Kad ķermenis kļūst par nastu

Bieži vien pusaudžu gados kāds nevietā pateikts vārds par bērnu ķermeni noved līdz tam, ka viņi atsakās no ēdiena un ar diētām novārdzina savu augumu līdz galējībām. BKUS psihiatri Arnis Riževs un Laura Ķevere stāsta par mūsdienu slimību – anoreksiju.

No visiem ēšanas traucējumiem mūsdienās vistipiskākā ir anoreksija, kuras gadījumā pusaudzis, arī pieaugušais, ierobežo ēšanu un apzināti atsakās no tā ar mērķi regulēt savu svaru, savu izskatu. Bulīmija vairāk ir jau pieaugušu dāmu slimība-  tā ir negausīga pārēšanās ar sekojošām vemšanām. Protams, ka ir arī citi ēšanas traucējuma veidi, piemēram, ir arī psihogēnās vemšanas, ēšanas traucējumi, kas raksturīgi maziem bērniem, piemēram, neēdamu lietu ēšana, bet tie ir ļoti maz sastopami.

Kas ārstē anoreksiju?

Anoreksija ir psihiatriska diagnoze un to ārstē ārsts-  psihiatrs. Bieži vien ārstēšanas sākumposmā bērns nokļūst pie gastroenterologa, endokrinologa, ginekologa.  Vecāki redzot, ka bērns novājē pirmkārt meklē vēzi, ja meitenēm nav mēnešreizes – ved pie ginekologa. Tā kā ginekologi ļoti labi zina šo slimību, slimās meitenes ātri vien nokļūst pie psihiatra. 

Anoreksijas pazīmes

Klasiskās pazīmes ir:

-         Bezjēdzīgas diētas ievērošana: iesākumā pusaudzis atsakās no gaļas produktiem, tad atsakās no piena, olām, līdz pāriet tikai uz dārzeņiem un neēd vispār. Tieši tādēļ ģimene pirmo momentu var nemaz nepiefiksēt, domājot, ka bērns vēlas būt veģetārietis. Bez tam anoreksijas slimnieki ir prasmīgi meļi lietās, kas attiecas uz ēšanu – jautājums: vai tu esi paēdis, protams, ka tiks apstiprināts ar „jā”.

-          Vecākiem būtu jāsatraucas arī tad, ja bērns sāk pastiprināti interesēties par dažādām diētām.

-         Bērni arī atsakās kopā ar draugiem vai ģimenes locekļiem iet uz kafejnīcu, uz restorānu, jo zina, ka tur būs jāēd.

-         Viens no momentiem, kad vecāki sāk bērnus vest pie ārsta ir tad, kad meitenēm pazūd menstruācijas.

-         Tāpat anoreksijas slimnieki ir pamanāmi pēc viņu ģērbšanās stila - drēbes ir ļoti brīvas, lielākas un biezākas, nekā nepieciešams. Tādejādi slimnieki it kā maskē savu ķermeni, jo uzskata, ka ir ārkārtīgi resni un neglīti.

Neēst – cik ilgi?

Anoreksijas slimniekiem mērķis pašiem ir neskaidrs, respektīvi, viņi vēlas notievēt, tomēr nav konkrēta svara, kādā justos labi. Gan meitenes, gan puiši saprot, ka nebija labi, kad svēra 60 kg, un arī tad, kad sver 35 kg nav labi. Tomēr nav zināma atbilde – vai vajadzētu vēl notievēt, vai ir jau pietiekami.

Riska grupas

Meitenēm, kas nodarbojas ar baletu, vai darbojas modeļu biznesā ir paaugstināts risks saslimt ar anoreksiju. Tomēr jāatzīmē, ka ar anoreksiju slimo abu dzimumu pārstāvji, ne tikai meitenes. Labā ziņa ir tā, ka anoreksijas slimnieki, jaunāki par 10 gadiem nemaz nav!

Vecāku kļūdas

Tā kā iesākumā vecāki neapzinās slimības nopietnību, bērni, kuri slimo ar anoreksiju, slimnīcā nokļūst ne vienu reizi vien.  

Ievietojot slimnīcā bērnu, viņš jau otrā dienā saka, ka visu ēdīs un visu ir sapratis. Vecāki, protams,  izņem bērni no slimnīcas, kas noved pie atkārtotas stacionēšanas. Jāsaprot, ka šī slimība nav izlaidība -  tā ir murgaina un nekritiska  pārliecība par savu ķermeni. Vidēji anoreksijas slimnieks slimnīcā ārstējas 2-3 reizes un bērnu psihiatrijā anoreksija ir vienīgā slimība, kas var nest fatālu iznākumu.

Kristīne Damškalne, www.maminuklubs.lv