Vasarā svarīgi, lai bērns nepārkarst, bet, kā zināt, ko ģērbt tikko dzimušam bēbītim mājās un pirmajās pastaigās, un mazulim līdz gadam, stāsta pediatre Inga Zandersone.
Atrodoties mammas puncī, sirsniņas tuvumā, bēbītis ir pieradis dzīvoties temperatūrā, kura ir ap 38C. Ja pēc dzimšanas bērniņš nonāk vidē, kurā ir kaut vai 23-25 grādi, tas ir gana liels kontrasts. Tādēļ pirmajā diena pēc dzimšanas mazulītim neieciešams papildus siltums.
Mazajam jāģērbj dabiska auduma apģērbs, piemēram, kokvilnas, vai arī, ja diena šķiet sevišķi vēsa, var bērniņu ietērpt vilnas un zīda maisījuma tērpā – tam piemīt lieliskas termoregulējošas īpašības. Galvā vajadzētu uzlikt vieglu cepurīti, kājās – zeķes. Labāk uzvilkt pāris kārtas plānu drēbīšu, nekā vienu, bet biezu.
Bēbītim vajadzīgs dabisku materiālu apģērbs, jo tieši tāds vislabāk veic termoregulējošo funkciju – lai mazulis nesvīstu vai nesaltu.
Vasarā jāraugās, lai mazulis nepārkarst. To vislabāk noteikt, paraugot muguriņu – vai tā nav mitra, sakarsusi. Arī pavisam mazam zīdainītim karstā laikā nav vajadzīga cepure, vien tik daudz, lai, ja gadās atrasties saulītē, nesakarstu, krekliņam jābūt vieglam, brīvam, plānam. Baidoties, ka zīdainītis ar nadziņiem, kuri mēdz būt visai asi, sevi saskrāpēs, daudzi vecāki bērnam velk cimdiņus. To nevajadzētu darīt – lai rokas ir brīvas un mazais ar tausti var sajust apkārtējo vidi, pieskaroties dažādām faktūrām, arī ēdot no krūts – māmiņas ķermenim. Tā kā ķermeņa daļas, kas atrodas tālāk no zīdainīša ķermeņa centra, mēdz ātrāk salt, kājās var vilkt kokvilnas zeķītes. Arī zīdainim siltā laikā vilnas zeķes nav nepieciešamas!
Plānu cepurīti var uzlikt, piemēram, mazulim pēc vannas, kamēr mati vēl mitri.
Ķermeņa daļas, ko nesedz apģērbs, jāieziež ar aizsargkrēmu pret sauli ar SPF vismaz 30. Arī tad, ja mazulis atrodas ratiņos ēnā.
Galvenais, par ko rūpēties vasarā – lai bērniņš nepārkarst, labāk, lai ir mazliet vēss, nekā par karstu.
Taču obligāti jāuzmana mazulis no straujām temperatūras svārstībām, kondicioniera, caurvēja!
Dabisko šķiedru īpašības:
Kokvilna
Vispopulārakais apģērbu materiāls ir kokvilna. Diemžēl pārsvarā pasaulē audzē ģenētiski modificētu kokvilnu, arī dabiskās šī auga šķirnes apstrādā ar minerālmēsliem un insekticīdiem.
Alternatīva ir organiskā kokvilna, audzēta, izmantojot biodinamiskās lauksaimniecības metodes. Visbiežāk to izmanto tieši zīdaiņu apģērbu ražošanai, jo mazuļu āda ir īpaši jutīga.
Vilna
Vēsā laikā ideāls termoregulējošs materiāls ir vilna: aitas, kazas, lamas, suņa u.c. Pareizi apstrādāta, vilna ir maiga pat saskarē ar jaundzimušā ādu, tādēļ sedziņas, pledi, zeķītes u.c. ir piemērotas jau bēbītim, kurš tikko nācis pasaulē.
Lins
Lins pazīstams ar savām atvēsinošajām un antiseptiskajām īpašībām. Dzīva lina šķiedra regulē nevēlamu sīkbūtņu, piemēram, baktēriju, vīrusu, dažādu sēnīšu klātbūtni esošajā vidē. Arī termiski apstrādātam linam saglabājas antiseptiķa īpašības. Bieži tieši linu izmanto palagu, gultasveļas un dvieļu gatavošanai.
“Zaļi” domājošajiem
Interneta un ekologiko preču veikalos iespējams atrast arī apģērbus, kuru izgatavošana izmantoti šķietami neparasti materiāli, piemēram: bambuss, kaņepe, soja, nātre. Nātre – absorbējošs, ātri žūstošs materiāls. Tas ir divas līdz piecas reizes izturīgāks nekā kokvilna.
Kaņepe – dabai draudzīga šķiedra, kuru ir vienkārši izaudzēt, jo tikpat kā nav vajadzīgi minerālmēsli un pesticīdi, augšanai vajag maz ūdens un der gandrīz jebkura augsne, turklāt iespējams iegūt maksimāli daudz ražas no viena kvadrātmetra. Kaņepju audums izskatās kā lins, bet valkājot ir sajūta kā flanelim. Pēc mazgāšanas tas kļūst mīkstāks, ir izturīgs un ilgi valkājams. Dabisko apģērbu ražotāji arī krāsošanai izmanto dabiskas, veselībai un videi draudzīgas krāsas. Kas gan nenozīmē, ka tādēļ apģerbs būtu mazāk košs un glīts.
Noderīgi
Audumus no dabiski, bioloģiski audzētu augu šķiedrām var atpazīt pēc atzīmes “organic”, kas nozīmē, ka augs, no kā iegūtas auduma šķiedras, audzis bez pesticīdiem, minerālmēsliem un nav ticis ģenētiski modificēts.
Eiropā atzītais eko marķējums ir “Ekopuķīte”, ko piešķir gan apģērbiem, gan apaviem, kas atbilst noteiktiem standartiem un produktiem, kuri izturējuši dažādas pārbaudes par atbilstību eko kritērijiem, kuru rezultātus vērtē neatkarīga organizācija.
Inga Melberga, www.maminuklubs.lv
Mēs vienmēr skatamies pēc skaustiņa. Jo deguns un rokas ļoti bieži, vējainākā un vēsākā laikā ir vēss...gluži tā pat kā pieaugušajiem.
Bet katrā ziņā, nekad netuntulēju (vismaz cenšos), velkam nesintētiska materiāla drēbītes. Vienmēr ir līdzi sedziņa.
Auksts deguntiņš nevienmēr liecina,ka mazajam ir auksti. Ja ir vēss laiks,deguntiņš ar var būt vēss,bet bērniņam nav auksti. Cik zinu,jāskatās pēc skaustiņa. Ja tas ir vēss,tad berniņam ir auksti....
Dēlam ir 21 mēnesis, nekāds mazais zidainītis jau vairs nav, taču tam nav nozīmes, ja runa iet par apģērbu 😀 Gan sev, gan mazajam drēbes pēc iespējas izvēlos no kokvilnas, nekad netuntulēju, rēķinos ar to, ka pa āru dēlēns tik un tā kustās avirāk par mani, taču katram gadījumam vienmēr ir līdzi zeķītes un jaciņa, jo klimats Anglijā ir strauji mainīgs - no rīta var spīdēt saule, pēcpusdienā - auksti. Vēl joprojām pētu par pieminētajiem "zaļajiem" materiāliem apģērbā un apavos, grūti tādus trast. Organic kokvilna - tā gan ir pieejama daudzos veikalos. Cenšamies būt "zaļi" 😀