Ko stāsta mūsu bērnu zīmējumi?

Attīstības studijas "Bambino" psiholoģe Sanita Aišpure stāsta par bērnu zīmējumu tulkošanu.

Ko stāsta mūsu bērnu zīmējumi?

Krista, divgadīgās Elzas mamma mums raksta: „Man ir tāds interesants jautājums - skatos, kā mana mazā mīlule un novēroju, ka pārsvarā viņa izmanto tikai tumšās krāsas, zīmē ar melno, zilo un brūno zīmulīti. Negribas domāt, ka bērnam ir kāda depresija. Laiku pa laikam viņa izmanto arī citas krāsas, taču lielākoties tumšās. Vai tiešām ar krāsu palīdzību var izskaidrot bērna dvēseles stāvokli?”

Uz māmiņu jautājumiem atbild psiholoģe Sanita Aišpure

No kura bērna vecuma mēs varam sākt runāt par to, ka zīmējumos tiek ielikta kāda dziļāka, simboliska jēga?

Par bērnu zīmējumu simbolisko tulkošanu var sākt runāt aptuveni no 5 gadu vecuma. Mazāku bērnu zīmējumi vairāk aplūkojami kā vispārējs emocionālā fona attēlojums un intelektuālā brieduma pakāpe. Jo bērns vairāk attīstījies, jo spēcīgāk tas parādās zīmējumos un it īpaši, to saturā. Ja bērns stāsta, par ko ir viņa zīmējums, tas jau norāda, ka par to tiek intensīvi domāts. Piemēram, ja cilvēka figūru zīmējumos tiek attēlotas ķermeņa daļas (ausis, deguns, kakls, rokas).

No 1,5 līdz 2,5 gadu vecumam bērns apgūst sīko motoriku, mācās turēt zīmuli, švīkā, attīstot roku kustības. No 2,5 līdz 4 gadu vecumam bērns caur zīmējumiem sāk atdarināt pasauli, attēlodams to, ko iepazinis - sniegu, māju, ģimeni. No 4 - 7 gadiem bērns zīmējumos jau atdarina sev būtisko (ģimenes patieso mikroklimatu, savas attiecības ar apkārtējo pasauli). Sākas fantāzijas laiks, notiek kombinācija un attīstās kreativitāte.

Krāsu izvēle

Kā jātulko dažādu krāsu izvēle? Piemēram, ja bērns izvēlas kādas noteiktu toņu krāsas? Vai ir priecīgās un skumjās krāsas bērnu zīmējumos?

Psihologi iesaka sava bērna zīmējumus tulkot intuitīvi. Ja aplūkojot bildes, vecākus pārņem kādas noteiktas sajūtas, tajās arī meklējama atbilde, ko jūt bērns.

Jāzina arī tas, ka mazi bērni zīmē ļoti dažādi. Cits dod priekšroku parastajam zīmulim, zīmē visus maziņus, vai visu iespiež vienā lapas stūrī. Tas sniedz infrmāciju, ka ar bērna pašsajūtu kaut kas nav labi. Bērns ir emocionāli blāvs, ar pazeminātu pašvērtējumu, nedrošs..jādomā, kāpēc?

Parasti bērni zīmē lielas figūras, kas bieži vien nevar ietilpt lapā. Bet ir kautrīgie, nedrošākie, intravertie bērni, kas biežāk izvēlas zīmuļus, ne krāsas. Viņi var palūgt dzēšgumiju, jo vēlas, lai zīmējums izdotos tīrs, bez kļūdām. Viņi ieliek sevi kādos zināmos rāmjos, grožos.

Hiperaktīvie, impulsīvie bērni izvēlēsies spilgtas krāsas, jo viņu temperamentam šo krāsu amplitūda atbilst vislabāk. Vēzieni ar otu ir ekspresīvāki, jo bērni nevēlas sevi ierobežot.

Parasti bērni gan neizvēlas melno krāsu. Bet, ja šāda izvēle ir notikusi, nevajadzētu no tā izdarīt pārsteidzīgus secinājumus. Dažādu krāsu sajaukšana ir normāla pasaules izziņas sastāvdaļa bērna dzīvē. Ja vecāki ir pamanījuši noteiktu krāsu dominanti zīmējumos, šeit būs daži emociju tulkojumi:

- „skumjās” krāsas - brūna, zila, pelēka

- „dusmu” krāsas - melna

- „priecīgās” - dzeltena, oranža, sarkana

Uzdod savu jautājumu Māmiņu Kluba speciālistiem, rakstot uz kristine@maminuklubs.lv!