Bērnu pieskatīs auklīte. Kā to pieņemt?

Ja bērniņu vairs nevar pieskatīt, dažādu iemeslu dēļ, neviens no vecākiem, pastāv iespēja - auklīte. Bet kā pieņemt to, ka bērns tagad būs kopā ar auklīti? Kā pārkāpt sajūtai, ka kaut kas var noiet greizi? Atbildi sniedz psiholoģe Diāna Zande.

JAUTĀJUMS

Lieta tāda, ka esmu atgriezusies darbā. Meitiņai 1gads un 1.mēn., līdz šim pieskatīja tētis. Tētis apsolīja, ka pieskatīs līdz aprīlim, bet pēkšņi viņu izsauca uz darbu, atteikt arī it kā nevar, jo tad var paņemt citu cilvēku un pastāv iespēja zaudēt darbu.

Ir sameklēta auklīte, svešs cilvēks, divas reizes jau satikāmies un it kā neko sliktu nevaru teikt, bet.....un te sākās mans lielais bet. Man ir asaras, puņķi pa gaisu, jo mana mazā saulīte jāatstāj būs ar svešu cilvēku. Bērns ļoti īpaši ēd, jāmāk pabarot, kā arī guļ tikai laukā ratos, liekam uz balkona, tētis viņu ucina un ucina pa dienu, šūpo ratu kulbā utt.

Un es neesmu droša, - ja mazo skatīs auklīte, ka viss, pie kā ir pieradusi meitiņa, tiks izdarīts. Nevaru samierināties un tikt pāri tam. Pa nakti nevaru gulēt, esmu stresiņā, jo ir iekšējs nemiers par to, kā būs. Ko man darīt, lai es pieņemu jauno situāciju?

Atbild psiholoģe Diāna Zande:

Tas ir grūts laiks gan mazulim, gan māmiņai - meitiņa ir pārāk maza, lai viņa visu dienu pavadītu kopā ar svešu cilvēku, un arī māmiņa tam nav gatava.

Tomēr - dzīvē dažreiz notiek tā, ka nākas atrast optimālu risinājumu nepavisam neoptimālā situācijā. Būtu labi, ja māmiņa pēc iespējas sapazītos ar auklīti, lai vairojas drošības izjūta.

Otrs - jārēķinās, ka mazule var kļūt prasīgāka un nemierīgāka, jo viņas dzīve ļoti strauji mainās, bet mammas un tēta tuvums viņai joprojām ir ļoti svarīgs.

Ar svešiem cilvēkiem bērni nereti uzvedas labi , bērnudārzā klausa , jo - viņi izjūt paaugstinātu stresu. šo labi zina katra sieviete, ka ar priekšnieku darbā mēs neatļaujamies to, ko ar vīru mājās. Jo drošāk jūtamies, jo vairāk atļaujamies....

Arī mazuļi ar mammu uzvedas citādi nekā ar auklīti. Būtu svarīgi, pēc iespējas samazināt vainas izjūtu - mazule jutīs māmiņas stresu un tas var pastiprināt viņas spriedzi. Kur māmiņa var pabēdāties, kam izstāstīt par savām izjūtām? Izraudāties, izdusmoties - ļauties bēdām, bet neieslīgst tajās. Jā, būtu jauki, ja mazule varētu vēl kādu laiku būt ar mammu un tēti, bet - laiks ir pienācis un - meitiņa iemācīsies gan ēst, gan gulēt...

Veiksmi!

UZDOD SAVU JAUTĀJUMU PSIHOLOGAM!

Aicinām piedalīties pētījumā par sajūtām, kļūstot par vecākiem! 

Lai būtu iespējams veikt kvalitatīvu darbu, nepieciešams ļoti  liels skaits ģimeņu, kuras ir ar mieru piedalīties aptaujā, kura notiks trijos etapos – pirmais – grūtniecības trešajā trimestrī, otrais – 3 mēnešus, bet trešais – 6 mēnešus pēc dzemdībām. Aptaujas ir konfidenciālas, individuālie dati netiks izpausti, tie tiks analizēti tikai apkopotā veidā. Jūsu epasti netiks izmantoti nekādā citā veidā, kā tikai šī pētījuma anketu nosūtīšanai. Katra aptauja ietver vidēji 60 – 70 jautājumu, un atbildēt var 10 – 15 minūšu laikā. Ja Jūsu ģimene (ABI partneri) piekrītat piedalīties visos pētījuma etapos un šobrīd rit grūtniecības 3. trimestris, lūdzu, rakstiet man dizande@inbox.lv  , lai es Jums varētu nosūtīt 1. aptauju komplektu un pastāstīt par tālākajiem mūsu sadarbības soļiem.