Sveiki!
Gribēju padalīties arī ar jums mūsu ne tik priecīgā notikumā,mums tas bija uztraukumiem pilnais " piedzīvojums" ar ērci,lūk, šis ir tas,kas lika man sabīties līdz pat asarām!Pastāstīšu, kā tas viss notika.
Iepriekšējā dienā mēs bijām pasākumā, kur uz, ilgākais 5 minūtēm, mazā bija zālītē parāpot,viss bija skaisti un brīnišķīgi un pats jocīgākais ir tas, ka pat nepamanījām to sīko mazo ērci, jo vakarā pirms gulētiešanas mazo pārbaudījām,jo vienmēr tā daru, kad mazā bijusi zālītē.Vakars beidzās ar to, ka visi devāmies gulēt un nevienu ērci nekur neredzējām...
Otrā dienā modāmies un devāmies uz pilsētu iepirkties,tur pabijām kādas divas stundas,braucot mājās mazā aizmiga un atgāza galviņu uz sānu,es skatos ,kas tas pa melnumiņu mazajai zem austiņas,(neiedomājos, ka tā ir ērce), gribēju paņemt nost un tajā brīdī es saprotu, ka tā ir ērce,lielākais murgs, ko katrs negrib sastapt savā ceļā,ko nu vēl sava mazuļa ceļā...
Pirmais, ko darām,taisnā ceļā braucam uz ambulanci,lai izņem mums to mazo,sīciņo briesmoni no mūsu austiņas,knapi varu parunāt, jo asaras grib gāzties pa visām malām,nomierinājos tikai tad, kad ērce bija ārā,ārste arī mani mierināja, ka inficētas ir tik un tik procenti,un ka tik un tik procenti bērni tikai saslimst, ja ērce ir slima,bet mani jau daudz nenomierināja,jo skaidri zināt mēs nevaram, ka tas procents nevarētu būt tieši mums,bet pēc kāda laika atkal sākas asaru jūra,jo bail par to, ka ērce nav inficēta,man nebija ne mazākā doma par to, ka ērci varētu nepārbaudīt,ja tā būtu beigta, tad tā būtu cita runa,bet ērce bija dzīva un vienīgais, ko teicu,braucam pa taisno uz Rīgu uz Latvijas Infektoloģijas centru.
Turp arī uzreiz devāmies,aizbraucām,nodevām ērci,samaksājām 10,97 Ls, atbilde būs zināma nākamajā dienā,kuru nu gaidījām ar nepacietību, lai tik uzzinātu, kāds ir rezultāts. Mūs informēja, kas ir jādara,ja tomēr ērce ir slima,tad 30 dienas ir mazulis jānovēro, vai nav temperatūra,kādas dīvainas izmaiņas,ja kaut ko pamana, tad jādodas pie ārsta un jāuzsāk ārstēšana,bet, otrkārt, koduma vieta jāuzmana,lai neparādās sarkans pleķis,jo tad tā ir Laimas slimība,pret kuru ērci nepārbauda,tad tas arī ir jāarstē,nu, re, un labi vien ir ka atbraucu pārbaudīt to ērci,jo tad ņemtu un dzīvotu uztraukumos 30 dienas un gaidi, vai kaut kas būs vai nebūs,es labāk izvēlos uztraukties 1 dienu nevis 30 dienas...
Pienāca laiks, kad vajadzēja zvanīt un to arī daru,man atbildēja sieviete,kura pajautāja uzvārdu,es pasaku un viņa otrā galā saka:''Tā tā tā tā'',es jau uzvelkos,jo saprotu, ka laikam kaut kas nav tā, ka vajag,tad viņa pārprasa:'' Nikola?''Es atbildu:''Jā!''un tad beidzot dzirdēju atbildi, ko es tik ilgi gaidīju-"Viss kārtībā,ērce ir vesela",tad es ar smaidu gāju pie vīra un teicu, ka mūsu mazulītei nekas nedraud...
Tāds nu ir mūsu uztraukumiem pilnais "piedzīvojums" ar ērci,kuru nekad vairs negribu piedzīvot,tagad man ir bailes mazo laist zālītē,bet ja laidīšu tad 10 reizes pārbaudīšu un uzmanīšu, lai mošķi netiek klāt,otrkārt, nākamgad jau varēšu mazo potēt pret ērcēm un tad jau arī ir mierīgāka sirds.
Uzmanīsim, mīļās, savus bērniņus,jo ērces tik tiešām ir nepamanāmas un 10 reizes pārbaudīsim savus mazos,lai būtu pārliecinātas, ka viss ir kārtībā!
Ja nu tomēr gadās saskare ar ērcēm, tās var pārbaudīt Rīgā, Latvijas infektoloģijas centrā,Linezera ielā!
Vai jums ir bijusi saskare ar ērcēm un kādas bija jūsu izjūtas un domas???
Baiba.
paldies mīļās 😉 🌷
Mums bija saskarsme ar ērci vasaras sākumā, Biju šokā kad ieraudzīju, pārņēma pretīguma sajūta, uzreiz atceros kā man piesūkusies viena bija, bailes. Labi ka vīriņš tajā brīdī bija mājā, sazīmējām kur var izraut to parazītu no dēliņa un aizbraucām. Uzreiz nenodevām ērci analīzēm, nolēmām nedēļu pagaidīt, ja kaut kas sāktu notikt tad kad pirmais ko darītu - ērci uz analīzēm. Paldies Dievam, nekas nav noticies.😉 😀
Eh, pamatīgs, nervus plosošs piedzīvojums ar to draņķa radījumu.
Es, kā bērnam palika 1 gads, uzreiz aizskrēju uztaisīt poti, kaut arī jau bija maijs, nākamnedēļ ejam uz otru poti.
Varu iedomāties, kā Tu drebēji pie visām miesām. Ļoti traki, ja ar bērnu kas tāds notiek.
Manējais, sākoties pavasarim jau staigāja. Ejam uz parku, staigājam zem kokiem, pa zālīti, viskaut kur rāpelējam. Par pilsētu tik ļoti nesatraucos, bet drīz brauksim uz laukiem, kas skaitās ērču ziņā apdraudēta. Nu minimumu emsu izdarījusi - bērnu sapotēju.
Es bērnu, tiklīdz esam pa durvīm iekšā no pastaigas, izģērbju un izpētu. Pieļauju, ka matos tās ir daudz grūtāk ieraudzīt, jo sevišķi, ja mati ir tumši. Mums uz galvas ir baiagsi cekuls, tiesa gan gaišs.
Katrā ziņā - labi, ka jums viss beidzās labi!
ērces ir viena no divām manām paranojām. tieši tādēļ, ka tos sīkučus nemaz pamanīt nevar ☹
bērnu potēju jau no atļautā - gada - vecuma, mums veiksmīgi rāpošana iestājās ziemā, kad tika pļaviņā, tad jau skrēja un ērces nevarēja viņu noķert.
lai arī pote nepasargā 100%, tas tomēr ir vairāk nekā nekas.
laukos smērēju ar visiem zieķiem, kas man ir un kuri der arī ērču atbaidīšanai.
Uhh, sabaidīja arī mani šis stāsts.. jābrauc Jāņos dabā un jāmēģina kkā izsargāties..
Ērces mani arī ļoti satrauc,jo nav sanācis dēlu nopotēt,jo visu laiku slimo.
Man pat negribas izpaust tos vārdus,ka nekad nav bijusi saskare ar ērcēm,jo tūdaļ jānospļaujas pār kreiso plecu.