Pirmā karote lielajā dzīvē

Jūsu mazulim ir jau seši mēneši un draudzene, kuras dvīņi jau iet skolā, ikreiz jūs satiekot atgādina, ka ir laiks sākt mazo „piebarot”. Vai ir vērts viņā ieklausīties? Varbūt tomēr nesteigties? Un, ja tomēr uzsākt piebarošanu, tad, ar ko sākt un cik daudz ēdiena dot?

Kad un kāpēc uzsākt piebarošanu?

Virkne līdzīgu jautājumu raisās gandrīz katras jaunās māmiņas prātā. Satraukumam ir arī pamats, jo pirmais piebarojums ir īsts pavērsiens mazuļa ēdienkartē. Apmēram 6 mēnešu vecumā mazulim pieaug nepieciešamība pēc papildus enerģijas, vitamīniem un minerālvielām. Lai to nodrošinātu, nepieciešams uzsākt papildēdināšanu.

Kādēļ papildēdināšanas uzsākšanai iesaka tieši pusgada vecumu? Tāpēc, ka agrāk par 6 mēnešiem bērna organisms fizioloģiski nav gatavs jaunam, cietam ēdienam. Savukārt sākt daudz vēlāk arī nav ieteicams, jo bērniņam var zust interese par iespējamām pārmaiņām ēdienkartē, un viņam būs grūtāk adaptēties pie atšķirīgas konsistences ēdiena. Jebkurā gadījumā speciālisti atgādina, ka papildēdināšanas uzsākšana ir individuāla un atkarīga no konkrētā mazuļa. Izvēle, ar ko sākt, pirmkārt, ir atkarīga no bērna veselības stāvokļa, uzsākot piebarošanu.

Kādu izvēlēties pirmo piebarojumu?

Pirmajiem papildēdieniem ir jābūt viendabīgas konsistences, lai palīdzētu mazulim pakāpeniski pāriet no piena uz biezāku ēdienu. Kā pirmo papildēdienu speciālisti iesaka dārzeņu biezeni vai rīsu putru, bet konkrēti kam dot priekšroku māmiņai ir jāizlemj, konsultējieties ar bērna ārstu. Māmiņas varētu iebilst, ka uzsākt tieši ar dārzeņiem ir sarežģīti, jo bērniņam nav vienkārši pāriet no saldās piena garšas pie nesaldajiem dārzeņiem. Tāpēc māmiņām ir jāapbruņojas ar pacietību.

Dārzeņu izvēle

Jaunais ēdiens jāpiedāvā ne vienu reizi vien, tas jāatkārto vairāk kā 10 reizes un tikai tad, ja mazulis joprojām spītīgi atsakās, jāmēģina piedāvāt citu dārzeni, jo mācīties ēst nozīmē arī pakāpeniski iepazīt garšas. Sākot papildēdināšanu, mazulim ir jāpierod pie citām garšām, kas  atšķiras no piena garšas. Zīdainim ir iedzimta tieksme mīlēt saldāku ēdienu, tādēļ sākumā vieglāk būs pierast pie ēdiena ar dabiski saldu garšu.

Dārzeņu klāsts ir gana plašs gan formas, izmēru un krāsas, gan garšas ziņā. Tie nodrošina arī dažādas barības vielas. Ja mazulis jau agrā bērnībā būs iemācījies ēst dažādus dārzeņus, vēlāk dzīves laikā viņam būs vieglāk pierast pie dažādiem ēdieniem. Tādi dārzeņi kā burkāns, kālis, kartupelis, pastinaks, ķirbis, zirņi, saldie kartupeļi ir labi produkti, ar kuriem sākt papildēdināšanu.

Pirkt vai gatavot pašai?

Māmiņa var izvēlēties vai gatavot dārzeņu biezeņus pašai vai piedāvāt no jau gatavo produktu klāsta. Tā piem., Milupa biezeņi piedāvā daudzveidīgu ēdienkarti – sākot ar klasisku dārzeņu biezeni no burkāniem un kartupeļiem, beidzot ar ikdienā neierastākām kombinācijām kā piem., spināti vai brokoļi ar kartupeļiem. Šie gatavo produktu ražotāja biezenīši ir īpaši pielāgoti mazuļa vajadzībām, tie nesatur glutēnu, govs piena olbaltumvielas, laktozi un kristālisko cukuru. Māmiņa var pievienot biezenim nedaudz atslaukta pieniņa. Piena pievienošana arī noder bērniņam, kurš atsakās no ēdiena tā nepierastās garšas dēļ.

Pakāpeniska pieradināšana un mērenība

Pēc tam, kad mazais ir izgaršojies saknes, māmiņa var piedāvāt viņam arī saldākas garšas – kādu no augļu biezenīšiem. Šeit labi noder tādi augļi kā bumbieris, ābols, aprikoze, banāns un mango.

Pēc pāris nedēļām, kad mazulis ir jau pieradis pie dārzeņiem var sākt dot biezputras. Rīsi ir ideāls pirmais papildēdiens. Tiem ir maiga garša, tie nesatur glutēnu un viegli sagremojas. Tāpēc rīsu putriņa kā pirmais papildēdiens ir piemērota pat visjūtīgākajiem mazuļiem.

