"NĒ" bērnam pirms Ziemassvētkiem

"NĒ" bērnam pirms Ziemassvētkiem

23. Aug 2010, 11:28 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Tūlīt, tūlīt jau būs Ziemassvētki, un šis ir vecākiem grūts laiks... Uzziniet, kā pateikt savam bērnam nē, kad viņa mīļās, lūdzošās acis lūdz jums uzdāvināt teju vai visas pasaules rotaļlietas.

 

Bērniem ir grūti atteikt, bet tā viņi var izaugt izlutināti. Vecāki labāk izvēlas nopirkt bērnam viņa kāroto lietu, nekā klausīties viņa raudāšanā. Uzziniet, kā vecāku rīcība iespaido bērnu.

Tu vari dabūt visu, ko vēlies


Bērniem, kuriem ir radies šāds uzskats, nākotnē būs ļoti grūti, viņu vēlmes būs nereālas un bieži vien nepiepildāmas – viņiem liksies, ka iegūstams ir pilnīgi viss. Jūs varat būt droši, ka jūsu bērna vēlmes kļūs aizvien lielākas un lielākas un viņš vēlēsies izbaudīt visus pasaules labumus. Ja jūs izdabājat un lutināt savu bērnu – reālā pasaulē tā nebūs un viņam dzīvē būs grūti, kad viņš atskārtīs, ka nav pilnīgi nekādā veidā sagatavots reālajai dzīvei un ka patiesībā iegūt visu nav iespējams.

Neuztraucies – es nopirkšu tev jaunu


Bērni, kuri pieraduši saņemt visu, ne tikai nenovērtē savas lietas, bet arī pierod, ka tās vienmēr var ar kaut ko citu aizstāt. Viņiem zūd interese par jaunām lietām, jo viņi vienmēr tiek apbērti ar dāvanām.

Man Tev nav laika, tāpēc ņem šo...


Ja jūsu bērns saņem no jums šādu attieksmi, tad nebrīnieties, kāpēc jūsu dāvātās lietas bērnam liekas nesvarīgas un viņš pret tām pat izturas ar riebumu. Lietas nevar aizstāt laiku. Neviena rotaļlieta viņam nebūs svarīga, ja jūs kopā nevarēsiet ar to spēlēties. Ja bērnam trūkst uzmanības, tad viņam rodas nevērtības sajūta. Viņam liekas, ka viņš nav pietiekoši vērts, lai jūs viņam veltītu savu dārgo laiku. Tāpēc necentieties no bērna atpirkties ar pāris jaunām rotaļlietām.

Tas Tev liks justies labāk

Bērni, kuri saņem kaut ko vienmēr, kad sāk niķoties, gūst sliktu mācību. Kā jūsu bērns tiks galā, kad būs pieaudzis un nekas nenotiks tā, kā viņš to vēlēsies? Neviens viņam mierinājuma balvas nepirks...

Vai man būtu jāsāk teikt nē?



Atbilde uz šo jautājumu ir - jā un nē. Jāsaka nē tādām lietām kā saldumi un rotaļlietas. Ja bērns šīs lietas dabūs tikai īpašās reizēs, viņa acīs tām būs lielāka vērtība.

Sakiet jā, kad bērns jums lūdz jūsu laiku. Neatsakiet, kad viņš atnāk ar jums aprunāties, neatsakiet, kad lūdz padomu skolas lietās u. tml. Būt par vecākiem nenozīmē tikai pārciest šos gadus – tie ir jāizbauda kopā ar bērniem. Izpētiet, kas viņiem vislabāk patīk, atvēliet laiku, lai novērtētu viņu spējas un zināšanas, – vecāku uzslava bērnam ir lielākais prieks.

 

Kā man sākt?


-  Iesākumā atrodiet bērnam laiku savā aizņemtajā ikdienas grafikā. Ja jūs viņam varat dāvāt savu laiku, tad tas būs daudz vērtīgāk par ikvienu rotaļlietu.

- Varat izmēģināt šādu taktiku – ik reizi, ieejot veikalā, iemāciet, ka viņš var izvēlēties tikai vienu lietiņu. Tādā veidā bērns mācīsies izvērtēt, kas viņam ir svarīgākais, un nekraus iepirkumu ratiņos visu pēc kārtas.

-  Katru nedēļas nogali ieplānojiet darīt ko tādu, kas patiktu jūsu bērniem. Ja bērns ir pietiekoši liels – ļaujiet viņam pašām izdomāt jūsu kopīgās aktivitātes.

- Atcerieties, ka, jo retāk jūsu bērns saņems dāvanas, jo lielāku vērtību viņš tām piešķirs. Iespējams, ka jūsu bērns protestēs pret jūsu jauno attieksmi, bet atcerieties, ka ik reizi, kad jūsu bērns sapratīs, ka nē tiešām nozīmē nē, jūs sagatavojat viņu lielajai dzīvei.

 

Vai Tu savam bērnam spēj pateikt "Nē"?

02. Dec 2009, 15:45

meita zin kad varam nopirkt tan vienmer tiek pirkts, bet ja uz to bridi nav tik daudz naudinas tad loti saprotosi paiet garam tai mantai

02. Dec 2009, 13:53

Mums šajā omā nav problēmu-veikalā gar zemi nekrītam,rotaļlietas pērkam uz jubiljemām vun Ziemassvētkos😀

02. Dec 2009, 10:40

Manai Martai 1,3 un nekādu problēmu nav.Domāju,ka tādas varētu sākties pēc diviem gadiem,kad bērns jau daudzko saprot vairak.

02. Dec 2009, 10:06

Manuprāt ir tāds vecums (līdz 1,5gadam), kad labāk izvairīties no kopā iešanas uz veikaliem. Pēc 1,5 gada, kad saprašana ir lielāka, tad gan var iemācīt jebko. Es esmu iemācījusi, ka visas lietas veiklā pieder tantei, norādot uz pārdevēju, un ka neko nedrīkst aiztikt. Tagad puikam 2,5 gadi un man nav problēmu ieiet veikalā arī situācijās, kad negrasos viņam neko pirkt.
Bet ir kāda cita problēma - vecāmamma, kura NEKAD neko neatsaka un apber bērnu ar mantām. Nezinu, kādas tam būs sekas, bet ar tām būs jācīnās MAN.
Patiesībā būtu ļoti interesanta diskusiju tēma - kā jūtas bērns saskaroties ar dažādām,krasi atšķrīgām audzināšanām - no vecāku puses un ,piem., vecvecāku puses.