Es un Man jeb divagdnieka izgājieni

Pirms kāda laika pamanīju ,ka Adriana runā sāk parādīties vārdiņi ES, TU, MAN. Tad nu sapriecājos,ka nu jau puika palicis liels un apzinās savu es. Bet ,lai kā arī gaidīju , tomēr vēl arvien dzirdēju pārsvarā Adrians uzvilks, Adrians atnesīs.

Bet šonedēļ beidzot ar katru dienu arvien vairāk dzirdu: Es uzvilkšu cepuri, es pats!!! Un ļoti interesanti ir novērot, kā viņš ar lielu prieku un gandarījumu to saka. Un, ja netīšām sanāk pateikt Adrians, tad ietur mazu pauzīti un izlabo savu teikto -ES!

Laiks iet un saprotu,ka mazais puisītis vairs nemaz nav mazs. Katru dienu runā ar vien vairāk, pasaka ar vien gudrākas lietas un zina daudz vairāk.

Pats paņem krūzi ,ieliek tēju un vēl aiziet pēc karotes. Pats aiziet uz podiņa,novelk un uzvelk bikses. Pats ieslēdz televizoru. (kas gan nav īpaši labi.) Pats grib visu darīt un daudz ,kas arī no visa ,ko grib izdodas.

Ir grūti pieņemt ,ka bērni izaug un kļūst ar vien patstāvīgāki, bet tai pat laikā ,mēs to visu vērojam un esam lepni,ka tā notiek....

Kā uzvedas Tavs divgadnieks vai trīsgadnieks?