Kā pēc dzemdībām nenokļūt psihiatriskajā slimnīcā jeb šis tas par pēcdzemdību depresiju

Ieskaties grāmatu autores un māmiņas Elīnas Hanzakas, kura pārcietusi pēcdzemdību depresiju, atziņās:

"Es strādāju par skolotāju, biju laimīgi precējusies, veiksmīgi organizēju savu dzīvi gan sajūtās, gan pienākumu veikšanā. Un ārkārtīgi gaidīju savu pirmdzimto. Bet pirmos Ziemassvētkus jaunajā, tik ilgi gaidītajā mātes lomā es pavadīju psihiatriskajā slimnīcā. Bet es UZVARĒJU!"

{smallpic:1}

Sākuma stadijās depresiju var diezgan viegli uzveikt 

Vēršoties pie psihologa vai psihoterapeita uzreiz pēc pirmo simptomu parādīšanās, depresiju var uzveikt tikai ar sarunu. Vēlākās stadijās ārstēšanai var būt nepieciešamas zāles un ilgāks laiks atlabšanai. Ja šo slimību ignorē, tā var traucēt visu turpmāko dzīvi. Jo vissliktākais, kas var notikt, ja sieviete saslimst ar depresiju, ir klusa grimšana ciešanās, kuras visu laiku pastiprina sajūtu, ka tu esi vai nu vainīga, ka netiec galā ar lietām, vai pilnīga muļķe, ka neesi spējusi apgūt visu, par ko ir sarakstītas grāmatas, vai esi pārāk bailīga, lai uzdrošinātos darīt to, kas būtu jādara.

Statistika liecina, ka pēcdzemdību depresija noteikti iespaido ne mazāk kā vienu jauno māmiņu no piecām.

Līdz ar to jāteic, ka katrs no jums, kurš lasa šo rakstu, ir vai nu pats cietis no pēcdzemdību depresijas, vai pazīst kādu cilvēku, kurš to pārdzīvojis. Tā kā pati esmu dzimusi un augusi Anglijā, protams, vislabāk pazīstu palīdzības sistēmu šai zemē, jo esmu gājusi tai cauri. Anglijā ir speciālisti, kuri ir specializējušies mātes un bērna attiecībās un tajā skaitā arī pēcdzemdību depresijā. Diemžēl jāatzīst, ka šo speciālistu nav pietiekami daudz un pie viņiem nav tik viegli nokļūt. Anglijā ir diezgan daudz atbalsta grupu un arī speciāli konsultatīvie punkti, kas palīdz, ja ir aizdomas par pēcdzemdību depresiju, tomēr arī šīs palīdzības nav pietiekami. Tāpēc Anglijā esmu kļuvusi par cilvēku, kurš runā māmiņu vārdā, mēģinot panākt, lai valdība pievērstu šai problēmai lielāku uzmanību. 

Pēcdzemdību depresija, iespaidojot māti, neizbēgami iespaido arī jaundzimušo un, ja šī slimība netiek ārstēta, tā saglabājas ilgstoši, ietekmējot arī visus nākamos bērnus un ģimenes locekļus.

Citiem vārdiem sakot, pēcdzemdību depresija nav tikai mātes, bet ir visas ģimenes problēma, potenciāli visas valsts problēma, jo bērns, kurš audzis ģimenē ar depresīvu māti, cieš. Vēlāk tas rada problēmas bērnudārzā, skolā, studējot un beigu beigās kļūst par visas sabiedrības problēmu ar jauniešiem, kuri pārmērīgi lieto alkoholu vai narkotikas vai nokļūst uz kriminālā ceļa.

Tāpēc arī mātēm pašām ir jāuzņemas atbildība un drosme atzīt sev, ka viņas cieš, un ir jābūt pietiekami aktīvām, lai meklētu palīdzību,kā šīs ciešanas pārvarēt.

Pats galvenais, kas jāzina - šī problēma ir atrisināma un to var pārvarēt. No tās nav jākaunas, jo tā ir bieži sastopama, un, to pārvarot, varēs sajust lepnumu un apmierinājumu, gandarījumu ar sevi. Bet, paliekot dzīvot šajā stāvoklī, var gadīties, ka nāksies dzīvot pelēkā gaismā ļoti ilgus gadus. Tādēļ es rakstīju jūsu žurnālam, jo gribēju pastāstīt savu stāstu arī Latvijas māmiņām. Esmu apmeklējusi jūsu skaisto zemi, kas man ļoti patika.

Avots: Māmiņu Kluba E-žurnāls, "Šūpulītis"

Vai arī Tev ir nācies sastapties ar pēcdzemdību depresiju? Uzraksti par savu vai savu tuvu sieviešu pieredzi ŠEIT!

{smallpic:2}

Noskaties 7.februāra Māmiņu Kluba raidījumu par pēcdzemdību depresiju TV3!