Bērnam drošs mājoklis. Kāds tas ir?

Kā iekārtot vai kā pārkārtot dzīvesvietas, lai bērns tajās justos droši un nekas neapdraudētu tik dārgo mazuļa veselību un dzīvību. Ieskaties padomos, ko sniedz Irēna Putniņa, pediatrs, mācību programmas par drošu mājokli bērnam sastādītāja un Katastrofu medicīnas centra vadītāja asistents, katastrofu medicīnas jautājumos- Mārtiņš Šics.

Kādas ir biežākās traumas un kļūdas?

Bērnam pavisam mazā vecumā riskantākās ir lietas, kas saistītas ar uguni, ūdeni, elektrību, zālēm, ķīmiskajiem līdzekļiem. Vistraģiskākie ir tie gadījumi, kad liecības par šo negadījumu, paliek uz visu mūžu.

Ir vērojamas daudzas pozitīvas tendences gan valstiskā līmenī, gan arī ražotāju piedāvājumos. Nevar neatzīmēt Eiropas normatīvu ieviešanu, kas paredz elektrības slēdžu drošības uzlabošanu, kā arī etiķa esences izņemšanu no pārdošanas. Tās ir lietas, kas nedaudz, bet samazina daudzus riskus.

Būtībā par bērniem, kuri ir 3-4 gadus veci visu atbildību nes vecāki, tieši viņi ir vainojami, ja bērnam ir aizsniedzamas kādas bīstamas vielas. Īpaši jāpiedomā pie sīkām detālām, pogām, tabletēm, baterijām, bērns, iepazīstot, pasauli daudz lietas bāž mutē, lai sapratu, kas tas tāds ir.

Mājās mēs varam pilnveidot un uzlabot tās drošību, bet īpaša uzmanība jāpievērš bērniem, viesību laikā. Viesībās ir liela burzma un neviens īsti nepievērš uzmanību mazajam ķiparam, kas jau grozās ap karsto tējas krūzi. Tās ir sekundes simtdaļas, kad karstais ūdens jau nonācis uz bērniņa ādas. Bērniņam viena krūze karsta šķidruma ir līdzvērtīga kā pieaugušajam vesels sapinis.

Mārtiņš Šics par nožēlu secina, ka gada laikā ir ap 40 traģiskiem gadījumiem, kad bērns stipri apdedzinājies. Tas attiecas ne tikai uz tējas krūzēm, bet arī karstiem katliem un pannām, kā arī elektriskajām tējkannām.

Lai vērstu vecāku uzmanību, ar dažādu ekspertu piedalīšanos, ir izstrādāts buklets, kur sīki un smalki ir izstāstīts, kādas lietas, katrā telpā ir tās bīstamākās un ko darīt, lai pasargātu savu bērniņu no kāda nevajadzīga negadījuma.

Dzīvoklī mums ir dažādas telpas ar dažādām funkcijām, katrā no tām ir savi bīstamības faktori, Martiņš Šics norāda, ka katrā vecumā bērnam bīstamas ir atšķirīgas vietas mājās.

Istaba, kur pārtinam bērniņu

Pārtinamais galds vai jebkura vieta, kur kaut ko var nolikt ir bīstams pat vismazākajam bērniņam. Nedrīkst neko atstāt uz virsmām, ko bērns var aizsniegt, nogāzt vai uzraut sev virsū. Pārtinamā galda tuvumā var izvietot augstākus plauktus uz kuriem novietot visu nepieciešamo.

Turklāt, jāatceras, ka no lielām nelaimēs vecāki varēs izvairīties, ja neizlaidīs bērniņu no rokām, pat, ja tā ir minūte vai divas. Tas bērnam ir ilgs laiks.

Problēmas šīs patiesības izprašanā nāk no Padomju laikiem, kad bērniņus tina autiņos, kas nodrošināja, ka bērns nevar pakustēties. Tas vecākiem deva pārliecību, ka bērns nevar nokrist tik viegli. Tāpēc šajos jautājumos savas mammas vai vecmammas labāk neklausīt, turklāt arī viņām pieteikt, ka bērns ik sekundi ir jāuzmana.

Elektriskās lampiņas

Lai arī šķiet, ka sienas lampas vai stāvlampas ir ļoti ērtas un rada patīkamu apgaismojumu, lai bērns vieglāk aizmigtu, jāatceras, ka tām ir jābūt drošām un novietotām vietās, kur bērns nevar aizsniegt, nogāzt vai apdedzināties. Bērnu apdegumi, kas radušies no karstām lampām, ir ikdiena.

Rācijas

Rācijas pēc daudzu vecāku domām ir brīnumlīdzeklis, tā ir iespēja dzirdēt ik skaņu, bet arī lietojot rācijas, ir jāatceras dažas būtiskas nianses. Pirmkārt, nevajag likt rāciju tieši bērna gultā vai ratiņos, jāskatās, lai ierīce nav tiešā saskarē ar bērnu. Otrkārt, rūpīgi jāizlasa lietošanas pamācība, nekādā gadījumā nevajag domāt, ka tā ir aukle, nedrīkst bērniņu atstāt uz ilgu laiku vienu.