Vislabāk ir izvēlēties jau gatavu bērnu putras sagatavi bez piena. Svarīgi atcerēties, ka pirmajām putriņām vajadzētu būt bez glutēna, piem., rīsu, griķu vai kukurūzas. Sākumā putras vāra ūdenī. Ērtākais veids ir gatavās sausās putras, kuras pašreiz ir pieejamas ļoti plašā klāstā. Gatavās putras ir vienkārši pagatavojamas un satur speciālo bērniem paredzēto pienu, nesatur glutēnu un kristālisko cukuru un nodrošina mazuli ar enerģiju un pilnvērtīgai attīstībai nepieciešamajām uzturvielām. Tā piem., Milupa sortimentā pieejamas gan biezputras ar pienu, gan bio biezputras bez piena. Lai nodrošinātu garšu dažādību, pieejamas biezputriņas ar interesantām sastāvdaļām, piem. graudu biezputra ar bumbieriem un citronmētru vai biezputra ar sviesta cepumiem un biskvītiem. Putru piebarošanas princips ir līdzīgs – uzsākt ar vienu graudaugu veidu un pakāpeniski piedāvāt citus veidus.

Māmiņām svarīgi ir atcerēties, ka piens joprojām ir nozīmīga mazuļa uztura sastāvdaļa un viņam ir nepieciešami 500 – 600ml piena dienā, ieskaitot to pienu, kas tiek izmantots ēdiena pagatavošanai.

Kad jūsu mazulis var tikt galā ar viendabīgiem biezeņiem, nākamais solis ir sākt apgūt  košļāšanu un šajā posmā viņam būs nepieciešama pārtika ar ne tik viendabīgu konsistenci.

Ēdiens ar gabaliņiem

Visbeidzot vēl pēc laika, kad bērniņš jau bez pūlēm tiek galā ar neviendabīgu ēdienu, ir pienācis laiks uzsākt trešo papildēdināšanas soli. Mazulis ir jāmāca tikt galā ar maziem un lielākiem ēdiena gabaliņiem. Tagad bērniņš ir gatavs sakošļāt arvien „pieaugušākus” ēdienus pēc to formām un konsistences. Tādēļ māmiņai jābūt pacietīgai, kamēr bērniņš pierod pie sajūtām, kādas rodas no ēdiena, kas nonāk mutē, un iemācās to sakošļāt.  Ieradums, kādam ēdienam tiks dota priekšroka, tiek izveidots pirmā dzīves gada laikā un tādēļ svarīga ir ēdiena dažādība, jo no divu gadu vecuma šis ieradums jau būs nosacīti noformējies un saglabāsies līdz bērns sasniegs aptuveni astoņu gadu vecumu.

Kopīgas ēdienreizes

Bieži māmiņām šķiet, ka mazuli pēc iespējas ātrāk jāsēdina pie galda kopā ar pārējiem ģimenes locekļiem. Sēdināt pie galda un kopā pusdienot ir apsveicama doma, bet maltītei mazajam pusdienotājam ir jābūt savai.

Svarīgi atcerēties, ka ēdienam, kas paredzēts visai ģimenei, parasti ir par daudz sāls, lai tas būtu piemērots arī mazulim. Bērnam jāsaņem mazāk nekā 1/6 daļa no sāls daudzuma, ko var uzņemt pieaugušais - tāpēc speciālie bērniem paredzētie gatavie ēdieni ir pagatavoti tā, lai būtu piemēroti tieši mazuļiem. Bērniņam nepieciešams cits olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku daudzums nekā pieaugušajam.

Lai iedrošinātu savu mazuli ēst vairāk dažādus ēdienus, māmiņa var mēģināt padarīt maltītes par izpriecu, pasniedzot ēdienu uz šķīvja jautru formiņu vai sejiņu veidā. Māmiņa var rādīt piemēru – pagaršojot pati vai parādot ar skaņām, cik „ņammīgs” ir ēdiens, lai mazulis saprastu, ka tā ir ļoti garšīga lieta. Maltītes laikā ieteicams piedāvāt mazas porcijas ar dažādas garšas ēdieniem. Ja bērniņam nepatiks viens ēdiens, viņš varēs pamēģināt kādu citu. Ja mazulis izspļauj ēdienu, māmiņai pacietīgi jāmēģina vēlreiz citu dienu – varbūt jauno produktu ir vērts sajaukt ar nelielu daudzumu mazuļa iecienītā ēdiena. Pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs šajā mazuļa attīstības posmā ir vitāli svarīgs. Tas ne tikai palīdzēs mazulim augt un attīstīties, bet arī ietekmēs viņa turpmākās dzīves ēšanas paradumus.

Raksta autore Dace Kārkliņa

Mazuļa ēdināšanas plānu, kurā māmiņa var smelties padomus mazuļa ēdināšanā, vari lejupielādēt ŠEIT!