Kā izaudzināt veiksmīgu cilvēku?

Kad jums piedzimst bērns, viņam līdzi nenāk lietošanas pamācība, kurā aprakstīts, kā jauno cilvēciņu audzināt. Arī nevienā augstskolā šīs lietas nemāca. Taču nevar arī teikt, ka jaunajiem vecākiem pēc bērna piedzimšanas trūktu padomdevēju par to, kā pareizi audzināt bērnu, turklāt katrs uzskata, ka tieši viņa recepte ir tā labākā un vecākiem noderīgākā.

Viktorija Strautniece, Montesori pedagogs

Patiesību sakot, diemžēl vai par laimi - nav vienas bērna audzināšanas receptes, kas derētu visiem bērniem un vecākiem! Katrs vecāks atrod savu ĪSTO pieeju savam bērnam. Bet, kamēr jūsu mazais cilvēciņš vēl klusītiņām knosās gultiņā un jūs vēl esat savas īstās receptes radīšanas stadijā, iespējams, jums noderēs neliels ieskats bērna attīstībā pēc piedzimšanas.

Tas, cik veiksmīgs būs jūsu mazais lolojums nākotnē, būs atkarīgs no viņa prāta spējām, spējām saskatīt un risināt problēmas, atrast nestandarta risinājumus, pielāgoties jaunām dzīves situācijām utt. Kāds tam visam sakars ar tikko dzimuša bērniņa audzināšanu? Ļoti tiešs!

 

Kad visintensīvāk attīstās smadzenes?

Pamats bērna un vēlāk pieaugušā cilvēka spēju attīstībai tiek ielikts laikā, kad visintensīvāk attīstās smadzenes, tas ir – no dzimšanas līdz trīs gadu vecumam. Tas nebūt nenozīmē, ka pēc trīs gadiem bērna smadzenes neattīstās, tieši pretēji, tādas spējas kā domāšana, jūtas, jaunrade, attīstās arī pēc trīs gadu vecuma, bet to attīstībai tiek izmantots pirmajos trīs dzīves gados ieliktais pamats. Gluži tāpat kā būvējot māju no pamatu kvalitātes būs atkarīga visas mājas izturība. Kā tad rodas šie „pamati”?

Jaundzimušo smadzeņu pētījumos atklāts, ka starp bērna smadzeņu šūnām rodas saiknes, izveidojot „šūnu tīklu”. Turklāt šūnas, kas nav iesaistījušās šajā tīklā, atmirst. Pirmajos sešos dzīves mēnešos bērna smadzenes sasniedz 50% no pieaugušā cilvēka smadzeņu potenciāla, trīs gadu vecumā – 80%.

 

Kāda "barība" nepieciešama smadzeņu attīstībai?

Lai veidotos šīs svarīgās saiknes starp smadzeņu šūnām, tām ir nepieciešama barība – informācija, kuru piegādā sajūtu orgāni: acis – redzes, ausis – dzirdes, deguns – ožas, mute – garšas, āda – taustes, temperatūras, muskuļi – kinestētisko, kustību. Viens svarīgs sajūtu orgāns ir rokas. Vācu filozofs I.Kants rokas nosauca par „uz āru izbīdītām galvas smadzenēm”. Smadzenēs centri, kas atbild par roku pirkstu kustībām, atrodas ciešā tuvumā runas centriem, un tie viens otru stimulē. Tātad, lai attīstītos bērns un viņa smadzenes, ir jātrenē visi maņas orgāni un rokas.

Bērns līdz trīs gadu vecumam kā sūklis uzsūc sevī iespaidus no apkārtējās vides. Izcilā itāļu pedagoģe Marija Montesori nosauca šo bērnu spēju par absorbējošo prātu. Daba ir apveltījusi bērnu ar enerģiju, lai viņš aktīvi izpētītu pasauli, kurā ir nonācis. „Uzsūktie” iespaidi vispirms nonāk bērna smadzenēs haotiski, vēlāk sakārtojas, veidojot struktūru, kas kalpos par pamatu visu prāta spēju attīstībai. ASV zinātnieki salīdzināja zīdaiņus, kuri kopš dzimšanas atradās telpās, kurās nebija praktiski nekādu stimulu, ar baltiem griestiem un sienām, skaņu izolāciju, un zīdaiņus, kuri uzturējās ar stimuliem bagātā vidē – istabās ar raibam tapetēm, raibām sedziņām, skanošu mūziku. Intelektuālas attīstības ziņā zīdaiņi no „kailās” istabas atpalika no otrās zīdaiņu grupas. Secinājums – bērnam kopš dzimšanas nepieciešama ar „smadzeņu barību” – dažādu sajūtu stimuliem - bagāta apkārtējā vide.

