Mediķi, vecāki un bērnu tiesību aizstāvji aicina parūpēties par bērnu drošību vasaras brīvlaikā

Tuvojoties vasaras brīvdienām, Veselības ministrija, Pasaules veselības organizācijas Eiropas reģionālais birojs, Bērnu klīniskās universitātes slimnīca, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un „Māmiņu klubs” aicina vecākus īpaši parūpēties par bērnu drošību un mazināt iespējamo traumu un negadījumu riskus aktīvās atpūtas laikā, tajā skaitā, braucot ar velosipēdu, skrituļslidām, lēkājot uz batuta, šūpojoties šūpolēs u.c.

Pasaules satiksmes drošības dekādes* pasākumu ietvaros 25.maijā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas telpās notika preses konference par biežākajām bērnu traumām brīvajā laikā un atpūtā, kā arī nepieciešamajiem drošības pasākumiem, lai novērstu šādu traumu rašanos – tajā piedalījās Veselības ministrs Juris Bārzdiņš, Pasaules Veselības organizācijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Aiga Rūrāne, Veselības ministrijas galvenais speciālists bērnu slimībās un bērnu ķirurģijā, asoc. prof. Dzintars Mozgis, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītājs Armands Ploriņš, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Laila Rieksta-Riekstiņa un „Māmiņu kluba” vadītāja Sandija Salaka. 

Savukārt Bērnu slimnīcā vecāki un bērni varēja saņemt praktiskus padomus un redzēt paraugdemonstrējumus, kā izvēlēties un pareizi izmantot drošības līdzekļus vasaras aktivitātēm (braukšanai ar velosipēdu, skrituļslidām u.c.), jo, kā uzsver speciālisti, bērnu traumatismu aktīvās atpūtas laikā izdotos ievērojami samazināt, ja tiktu ievēroti elementāri drošības pasākumi un lietoti nepieciešamie aizsarglīdzekļi. Bērniem pasākumā bija iespēja sevi apliecināt arī zīmējumu konkursā par labāko drošības ķiveres dizainu. Tāpat bērni un vecāki uzzināja, kā pareizi sniegt pirmo palīdzību, ja tomēr gūta trauma un kad pēc negadījuma noteikti jāsauc ātrā palīdzība.

Bērnu un vecāku aptauju dati par drošības līdzekļu (ķivere, ceļu, elkoņu un plaukstu aizsargi) lietošanu bērnu aktīvās atpūtas laikā

Preses konferencē Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) iepazīstināja ar bērnu aptaujas rezultātiem par traumatismu un drošības līdzekļu lietošanas paradumiem. Aptaujā, kurā piedalījās vairāk nekā 1000 bērnu, lielākā daļa jeb 83,3% aptaujāto atzinuši, ka ir guvuši dažādas traumas, tajā pašā laikā drošības līdzekļus regulāri lieto tikai 8%, savukārt 64% tos nelieto nekad (aptaujas kopsavilkumu skatīt pielikumā).

Savukārt “Māmiņu klubs”, aptaujājot Kluba ģimenes, kurās aug bērni līdz skolas vecumam, noskaidrojis, ka 66% ikdienā brauc ar velosipēdu. Diemžēl gandrīz puse jeb 47% vecāku aptaujā atzinuši, ka nekad saviem bērniem nelieto aizsargus, kas pasargātu bērnus no traumām.

Vienmēr aizsargus lieto 29% aptaujāto vecāku, bet 24% atzīst, ka dara to tikai dažreiz. Tie vecāki, kuri savam bērnam lieto aizsargus, visbiežāk lieto ķiveri, lai pasargātu bērnu no galvas traumām. Tikai neliela daļa vecāku bērna drošībai izvēlas lietot ceļu un elkoņu sargus. Kā rāda aptaujas dati, drošības līdzekļu plašāku pielietošanu veicinātu pašu vecāku zināšanas un informētība par bērnu traumatismu un riskiem - 61% aptaujāto atzina, ka tieši paši vecāki varētu pamudināt lietot aizsargus, savukārt 34% uzskata, ka aizsargu lietošanu liktu pārdomāt bērnu gūtās traumas (aptaujas kopsavilkumu skatīt pielikumā).

 
Biežākās traumas bērniem, nodarbojoties ar aktīvo atpūtu (braucot ar velosipēdu, skrituļojot u.c.)

Kā liecina Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas dati par 2010.gadu, kopumā gada laikā šajā slimnīcā nonākuši 718 bērni (daļa hospitalizēti, daļa palīdzību saņēmuši traumpunktā), kuri guvuši dažādas traumas, braucot ar velosipēdu, skrituļojot, lēkājot batutā vai šūpojoties (skat.grafiku). Turklāt traumas vienādā skaitā guvuši gan zēni, gan meitenes.  Taču jāuzsver, ka cietušo bērnu skaits ir lielāks, jo bērni ar dažādām traumām nonāk arī citās Latvijas slimnīcās vai traumpunktos.  

Salīdzinoši vieglas traumas, ko bērni gūst braucot ar riteni, skrituļojot vai citādi aktīvi atpūšoties, ir puni, zilumi, nelielas brūces un nobrāzumi, ar ko veiksmīgi tiek galā mājas apstākļos. Taču nereti bērni gūst ļoti nopietnas traumas, kas prasa ārstēšanos slimnīcā un ilgāku atlabšanu – dažādus lūzumus, galvas traumas, dziļas brūces, locītavu mežģījumus u.c.

