Kad ar pieniņu mazulim vairs nav gana…

Katram mazulim pienāk brīdis, kad ar pieniņu vairs nepietiek. Parasti „krūts bēbjiem” tas ir 6 mēnešu vecumā, bet mākslīgi ēdinātiem mazuļiem jau ap 4 mēnešu vecumu. Ja redzi, ka mazais kāri skatās jūsu šķīvjos, biežāk prasās pie krūts vai pudelītes, naktīs biežāk mostas vai ir kļuvis nemierīgāks nekā līdz šim, varbūt pienācis laiks pirmajam papildēdienam.

Ar ko sākt?

Tas, ko tu izvēlies, lai paliek tavā un tava mazuļa ārsta ziņā, taču ārsti kā pirmo papildēdienu rekomendē dārzeņus, jo tie ir bezgaršīgāki un pie tiem mazulim būs grūtāk pierast, taču tikpat labi tie var būt augļi. Putras kā pirmo papildēdienu iesaka mazuļiem, kuri slikti pieņemas svarā.

No dārzeņiem paši ieteicamākie ir brokoļi un puķkāposti, jo tie ir vismazāk alerģiskie, taču daudzas mammas izvēlas burkānu vai kartupeli kā pirmo papildēnienu. Lai biezenītis nebūtu pārāk sauss, atjauc to ar savu pieniņu vai piena maisījumu. Sāli noteikti nevajag pievienot, ja gribi, lai ēdienam būtu labāka garša, pievieno nedaudz kriksīti diļļu vai pētersīļa.

Ja nolem savu mazo palutināt ar augļiem, tad labāk izvēlēties banānu vai ābolu. Banāns ir ļoti vērtīgs auglis, tiesa gan – ievests. Taču, ja nolem dot mazulim tieši to, pērc banānus, kuri nav pārāk gatavi, kuru miza nav bojāta, uz kuras nav plankumu un pirms lietošanas noplaucē. Ogas mazulim būtu piemērotas otrajā dzīves pusgadā, un ar tām ļoti jāuzmanās, jo tās bieži izraisa alerģiju. Lai arī citrusaugļi ir ļoti veselīgi un vitamīniem bagāti tos vajadzētu atstāt uz otro dzīves gadu.

Kad mazais sasniedzis apmēram 8 mēnešu vecumu un iemācījies ēst dārzeņus un augļus vai putru, vari piedāvāt mazajam cilvēkam gaļu. Ar to gan ir īpaša noņemšanās – pirmkārt, grūti iegādāties ekoloģiski tīru gaļu, otrkārt, grūti sagatavot tik mazu apjomu – līdz gada vecumam bērnam nav vajadzīgs vairāk kā 50g gaļas vienā ēdienreizē. Vislabākā izvēle būs truša vai tītara gaļa, taču vari dot mazulim arī vistu, liesu cūkgaļu, bet bērniem, kuriem nav alerģijas, arī liellopu. Vismazāk ieteicamā mazuļiem ir teļa gaļa, pretēji omīšu viedoklim.

Īsts ēdiens vai burciņbiezenis?

Kuram gan vislabāk negaršo mājās gatavots ēdiens no sirds un ar mīlestību!? Tāpat arī tavam mazulim noteikti patiks, ja tu gatavosi īpaši viņam, taču – no ekoloģiski tīriem augļiem vai dārzeņiem! Ja tev ir pieejams ābols no tēta stādītās ābeles vai puķkāposts no vīramātes dobes, tas, protams, būs vislabākais papildēdiens tavam mazajam. Taču, ja tu nezini, kur un kā dārzenis vai auglis audzēts un ar ko apstrādāts, labāk tomēr izvēlēties gatavo biezeni burciņā.