Logi, balkons, durvis

Vislabāk, lai izprastu, kas bērnam ir pieejams un kas ne, vajag iejusties bērna lomā, apsēsties uz grīdas un apskatīt, ko bērns var aizsniegt. Visiem slēdžiem jābūt pēc iespējas augstāk, lai tos nevarētu atvērt.

Jāatceras, ka bērns neatšķir, ko viņš var viens un ko ar mammu. Bieži mammas bērnam rāda skatu pa logu, bet bērns jau nepiefiksē, ka viņam vienam uz palodzes rāpties ir bīstami. It kā sīkumi, bet der atcerēties.

Mūsdienās laba lieta ir arī slēdzamas balkona durvis un logi, tas ir visdrošākais variants, kā bērnam vienam nenonākt uz balkona.

Virtuve

Karstums un plīts- galvenie drošības apdraudētāji virtuvē. Vecākiem vajag iedzīvināt labus ieradumus, piemēram, gatavot pārtiku uz tālākajiem riņķiem, lai bērns nevar uzraut sev virsū karstās viras. Tāpat vajadzīgs cepeškrāsns durvju bloķētājs. Turklāt, ja tiek gatavota pārtika, tad vecākiem ir jāatrodas virtuvē. Gadījumos, kad bērnam tiešām nevajadzētu atrasties virtuvē, ir labi durvis aizslēgt vai bloķēt, ne tikai pievērt.

Virtuves skapīšu durvis ir ļoti vieglas, tāpēc jādomā, ka apakšējās atvilktnēs ir jāliek ne tik bīstamas mantas, piemēram, katli un pannas. Naži un dakšas tikai augšējos plauktos, kur bērns netiek klāt.

Vislabāk, ja visas veramās virmas tiek bloķētas. Piedāvājumā ir plašs klāsts dažādu mehānismu, kā veicināt drošību. Vecāki, izmantojiet tās!

Arī ledusskapis un veļas mašīnas ir ļoti bīstamas, lai arī liekas, ka tikai filmās kaķis ielien centrifūgās, bet tā ir arī realitāte, tā dara arī bērni.

Vēl viena bīstama ierīce ir ledusskapis. Vajag atturēties glabāt bīstamās vielas un šķidrumus ledusskapja durvīs, jo tās ir pirmās lietas, ko bērns ierauga. Tāpat arī bērni mēdz kāpt pa ledusskapja plauktiem un nereti viss saturs vai pat ledusskapis var uzgāzties virsū. Ja ir iespēja, norobežojiet bīstamās vietas virtuvē.

Sadzīves ķīmija

Neredzams, nesasniedzams, slēdzams- šis princips attiecas uz visiem tīrīšanas līdzekļiem, dekoratīvo kosmētiku, arī zālēm. Visu, kas mums vajadzīgs, bet bērnam ir nedrošs, vajag nolikt augstākās un neaizsniedzamās vietās. Savukārt, fēnus un citas elektriskās ierīces pēc lietošanas jāizrauj no elektrības padeves un jānoliek kādā drošā vietā.

Ārsts Mārtiņš Šics vērš uzmanību uz vēl trīs svarīgiem faktoriem, kas vecākiem audzināšanas procesā jāatceras.

Pirmkārt, nedrīkst bērnu kratīt nekādos gadījumos. Pat ar maigu kratīšanu mēs bērnam varam radīt smadzeņu satricinājumu.

Otrkārt, vecāki ir aizmirsuši par skaistajām latviešu pasakām, kas palīdz bērniem atturēties no bīstamām vietām, piemēram, no raganām, kuras dzīvo pagrabos un bēniņos, no pūķiem, kas dzīvo akačos, akās, purvos. Tas viss bērnam dos sava veida emocionālo bijību pret šīm vietām. Tas var pasargāt bērnus no traumām. Nevajag noniecināt pasakas, kuras izstrādātas vairākus gadu desmitus un palīdzējušas gan mums, gan mūsu vecākiem izaugt stipriem un veseliem.

Treškārt, tuvojoties siltam laikam, nedrīkst aizmist par saules radīto karstumu. Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt bērnus vienus pašus mašīnās. Mašīna sakarst ļoti ātri un bērni, īpaši, ja aizmiguši viņi nejūt, ka pārkarst. Šī problēma aktualizējas ar katru gadu.

Ja nelaime notikusi uzreiz jāzvana profesionālam padomu devējam, kurš var izstāstīt, kas krīzes situācijās darāms- soli pa solim. Ja nav šāda padomdevēja, tad jāzvana ātrajai palīdzībai.

Kristīne Virsnīte iesaka izrāpot savas mājas, lai izprastu, kuras lietas jāaizvāc no redzesloka un kuras varētu apdraudēt bērna dzīvību.

Nāc 27.martā uz Spice Home un Māmiņu Kluba pasākumu "Mazulim drošs mājoklis"!