Mazais staigātājs - lielais palīgs mājas darbos

Čau! Mani sauc Ernests un nu jau pagājis gandrīz mēnesis, kopš es spēru savu pirmo solīti.Mamma un tētis ir ļoti priecīgi par manu jauno prasmi. Un ko tur liegties, pats ar ļoti lepojos ar savu kājāmiešanu.

Ja vēl pirms neilga laika varēju pasper tikai dažus solīšus, tad tagad jau bieži vien man izdodas pārtipināt pāri visai istabai.  Ja uzsmaida veiksme, un vaļā atstātas arī virtuves durvis, tad braši dodos iekšā arī tur. Dažreiz mammīte durvis aizver, atstāj mani ar tēti, sacīdama, ka drīz atgriezīsies. Tad es saprotu, ka mammītei daudz darba. Lai mammai mazāk darba, tad nu es izlēmu, esmu liels, protu kājām iet, tad nu jāprotas palīdzēt arī mājas darbos. Un ziniet, man ļooooti patīk.

Pašlaik mana top noderbe ir grīdas slaucīšana. Kad vēl nemācēju spert soļus, tad slaucīju ar mazo, dzelteno birsti.

Taču nu jau jūtos tik drošs, ka varu ķerties pie lielās! Tad nu tīri jo tīri izslauku visu māju.

Tā, grīda izslaucīta. Bet ar to vēl nekas nebeidzas. Kārtība jāievieš arī tēta zeķu lādē. Tur daždien ir par daudz haosa.

Drēbes kārtot man ļoti, ļoti patīk. Atvilktnes, kas atrodas zem manas gultiņas, un kur glabājas manas zeķītes, zeķbikses un paladziņi, mēdzu pārkārtot pat piecas reizes dienā.

Taču mana čaklība nepaliek vien manas mājas ietvaros. Kad biju aizbraucis ciemos pie vecvecmāmiņas uz dzimšanas dienu, tad es viss nesēdēju dīvānā un nečaloju par to, cik labi, ka beidzot pavasaris ir atnācis un par to, cik kūka garšīga, es kā īsts darba rūķis devos taisnā ceļā pie veļas mašīnas un plānoju lielo veļas dienu!

Redziet nu, kāds es mazs darba rūķis!

Mans nākamais mērķis - iemācīties mazgāt traukus. Ceru, ka tas būs drīz.

Veiksmi visiem mājas darbos vēlot,

Čaklumiņš Ernests

Blogo Mazo staigātāju klubiņā un laimē Huggies Little Walkers autiņbiksītes