Elžuks ceļā uz lielo staigāšanu!

Sveiki,gribu padalīties ar saviem priekiem un pieredzi,kā tad meitiņa spēra savus pirmos patstāvīgos solīšus lielo cilvēku pasaulē.

Protams,ka bērniņi nesāk skriet un diet,līdz ko piedzimsts. Paiet laiks,kamēr mazais sāk apjaust to pasauli,kas valda viņam apkārt. Un vēcāki iepazīstina bērniņu ar visu krāsaino un raibo dzīvi,kas norit gan mazuļa ikdienas ritmā,gan vecāku.

Arī mūsu ģimenē tas neizpalika,dien dienā stāstīju mazajai par to,ka pienāks diena,kad sāksi velties,tad sēdēt un pienāks diena,kad skriesi māmiņas apskāvienos pati. Viss jau būtu labi,ja apmeklējot ģimenes dakteri uz kārtējo pārbaudi neatklātos,ka mazajai ir problēmas ar gūžiņām.Tikām nosūtītas pie ķirurga,kur tik tiešām konstatēja gūžiņu displāziju diez gan smagi,jautāju dakterim,kā tas tagad ietekmēs mazo princesi. Uz ko saņēmu atbildi,ka viss ir labojams,ka bērniņam var būt grūti būs uzsākt pārvietošanās periodu. Protams lietojām speciālās koriģējošās bikšeles,gājām un vingrojām.

Tad izlasīju informāciju,ka palīdz arī slingošana. Ka mammai kustoties,tiek vingrinātas gūžiņas un citi muskulīši.Nu ko, tā arī ķērāmies pie slingošanas.Atzīšos slingošana mums abām ļoti gāja pie sirds,slingojām katru dienu vai lietus,vai puteņi. Pat iegādājāmies speciālu apģērbu,lai pastaigas būtu patīkamas.

Pienāca kārtējā pārbaude,ka esam veiksmīgi progresējuši ar savām gūžiņām. Tie tik bija prieki,ka visas mocības un nepatīkamās procedūras mazajai dūdiņai garām. Slingošanu neatmetām līdz pat 9mēnešiem.Nākamais posms iemācijāmies pašas sēdēt,tad notika tieši uz sešu mēnešu jubileju,jo gribēja tak redzēt gardo kūku,ko māmiņa izcepusi.Un atkal jau mammai milzīgi prieki,par meitiņas panākumiem.

Pēc sēdēšanas sākāma apgūt līšanas periodu.Tik atlika noskatīt mērķi,un atiet. Numeitai pašai gandarījums,jo var pati tik, kur vēlas un un palaidnības izdarīt. Par ko pašai būs smaids līdz ausīm.

Nu re arī rāpot un celties kājiņās esam apguvuši diez gan ātri savos 8mēnešos.Rāpošana ļoti gāja pie sirds,tā kā es neveicināju to staigāšanu,viss notika pakāpeniski.

Lai arī no sākuma necerēju,ka viss notiks tik ātri un raiti ar visām sākotnējām problēmām,kad mazā piedzima.

Un tad beidzot kā tika sperti pirmie solīši! Tas notika 12.maijā,meitiņai līdz 10 mēnešu jubilejai bija atlicis 9 dienas. Bet es vēlējos padalīties ar jaunuzadītajiem bručiem un piedalīties MK rokdarbu konkursā. Lūk mēs ar meitiņu devāmies pie dabas,lai veiktu,nelielu foto sesiju. Nosēdināju meitiņu pie bērziem,bet viņai nepatika,ka atkāpjos par tālu. Tad Elžuks piecēlās kājiņās un spēra savus patstāvīgos 2 solīšus. Uhhh,kas par prieku asarā man pār vaigiem redzot to,ka meitiņa to tā brīvi un bez mudiņāšānas.

Tad pagāja nedēļa un Lielo ratu pastaigā meitiņa zālītē demonstrēja pastaigu biedriem savus nākamos solīšus.

Meitiņai patika mājās tik pa mūsu lielo gultu spert savus solīšus,jo tā acīmredzot bija mīkstāk piezemēties,atšķirībā no grīdas.Un kas par priekiem,ka pati vartik uz priekšu :) Tika filmēts,kad palika 10mēneši.

Visu šo nedēļu pamazām apgūstam to tapāšanu mākslu.

PIEDALIES BLOGU KONKURSĀ UN LAIMĒ SAVAM BĒRNAM TEDDY MOUNTAIN ROTAĻLIETU VAI HUGGIES LITTLE WALKERS AUTIŅBIKSĪTES!

Un tagad Elza saka Jums visiem atā,atā,atā! Paldies,ka ieskatījāties mazās Elzas jaunajā dzīves posmā :)