Padoms №15: Mācāmies atšķirt lielu no maza

17. Aug 2012, 11:10

Pirmajā dzīves gadā bērna sensorā attīstība lielā mērā veidojas priekšmetu tveršanas procesā un laikā, kad bērns ar tiem manipulē.

Tāpēc intensīvāk veidojas izpratne par priekšmetu lielumu. Pēc gada vecuma vecākiem bērni jāiepazīstina ar priekšmetu lielumu, jāmāca tie salīdzināt savā starpā.

Lai bērns apgūtu šādas iemaņas, noderēs klasiskās piramīdas, dažādu izmēru glāzītes un, protams, visiem zināmās lellītes - Matrjoškas.

Sākumā vislabāk ir bērnam dot tikai pa diviem priekšmetiem, kas uzskatāmi atšķiras pēc izmēra - viens ir liels, otrs - maziņš.

Vajag parādīt, pastāstīt bērnam, kurš ir kurš un arī to, ka mazo var ielikt lielajā.

Var no kartona izveidot divas piramīdas un parādīt, ka tās viena otrā ir ievietojamas.

Vēl viena aizraujoša un vienmēr jautra lieta, kas noder lai saprastu, kas ir liels un, kas mazs, - tas ir parasts balons.

Parādiet bērnam nepiepūstu balonu un pasakiet - paskaties, cik balons mazs! Piepūtiet balonu, bet neaizmirstiet izstāstīt, ka tagad balons kļuvis liels.

Pēc tam palaidiet to vaļā, lai tas palido un izlaiš gaisu, bērns smiesies.

Palūdziet mazulim atrast balonu. Un pasakiet, ka balons atkal kļuvis mazs.

Tikpat labi, lai izprastu lielumus, noderēs lomu spēle ar plīša zvēriņiem. Paņemiet vienu lielu rotaļlietu, un otru maziņu. Lielajam zaķītim dodam lielu karoti, bet mazajam - maziņu.

Jautras rotaļas pastaigu laikā. Mammas lielās kājas iet pa ceļu - top, top, top (taisām lielus soļu), tavas (mazuļa vārds) mazās kājas skrien pa celiņu - tip-tip-tip-tip-tip (skrieniet maziem solīšiem).

Tāpat ir vesela kustību spēle, lai saprastu sakarības starp lielumiem.

Spēlējam žirafes un pelītes.

Ceļamies uz pirkstgaliņiem, paceļam augšā rokas un sakām - Paskatieties, mammas un tēti, mēs esam garas žirafes. Sēžamies un kartupeļa - un tagad mēs esam pavisam maziņi, kā mazas pelītes.