3,5 līdz 5,5 mmol/l. Diabētiķiem cukura daudzums asinīs ir lielāks par normu.

Cilvēki pret diabētu parasti izturas vienaldzīgi, neveltot nepieciešamo vērību tā ārstēšanai un kontrolei. Taču, ilgstoši slimojot, lielais cukura daudzums asinīs atstāj graujošu efektu uz organismu.

{pic:1}

Osteoporozes risks

Osteoporoze ir hroniska slimība; kauli kļūst trausli un palielinās to lūzuma risks. Šī skeleta slimība skar gan sievietes, gan vīriešus. Tā progresē klusām, bieži tās pirmais simptoms ir lūzums plaukstas locītavā, muguras skriemeļos vai gūžā. Kaulu masas zudums parasti notiek bez īpašiem simptomiem. Pat ja cilvēks nejūt, ka kauli kļuvuši trauslāki, var novērot simptomus, kas liecina par osteoporozi. Piemēram, auguma (garuma) samazināšanās, pārmaiņas stājā vai stipras sāpes mugurā.

Lai gan slimības attīstībā svarīga nozīme ir iedzimtībai, liela loma ir arī dzīvesveidam – ēšanas paradumiem, fiziskām aktivitātēm, mērenībai kafijas un alkohola lietošanā.

Izmērīto kaulu minerālvielas blīvumu pārrēķina un izsaka ar speciālu koeficientu, ko sauc par T skalas skaitli. Šis T skaitlis salīdzina kaulu minerālo blīvumu ar optimālo jeb augstāko blīvuma pakāpi, kāda ir 30 gadus jaunam veselam pieaugušajam, un nosaka lūzumu risku. Parasti šis skaitlis ir negatīvs lielums (tiek izteikts ar mīnusa zīmi).

Kaulu stiprums atkarībā no T skaitļa:

Normāls – T skaitlis ir lielāks par –1.

Osteopēnija – T skaitlis ir mazāks par –1 un lielāks par –2,5. Jāveic profilaktiski pasākumi, lai osteopēnija nepārietu osteoporozē.

Osteoporoze – T skaitlis ir mazāks vai vienāds ar –2,5. Liels lūzumu risks. Būtu nepieciešams uzsākt speciālu pret-osteoporozes terapiju.

Vēža skrīnings

Mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem ir otrs biežākais nāves cēlonis Latvijas iedzīvotājiem pēc sirds un asinsvadu slimībām (aptuveni 18% no visiem mirušajiem), un tam ir tendence pieaugt. Mirstība Latvijā pēdējos desmit gados palielinājusies par 17%, saslimstība – par 29%.

Onkoloģisko slimību saslimstības rādītāji salīdzinājumā ar ES rādītājiem Latvijā ir zemāki, bet mirstības rādītāji – augstāki. Tas liecina par novēlotu diagnostiku.

Tieši savlaicīga diagnostika ir ļoti svarīga sekmīgai slimības ārstēšanai. Tomēr Latvijā liela daļa ļaundabīgo audzēju pirmoreiz tiek diagnosticēta jau vēlās (III–IV) stadijās (aptuveni 60%).

Iveta Blūma
Kapitāls

02.10.2009