Bērnu slimnīcas mediķi Līgo svētkos aicina būt uzmanīgiem

Tuvojoties Līgo svētkiem un Jāņiem, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārsti aicina vecākus īpašu uzmanību pievērst savu atvašu pieskatīšanai, īpaši atpūšoties brīvā dabā un ūdens tilpņu tuvumā.

Pērn Līgo svētku un Jāņu brīvdienās Bērnu slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas ārsti palīdzību sniedza 757 bērniem, no kuriem stacionēti tika 220 pacienti.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta virsārste Linda Eihvalde: „Lielākoties svētku laikā un pirmajās pēcsvētku dienās slimnīcā vēršas bērni ar paaugstinātu temperatūru un vēdera sāpēm, kas vairākumā gadījumu saistītas ar pārēšanos. Tiek gūtas arī dažādas vasaras sezonai raksturīgas traumas, braucot ar riteni, skrituļslidām vai citādi aktīvi atpūšoties – gan puni, zilumi, nelielas brūces un nobrāzumi, gan arī ļoti nopietnas traumas, kas prasa ārstēšanos slimnīcā un ilgāku atlabšanu – lūzumi, galvas traumas, dziļas brūces, locītavu mežģījumi. Līgo svētkos aicinu arī īpaši pasargāt bērnus no apdegumiem, kurus var gūt, iekrītot vai iekāpjot karstos ugunskura pelnos, kā arī pieskaroties karstam grilam un uzliesmojot degmaisījumam. Lai svētki nebeigtos ar nepatīkamām sekām, pusaudžu vecākus aicinu pārrunāt ar savām atvasēm jautājumu par alkohola lietošanu. Tāpat arī lēkšana pāri ugunskuram nav ieteicamākā izklaide.”

Tā kā Līgo svētku maltīte nereti tiek gatavota uz atklātas uguns vai uz grila, mediķi aicina vecākus pastiprinātu uzmanību pievērst grila aizdedzināšanas šķidrumu drošai uzglabāšanai un lietošanai, brīdinot – nekādā gadījumā neatstājiet degmaisījuma pudeles bērnam viegli pieejamās vietās, kā arī neatstājiet bērnus bez uzraudzības pie griliem vai citām līdzīga veida ēst gatavošanas ierīcēm!

Slimnīcā nonākušo pacientu skaits, kuri iedzēruši degmaisījumu, vidēji gadā ir ap desmit, lielākoties bērni vecumā no 1-3 gadiem. Lielākais ļaunums, iedzerot degmaisījumu, ir tas, ka tas nonāk ne tikai gremošanas traktā – barības vadā, kuņģī, bet arī elpceļos — trahejā, bronhos, radot ķīmisku bojājumu, kura rezultātā rodas plaušu karsonis. Ļaunākajā gadījumā var attīstīties neatgriezeniski plaušu bojājumi. Ārstēšanās process ir sarežģīts, jo degmaisījumā esošās vielas nav iespējams iztīrīt no bronhiem vai plaušām, savukārt skalojot tās var tikai ieskalot dziļāk elpceļos, uzsver mediķi. Tomēr, ja tiek konstatēts, ka bērns ir iedzēris grila aizdedzināšanas šķidrumu, nekādā gadījumā nedrīkst izraisīt vemšanu, jo šāda rīcība var palielināt risku šķidruma iekļūšanai plaušās un to bojāšanu. Bērns nekavējoties jānogādā slimnīcā vai jāizsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.

Ja svētkus plānots svinēt ūdens tilpņu tuvumā, bērnus nekādā gadījumā nedrīkst atstāt bez pieaugušo uzraudzības, nedrīkst ļaut arī peldēties nezināmās, nepārbaudītās vietās. Īpaši bīstamas ir arī piemājas ūdenskrātuves, kas rada daudz vilinājumu, un, pat uz minūti novēršot uzmanību, sekas var būt traģiskas. Statistikas dati liecina, ka ik gadu noslīkst vidēji 10 bērni, un jau šā gada pirmajos siltajos mēnešos reģistrēti pirmie traģiskie gadījumi.

Dodoties atpūtā pie dabas, vecāki aicināti padomāt arī par bērnu (īpaši zīdaiņu) pasargāšanu no dažādu knišļu un kukaiņu kodumiem, īpaši no bitēm, lapsenēm vai iršiem, kuru inde alerģiskiem bērniem var radīt nopietnas sekas un pat dzīvības apdraudējumu. Ieteicams lietot kukaiņus atbaidošus aerosolus vai eļļas, kā arī izvēlēties vieglu apģērbu, kas nosedz rokas un kājas. Tāpat pēc atpūtas brīvā dabā rūpīgi jāpārbauda, vai bērnam nav piesūkusies ērce.