Mūzika kā bērna attīstības veicinātājs

Mazais cilvēkbērns, dzīvodams mammas puncī, dzird visu, kas notiek viņam apkārt – skaņas, trokšņus, arī klusumu. Šajā laikā bērniņam veidojas asociatīvā domāšana – jebkas, ko viņš dzird esot māmiņai zem sirds, piedzimstot var viņā raisīt gan patīkamas, gan ne tik tīkamas sajūtas. Māmiņas balss noteikti ir biežākais, ko mazulim nākas saklausīt, tādēļ tā ir labākais mierinājuma avots, bet arī tēta balsi ir svarīgi atpazīt.

Privātās pirmsskolas izglītības iestādes „Lāsīte” vadītāja Elizabete Zagorska stāsta, ka apmēram 1000 gadus atpakaļ Ķīnā bija pat izveidota vesela sanatorija, kur notika zināma veida iepazīšanās ar tēvu, jo ir īpaši svarīgi, ka tētis tieši grūtniecības laikā runā ar punci.

Kad mazais ir piedzimis un nedaudz paaudzies, viena no tīkamākajām nodarbēm ir trokšņa radīšana, to noteikti nevajadzētu aizliegt, jo arī troksnis ir sava veida mūzika, kas attīsta gan uztveri, gan ritma izjūtu. Ir jāļauj bēbītim grabināt dažādas lietas, lai viņā veidotos sapratne, ka nav tikai 1 veida troksnis, bet to ir bezgala daudz.

Izrādās arī klusums ir sava veida skaņa, kurā ieklausīties ir jāmācās. Jo ātrāk mēs bērnam mācīsim šo te klusumu, kas arī ir ļoti, ļoti grūti, jo ātrāk bērns spēs pieņemt, ka ir tāds klusums. Ja bērns ir iepazinies ar klusumu, tad viņš arī labāk spēs iemigt un ātrāk nomierināties un nebūs vajadzīgi kairinājumi no ārpuses. 

Bērniņš skaņas un trokšņus uztver ne tikai ar dzirdi, bet arī caur ādu. Tiek apjaustas visa veida vibrācijas, kas dod signālu veģetatīvajai nervu sistēmai – nomierināties vai gluži pretēji – uzbudināties. Viens no labākajiem veidiem, kā bērnā radīt mieru, ir ļaut klausīties, kā šalc jūra. Cilvēka elpošana ir kā jūras radīta ritma kopums – trīs pus sekundes ieelpa un trīs pus sekundes izelpa, divas pus sekundes pauze. Tieši tāds pats ritms ir arī jūrai un šāda harmoniska atrašanās pie jūras un ieklausīšanās tajā nomierina.

Jau lielākiem bērniem viens no noteikumiem, mācot dziesmas, ir rosināt bērnā iztēli. Izdziedāt dziesmiņas rādot uzskates materiālus – zvēriņus, lellītes vai jebkurus priekšmetus, kas dziesmā ir pieminēti, jo šis process ir līdzīgs grāmatas lasīšanai – bērna fantāzija aktivizējas un viņa iztēlē veidojas pasaka.  

Elizabere Zagorska uzskata, ka mūzikas nodarbība kā tāda ir rotaļu nodarbība. Mēs mūziku uztveram kā spēli, kā atrakciju, kā rotaļu. Dzirdot mūziku, tiek izpaustas dažādas emocijas un sajūtas – klausoties agresīvu mūziku, mēs paliekam tramīgi; klausoties mierīgu mūziku, dzīvojam harmonijā ar sevi.

Ļausim, lai mūsu dzīvē ienāk mūzika, tāda, kas mūsos raisa apmierinātību ar dzīvi. Mācīsim bērniem pašiem to radīt, neaizliegsim trokšņot, jo arī tā ir mūzika, ieklausīsimies klusumā, lai bērna dzirde, ritma izjūta un iztēle attīstītos pilnvērtīgi.

Noskaties TV sižetu par mūzikas nozīmi bērna attīstībā ŠEIT!