Dr. Vizma Meikšāne par bērnu svaru un aizcietējumiem.

Dr. Vizma Meikšāne par bērnu svaru un aizcietējumiem.

15. Feb 2012, 14:12 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Parunāsim par bērniņu svaru. Tas ir jautājums, kas jaunās māmiņas nereti satrauc. Viņas baidās, ka bērns sver par maz, vai par daudz. Varbūt ir kaut kāda formula, vai attieksme pret šo jautājumu, lai saprastu, vai bērns attīstās normāli?

 

Apmēram trešā daļa bērnu ir ar mazāku svara nekā grāmatā rakstīts. Viena trešā daļa pārsniedz svaru, kāds viņam pienāktos pēc vecuma un viena trešā daļa atbilst priekšrakstiem.

 

Pediatra darbs vairāk ir novērtē to, kāds ir bērna kopējais stāvoklis. Tātad, var neņemties tā svarā, kā būtu jāpieņemas, bet vienalga, svara dinamikai ir jābūt!

 

Tam vairāk, vai mazāk, ir jābūt ar pozitīvu dinamiku. Un bērna attīstībai, gan fiziskai, gan garīgai, ir jābūt ļoti labai – atbilstoši vecumam.

 

Plus vēl ir daudzas citas nianses, kuras mēs novērtējam. Tas, kāda ir gremošana, kāds ir kaulu stāvoklis, vai nav kādas blakus saslimšanas, dažreiz taisām analīzes, cenšamies izslēgt iedzimtas sirdskaites un nieru kaites. Tas arī var būt par iemeslu, kādēļ bērns nepieņemas svarā!

 

Bet, ja bērnam ir kādas papildus saslimšanas, blakus komplikācijas, tad parasti aizture ir redzama arī attīstībā. Piemēram, iedzimta sirdskaite. Tad ir zilgana ādiņa, bērns ir vārgs, viņam nepatīk fiziskā slodze, viņš ir diezgan apātisks, lēns. Tādi ir, piemēram, celiakijas pacienti – tie neņemas svarā, viņiem ir caurejas vai aizcietējumi, vai uzpūsts vēders, vai ļoti bāla āda, jo viņiem ir arī ļoti zems hemoglobīna un dzelzs līmenis. Viņi ir tādi kašķīgi, tramīgi, jo viņi ir slimi – tas fons ir slimības fons.

 

Kādi  simptomi liecina, ka kaut kas nav kārtībā ar gremošanas traktu?

 

Tātad, par to liecina vai nu aizcietējums, vai nu – caureja. Ēd, ko grib, bet bērnam ir caureja. Vēl ir ādas iekaisumi, alerģiski izsitumi – pats kopējais stāvoklis ir tāds, ka bērni ir „kauli un āda” – tas ir tipiskais gadījums.

 

Ja bērnam ir hronisks aizcietējums, par ko tas var liecināt?

 

Tās var būt diētas kļūdas - ēd tādus produktus, kas viņam rada aizcietējumu. Ļoti bieži ir piena nepanesība. Piena olbaltuma nepanesība, kas arī varētu izraisīt aizcietējumus. Ja bērnam patīk dzert pieniņu, var būt arī tā, ka viņš vienkārši par daudz to lieto uzturā un no tā rodas aizcietējumi. Ja viņš izdzer pusi glāzītes, tad tas nekas, bet, ja viņš dzer divas krūzītes dienā  – tad varētu būt aizcietējumi.

 

Aizcietējumi var liecināt arī par celiakiju!

 

Tad ir arī psiholoģisks aspekts – tad arī ir aizcietējumi. Bērns sāk iet bērnudārzā, tur viņam ir neērti iet uz tualeti un viņš vēdera izeju aiztur. Tikai pēc deviņām stundām būs nākamais reflekss, bet tad atkal nav ērti, jo tad jau ir nakts, jau gultiņā guļam. Un no rīta ceļamies – nav laika iet uz podiņa. Aiziet uz bērnudārzu, bērnudārzā – atkal tas pats. Un sākas apburtais loks. Ļoti viegli ir aizturēt vēdera izeju un bērns sāk pie tā pierast. Un viņam gribās uz tualeti, bet viņš aiztur, viņš dara pretēji. Viņš vairs nevar saprast, kas jādara, jo viņš jau divas, trīs dienas ir tā darījis. Un viņš pats nobīstas un sāk pretoties tam.

 

Ja atnāk vecāki ar šādām sūdzībām par bērnu, ir jāsāk analizēt, bez maz vai tā kā detektīvam: kad sākās, no kura brīža, vai tā jau bija pirms bērnudārza, vai paša ģimenē kaut kas nav noticis. Tātad, vai tas ir sācies ar bērnudārzu, vai viņam patīk iet dārziņā. Tad jāizstrādā šis rituāls, ka tomēr varbūt jāizņem bērns no bērnudārza un nedēļu pie tā jāpiestrādā, lai vēderiņš iziet vai nu vakaros, vai no rīta regulāri kaut kādā laikā.

 

Bet, ja ir psiholoģiskas problēmas bērnudārzā, bērns var pretoties visam. Viņš neēd, sēž stūrī un arī neiet uz tualeti. Tā arī var būt. Tad bērns ir jāizņem no bērnudārza, jāpadzīvo mājās, jāmēģina visu noregulēt un jāmēģina visu vēlreiz no nulles.

 

Vai arī jāiet uz bērnudārzu un jārunā, ka mums tāda lieta, vai jūs varat pasekot līdzi.

 

Ir arī preparāti, kas var palīdzēt pie aizcietējumiem. Bet, ja tā ir psiholoģiska lieta, preparāti būs mazefektīvi.

 

Ja šī problēma ir mēnešiem ilgi, tad vienīgais ieteikums ir vienreiz iztīrīt zarnu, jo tad, ja bērniņam ir aizcietējums, ejot uz tualeti praktiski nekad zarna līdz galam neiztīrās – viņš nekad nepakakā līdz galam. To vienkārši ir jāiztīra. Vienīgais veids ir klizmas veidā.

 

Māmiņu Klubs iesaka: pamēģini bērnam maigo Microlax klizmu!

 

Tad mēs arī mācām, stāstām, kā to var izdarīt dažādos veidos un vairākas dienas pēc kārtas, un tikai tad tu vari atjaunot zarnu funkciju. Jo zarna ir uzspīlēta no tām izkārnījumu masām, viņa vairs nefunkcionē ar tādu spēku kā vajadzētu, sākas smērēšanās biksītēs, kas arī ir viena problēmām, kāpēc vecāki ierodas pie ārsta.

 

Bet tas jau ir simptoms, ka nu jau ir par traku. Nu jau ir tik ļoti sen tā problēma un tik pilnas zarnas ar izkārnījumiem, ka viņa jau sāk izdalīt pa gabaliņam ārā un pazūd šis defekācijas moments. Bērni atsakās ēst, viņiem ir slikta apetīte, jo sākas sāpes vēderā. Sākas zarniņās atvilnis – ja visam ir jātīrās no augšas uz leju, tad šajā gadījumā sākas pretreakcija no apakšas uz augšu. Tas saucas atvilnis un tas izraisa zarnu spazmas – bērnam sāp vēders, ir slikta dūša, slikta apetīte.

 

Tad jādodas pie ārsta!