Daudzas mammas dara bažīgas burciņbiezeņu ilgais derīguma termiņš. Biezeņiem nav pievienoti konservanti, tie ir gatavoti no ekoloģiski tīriem produktiem, izmantojot īpašas tehnoloģijas un atrodas zem vakuuma, tāpēc ēdiens spēj saglabāties svaigs ilgu laiku, pat neatrodoties ledusskapī. Pērkot burciņu, gan jāpievērš uzmanība, vai tai ir ievilkts vāciņš. Burciņu atverot, jāatskan „pukšķim”. Ja tomēr vēl šaubies par šīs pārtikas kvalitāti, vari veikt nelielu eksperimentu – atskrūvē burciņu un atstāj uz galda. Jau nākamajā rītā biezenis būs saskābis, tāpat kā tas notiktu ar tevis gatavotu ēdienu.

Kā sākt?

Pirmais zelta likums – jāsāk piebarot ar kaut ko vienu. Otrais – pirmajā reizē dodam tikai tējkaroti ēdiena. Trešais – vislabāk izmēģināt papildēdienu dienas vidū, kad mazais ir labā omā un gatavs jauniem izaicinājumiem. Tas nepieciešams, lai mazais puncis vieglāk pierastu pie jaunās barības un lai vieglāk būtu pamanīt, ja mazulis ēdienu nepanes – viņam ir vēdergraizes vai alerģija. Ja mazais jūtas labi, viņam nav alerģijas, tad nākamajā dienā varam dot jau divas tējkarotes biezeņa un tā līdz 10 tējkarotēm. Kad esi tikusi līdz noteiktam apjomam ēdiena, baro mazo līdz viņš aizgriezīs galvu prom, sakot: „Paldies, māmiņ, vairāk negribu!”

Ar krūti barotiem bērniņiem bieži mēdz būt neregulāra vēdera izeja, tāpēc parasti pirmais papildēdiens atrisina šo problēmu. Taču vēdera izeja, sākot ēst ko nopietnāku parasti mainās visiem mazuļiem. Ja mazajam cilvēkam pēc piebarojuma ir caureja vai aizcietējums, padomā, vai neesi iedevusi pārāk lielu piebarojuma daudzumu pārāk strauji.

Nesatraucies, ja mazais sākumā viebjas vai spļauj ēdienu ārā – tas nenozīmē, ka viņam negaršo, vienkārši ēdienam ir cita konsistence un garša nekā mīļajam pieniņam, turklāt mazulis līdz šim ir tikai zīdis un viņš nezina, kā tas ir – ēst. Ja mazais uzreiz negrib veselu ēdienreizi – pacieties, viņš pats labāk zina, cik daudz ēdiena viņam vajag.

Kad būsiet „nokomplektējuši” vienu ēdienreizi, varat mēģināt otro papildēdienu. Arī to sāksiet no vienas tējkarotes un dienas vidū. Ja viss būs labi, mazais puncis to ņems pretī un arī alerģiju nebūs, palielini ēdiena daudzumu un iekārto ēdienreizi sev vēlamajā laikā. Atceries gan, ja tu baro savu mazuli ar krūti, viņam tavs pieniņš ir pamatēdiens līdz gada vecumam.

Un kā ar dzeršanu?

Ja tu baro mazuli ar krūti un dari to diezgan bieži, viņam nevajadzētu būt izslāpušam, kaut arī ēdienkartē parādījies kaut kas jauns. Tomēr, ja mazais gribēs dzert, viņš tev to, visticamāk, „pateiks” un tad gan piedāvā viņam ūdeni. Ar tējām ārsti neiesaka aizrauties – tās vajadzētu lietot gadījumos, kad ir kādas problēmas – caureja, aizcietējumi, saaukstēšanās utt. Arī suliņa nav veids, kā mazais ķipars remdē slāpes, bet vairāk kā ēdiens. Pie tām mazulis arī jāpieradina pakāpeniski, sākot ar tējkaroti. Līdz gada vecumam sulas daudzumam dienā nevajadzētu pārsniegt 60ml.