Krīze strauji vairo vardarbību ģimenēs

Sociālekonomiskā spriedze ģimenēs, kas saistīta ar ienākumu samazināšanos, bezdarbu, nenokārtotām kredītsaistībām, bieži veicina vardarbīgu savstarpējo attiecību veidošanos. Līdz ar to turpina strauji augt ģimenes vardarbībā cietušo sieviešu pieprasījums pēc palīdzības.

Resursu centrs sievietēm „Marta” kopš 2006.gada februāra nodrošina bezmaksas juridisko palīdzību sievietēm, kuras cieš no vardarbības ģimenē. 2009.gadā centra „Marta” juristi palīdzību sniedza 248 sievietēm (salīdzinot ar 2008.gadu, kad palīdzība tika sniegta 135 sievietēm). Pieprasījums pēc jurista bezmaksas palīdzības ir pieaudzis gandrīz divas reizes.

Vardarbības upure - 33 gadus veca sieviete, precējusies, dzīvo pilsētā

Aptaujājot cietušās sievietes, kuras saņēmušas palīdzību centrā „Marta” 2009.gadā, noskaidrots, ka gandrīz puse (49%) cietušo sieviešu ir Rīgas iedzīvotājas (36% dzīvo Latvijas pilsētās, savukārt 15% sieviešu dzīvo Latvijas lauku reģionos).

Vidējais vecums – 33 gadi. 76% cietušo sieviešu cietušas no savu laulāto vardarbības, savukārt 24% sieviešu ir cietušas, dzīvojot ar varmāku nereģistrētā kopdzīvē. Kā liecina apkoptā informācija, liela ietekme uz vardarbību ģimenē ir arī dažāda veida atkarībām, piemēram, 54% no cietušajām sievietēm norādījušas, ka vardarbības veicējs ir atkarīgs no alkohola.

Visbiežāk sievietes cieš no emocionālās vardarbības (93%), no fiziskās vardarbības (82%) un no ekonomiskās kontroles (39%). Turklāt 24% cietušo sieviešu norāda, ka cieš no bijušā vīra vai partnera vajāšanas. Šajā ziņā diemžēl jāatzīst, ka Latvijas tiesību akti vajāšanas un izsekošanas gadījumos neparedz nekādas iespējas aizsargāt cietušo sievieti, pretēji tam kā tas ir citās valstīs, piemēram, Austrijā, Īrijā, Lielbritānijā, Vācijā, Somijā, Bulgārijā un Horvātijā.

Riska faktors - bailes un cerība

79% aptaujāto sieviešu norāda, ka ir cietušas no fiziskās vardarbības vairāk nekā trīs reizes (14% - 2 līdz 3 reizes, 7% - 1 reizi). Minētie dati liecina, ka ļoti reti sievietes vēršas pēc palīdzības jau uzreiz pēc pirmās fiziskās agresijas. Šī situācija ir skaidrojama ar to, ka joprojām sievietēm trūkst informācijas par savām tiesībām un sievietes tic, ka situācija ģimenē atrisināsies pati no sevis.

Diemžēl apkopotā informācija liecina, ka cietušās sievietes bērni arī cieš no pāridarītāja vardarbības – 44% no cietušajām sievietēm, kuras audzina bērnus, norāda, ka bērni arī ir cietuši no tiešas tēva vai patēva vardarbības, 30% sieviešu norāda, ka bērni ir pastarpināti cietuši no vardarbības, visbiežāk redzot, kā tēvs vardarbīgi izturas pret māti.

Policijas attieksme

64% cietušo sieviešu ir vērsušās pēc palīdzības policijā. 33% no viņām novērtēja policijas attieksmi kā pretimnākošu, savukārt 38% cietušo novērtēja policijas attieksmi kā nereaģējošu, bet 29% kā noraidošu. Šie dati liecina, ka joprojām būtiska problēma efektīvā vardarbības upuru aizsardzībā ir tieši policijas attieksme, kas kopumā arī vairo cietušo neticību iespējai kādreiz pārtraukt vardarbīgās attiecības.

96% cietušo sieviešu par piedzīvoto vardarbību ir informējušas savus radiniekus, un 87% gadījumu radinieku attieksme ir bijusi pretimnākoša, līdz ar to secināms, ka vislielāko atbalstu cietušajai sievietei var sniegt tieši tuvinieki.

Bezmaksas palīdzība

Minētie skaitļi netieši norāda uz ekonomiskās krīzes ietekmi uz vardarbību ģimenē. Samazinoties sieviešu ienākumiem, kā arī citiem resursiem, samazinās ģimenes vardarbībā cietušo sieviešu iespējas pārtraukt vardarbīgās attiecības. Līdz ar to cietušajām sievietēm nozīmīga kļūst bezmaksas palīdzība.

2009.gadā juristi ir snieguši 1004 konsultācijas gan klātienē, gan ar tālruņa un e-pasta starpniecību; ir sagatavoti 435 juridiskie dokumenti, kā arī 171 gadījumā nodrošināta cietušo sieviešu pārstāvība policijā, bāriņtiesās un tiesās.

Pieteikties uz bezmaksas konsultāciju pie jurista vai psihologa var pēc iepriekšēja pieraksta, zvanot pa tālr. 67388184, 28300115 vai arī rakstot uz e-pasta adresi juris@marta.lv

Gerda Pulkstene, TVNET