Iedomu draugi un fantāziju pasaule

09. May 2011, 12:00

Fantāzija ir kas brīnišķīgs, kad varam iedomāties, sapņot, iztēloties. Kad fantāzijas ir par daudz? Kā tas var pozitīvi vai negatīvi ietekmēt bērnu? Konsultē psiholoģe, mg.psych. Diāna Zande.

Māmiņa Santa jautā:

Manai 2 gadniecei nu ir tāda fantāzija! Varam spārdīt iedomātu bumbu, ir iedomāts draugs "Satanaits", kurš īstenībā dara visādas blēņas un vēl visādas lietas, kas notiek un arī nenotiek. Viņa stāsta lietas, kas nemaz nav notikušas un kur viņa nemaz nav bijusi. Cik tālu ļaut bērnam fantazēt un kad teikt: "Nu nav tā bijis, Zaķēn, neizdomā!"

psiholoģe, mg.psych. Diāna Zande

Parasti lielā fantazēšana un iedomu draugi bērniem parādās ap 5 gadu vecumu. Tad bērnam ir gan daudz dažādas bailes, gan arī fantāziju.

Nereti vecāki un kur nu vēl audzinātājas bērnu dārzā vai paziņas nespēj izprast, kur bērns stāsta patiesību, bet kur sākusies iedomu pasaule.

Fantāzija- tas ir brīnišķīgi,bet sākumā vajadzētu saprast un skatīties, kad tas sākās un ar ko tas sākās. Iespējams, ka ģimene ir ļoti radoša, iespējams, ka ģimenē ļoti daudz tiek stāstītas pasakas un vecāki ir ar radošumu apveltīti un fantāzija ir viena no bērna radošuma izpausmēm, jo bērns arī stāsta un dalās savās idejās.

Otra lieta ir- varbūt bērns sāk sacerēt un sāk veidot tādu kā noslēgtu savējo vidi, kurā viņš noslēpjas no realitātes, bet visticamāk, ka tas nebūs 2 gadu vecumā. Tas drīzāk būtu lielākiem bērniem.

Iedomu draugiem un fantāziju pasaulei ir gan pozitīvās lietas, gan arī negatīvās lietas.

Negatīvās fantazēšanas iezīmes:

- Bērns var sākt veidot savu iztēles pasauli, kurā viņš labi jūtas, līdz ar to viņš izies mazākā kontaktā ar ārējo pasauli.

- Iespējams, ka draugi viņam vairs nav tik ļoti vajadzīgi vai iztēles pasaule veidojas tieši tāpēc, ka šo draugu nav.

- Bērns iespējams ir vientuļš,jo viņš neiet bērnudārzā un viņam apkārt ir tikai pieaugušie, kas stāsta bērnam dažādas gudras lietas. Protams, šādā veidā bērns arī var attīstīties, bet viņam nav sava vecuma vienaudžu, ar kuriem spēlēties un dalīties.

Pozitīvās fantazēšanas iezīmes:

- Fantāzija ir jebkurš radošums. Jebkurš biznesa plāns sākas ar fantāziju un iztēli: „Kā būtu, ja būtu.”

- Fantāzija palīdz ģenerēt idejas. Ja cilvēkam nav šī radošuma, tad viņš var izdomāt tikai tā, kā viņš ir iemācījies.

- Fantāziju var izpaust pozitīvās nodarbēs- zīmēšanā, dejošanā, dziedāšanā, lipināšanā utt.

- Kad bērni verbāli sāk fantazēt, tas ir īstais laiks, lai materializētu šīs fantāzijas un radītu ko skaistu, jo fantāzija dzīvi bagātina.

Ja domā par mazo bērnu, tad pašiem vecākiem jāpavēro, kā vecāki savā starpā kontaktējas, kā viņi stāsta par dienas notikumiem. Es ieteiktu ar bērniem runāt vienkāršāk, tādējādi nepārkairinot bērna fantāziju: „Atnāc. Izdari. Parādi.Darīsim kopā.” vai arī „Man šķiet, ka tas nebija Satanaits. Kas notika?””

Bērni iedomu draugus un fantāzijas nereti sāk stāstīt tad, kad bērnu kaunina par kādiem nodarījumiem. Jā, ir slikti piečurāt bikses, slikti apgāzt krūzīti. Šādā gadījumā bieži vien bērni ķeras pie iedomu drauga un vainas uzvelšanas tieši viņiem: „Ne jau es piečurāju, ne jau es apgāzu. To izdarīja kāds cits.”

Bērns šādā veidā mēģina sevi pasargāt, lai viņam nebūtu diskomforta.

Ja mammai ir sajūta, ka bērns pārāk sāk runāt fantazējot, ir vērts aiziet uz vienreizējo konsultāciju pie psihologa, lai izprastu mazo, jo vienā situācijā tas varbūt pavisam dabiski un normāli, bet otrā- liecināt par kādām problēmām. Robeža ir patiešām trausla.

Fantazētāji ir atklājēji, mākslinieki, gluži vienkārši cilvēki, kuru klātbūtnē ir interesanti! Tomēr tajā pašā laikā svarīgi, lai fantāzija neaizņemtu visu ikdienu. Fantazēt bērnam ir normāli un dabiski, arī pieaugušie taču fantazē, vai ne?

Kristīne Damškalne, www.maminuklubs.lv