Kā liecina NMP dienesta informācija, šā gada maijā ātrās palīdzības mediķu brigādes slimnīcās nogādājušas jau gandrīz 30 bērnus, kuri guvuši nopietnas traumas, braucot ar riteni, šūpojoties šūpolēs un arī lēkājot uz batuta (roku, kāju, pēdu lūzumus, atslēgas kaula lūzumus, galvas traumas, u.c).

Tāpat NMP dienesta mediķi brīdina par vēl vienu tipisku mazu bērnu traumu situācijās, kad pieaugušie ved bērnu uz sava riteņa bagāžnieka bez speciālā bērnu velosēdekļa – šādā veidā bērni visbiežāk gūst potītes lūzumus. Pirms nedēļas ātrā palīdzība slimnīcā nogādāja 3 gadus vecu meiteni, kuru vecmāmiņa bija vedusi uz sava velosipēda bagāžnieka – bērna kājai ieķeroties riteņa spieķos, lauzta potīte..   

Kā iztaujāt bērnu un uzzināt, kas viņam noticis?

Ja negadījums noticis pieaugušajiem klāt neesot, jāatceras, ka bērns notikušo var slēpt un nesaprast, ka kritienam no velosipēda iespējamas nopietnas sekas. Ja, piemēram, galvas trauma laikus nav pamanīta un nav saņemta nepieciešamā palīdzība, tā var radīt nopietnas veselības problēmas vēlākā laikā. Tādēļ vecākiem, jācenšas noskaidrot, kas ir noticis un vai bērnu nav nepieciešams nogādāt pie ārsta.

Ja bērns ir uztraucies un raud,viņam vieglāk uz jautājumiem ir atbildēt ar „jā” vai „nē”. Tādēļ, iztaujājot bērnu, jautājumus jāuzdod šādā formā:

• Kas notika - vai Tu nokriti no riteņa?
• Vai Tu nokriti uz asfalta? Tu nokriti zālē?
• Vai Tu sasiti galvu? Parādi, kuru vietu?
• Parādi, kur vēl Tu sasiti?
• Vai Tev sāp? Kur Tev sāp?
• Vai Tu atceries, kā nokriti? Ko Tu darīji pirms nokriti? (šie jautājumi palīdzēs noskaidrot, vai bērns pēc kritiena nav zaudējis samaņu).
• Vai Tu vari paelpot, vai krūtīs nekas nesāp?

Tāpat vecākiem nepieciešams:

• Izkustināt bērnam visas locītavas, lai redzētu, vai tās var pakustināt.
• Apskatīt, vai nav brūces un asiņošana.
• Vērot bērna uzvedību – vai neparādās neierasta uzvedība un rīcība, miegainība, atmiņas zudums u.c.

Kad ir jāizsauc ātrā palīdzība?

Ja ir noticis negadījums, bērnam braucot ar riteni, lēkājot batutā, šūpojoties šūpolēs, braucot ar skrituļiem vai kā citādi aktīvi atpūšoties, nekavējoties jāmeklē mediķu palīdzība, ja: 

• Bijusi galvas trauma, samaņas zudums.
• Ir reibonis, sāpes, slikta dūša un/vai vemšana.
• Elpas trūkums, sāpes krūtīs.
• Līdzsvara problēmas.
• Asiņošana no deguna un ausīm (vienlaicīgi).
• Bērns nespēj pakustināt galvu, ir sāpes kaklā, sprandā, pakausī, mugurkaula augšējā daļā.
• Nav iespējams apturēt asiņošanu no brūces ar pārsēja un plākstera palīdzību. Brūce ir dziļa, to nepieciešams sašūt.
• Sāpes un nespēja pakustināt rokas, kājas, to locītavas, ierobežota kustību amplitūda.
• Asiņošana no dzimumorgāniem.

Ātro palīdzību jāizsauc, zvanot pa tālruni 113.

Ja bērns pēc negadījuma nespēj piecelties, iespējams, ka ir gūta mugurkaula, kakla vai galvas trauma. Šādā gadījumā nekustiniet cietušo un nekavējoties izsauciet ātro palīdzību. Palieciet pie bērna, sasedziet viņu un gaidiet mediķu ierašanos.

*Ceļu satiksmes negadījumi ir galvenais nāves un traumu iemesls jauniem cilvēkiem un bērniem, kas galvenokārt cieš kā gājēji un velosipēdisti. Kājām iešana vai braukšana ar velosipēdu ir nozīmīga aktīva dzīvesveida sastāvdaļa, kuras pozitīvā ietekme uz sabiedrības veselību ceļu satiksmes negadījumu izraisīto seku dēļ samazinās. 2011.gada 11.maijā ANO ir pasludinājusi Pasaules satiksmes drošības pasākumu dekādi 2011.-2020.gadam, kuras devīze ir „Kopā mēs varam izglābt miljoniem dzīvības”. Arī mēs kopā varam izglābt simtiem dzīvības un izglābt tūkstošus no traumām un invaliditātes Latvijā, acina mediķi, vecāki un bērnu tiesību aizstāvji.