Tas, protams, nenozīmē, ka, ja jūs esat norūpējušies par sava bērna attīstību, jums jau no pirmās dienas jāapkarina viņa gultiņa ar krāsainiem attēliem un nepārtraukti jāliek viņam klausīties mūzika un taustīt dažādi priekšmeti. Visam ir jānotiek harmoniski un saskaņā ar bērniņa spējām un interesēm.

Kā palīdzēt bērnam adaptēties jaunajiem apstākļiem?

Uzreiz pēc piedzimšanas bērniņam jāadaptējas dzīvei jaunos apstākļos, jāiepazīst mamma „no otras puses”. Viņš grib sajust mammas smaržu, dzirdēt mammas balsi, sajust mammas pieskārienus, tikt aijāts, ka tika aijāts mammas vēderā. Bērnam augot, mainās viņa spējas un vajadzības, atbilstoši tām jāmainās arī videi ap bērnu. Šis uzdevums nebūs grūts vērīgiem vecākiem. Sekojiet līdzi bērna attīstībai, piedāvājiet viņam dažādas iespējas: kaut ko redzēt, dzirdēt, taustīt un atzīmējiet bērna reakciju, kas viņam patīk, kas satrauc. Ļaujiet bērnam sekot līdzi jūsu ikdienas darbiem: vispirms novērot jūs, vēlāk arī piedalīties. Noteikti stāstiet visu, kas notiek ar un ap bērnu.

Kad pamanāt, ka bērniņš sāk apgūt kādu jaunu iemaņu, radiet viņam apstākļus tās pilnīgai apgūšanai. Piemēram, jūs pamanāt, ka bērniņš sāk mēģināt satvert tuvumā esošu priekšmetu, ir pienācis laiks pakarināt dažādas rotaļlietas un citus viegli satveramus bērnu interesējošus priekšmetus bērna rokas stiepiena attālumā. Ja bērniņš sāk mēģināt velties – vairāk laika pavadiet ar viņu uz grīdas.

Labāk novērtēt apkārtējo vidi no bērna viedokļa var palīdzēt iejušanās bērna ādā. Ja jums mājās ir mazs zīdainis, kurš lielāko daļu laika pavada gultiņā, noliecieties blakus gultiņai un paskatieties uz istabu no bērna redzesloka, ieklausieties skaņās, ko jūs sadzirdat. Jums noteikti ienāks prātā idejas, kā dažādot sava mazuļa ikdienu, lai bagātinātu viņa sajūtu pieredzi. Ja jūsu mazulis jau rāpo, nometieties ceļos un izrāpojiet savu māju, tad jūs redzēsiet to sava bērna acīm un noteikti novērtēsiet, kuras vietas tajā ir mazulim bīstamas, kurus priekšmetus vajadzētu uzcelt augstāk, lai bērns tos neaizsniegtu, kur labāk novietot priekšmetus, ar kuriem bērnam darboties. 

Kas jādara, lai tiktu stimulēti pēc iespējas vairāki sajūtu orgāni?

 

Domājot par attīstošo vidi, atcerieties, ka bērns tver pasauli ar visām sajūtām un neapzināti meklē dažādus sajūtu stimulus. Parūpējaties, lai tiktu stimulēti pēc iespējas vairāki sajūtu orgāni. Bērnam nepietiek ar skatīšanos uz kādu lietu, viņam tā ir arī jāaptausta, jāpaņem rokās, jāpamēģina izdabūt no tās kāda skaņa, jāpaosta un zināmā vecumā arī jānogaršo.

Ņemot vērā šo vispusīgo bērna pieeju lietām, viņa tuvākajā vidē jābūt tādām lietām, kuras pakļautos visām šīm pārbaudēm, nenodarot bērnam kaitējumu. Tām nav jābūt dārgām rotaļlietām no veikala. Bērnus, kā likums, interesē lielākoties „pieaugušo lietas”: virtuves piederumi, instrumenti, rakstāmlietas u.c. Ļaujiet bērnam darboties ar dabas materiāliem: ūdeni, smiltīm, mālu, tie sniedz tik daudz iespēju izziņai un eksperimentēšanai! Un, protams, esiet uzticams bērna atbalsts viņa pētnieciskajos mēģinājumos, pasargājot bērnu no bīstamām situācijām.

Vēl viens atslēgas vārds attīstošas vides radīšanai ir darbība. Bērns mācās caur darbību, viņš attīsta savas rokas un caur tām arī smadzenes. Tāpēc mums jānodrošina bērnam iespēja darboties, iepazīt un izzināt savas iespējas. Ļaujiet bērnam veikt dažādus praktiskus darbus, kuri atbilst viņa spējām, mācīties no savām kļūdām un attīstīt savu meistarību.

Un visbeidzot - ļaujiet bērnam izjust jūsu mīlestību, ticību viņa spējām un uzticēšanos, un viņš noteikti izaugs par laimīgu un veiksmīgu cilvēku!