Attiecības, kuras ir kā pārbaudījums mums!

Vai Jums ir radinieki (vecāki, brāļi, bērni, u.c.) vai kādi citi nozīmīgi cilvēki, ar kuriem jums ir jātiekas, bet jūs to darāt tikai pienākuma pēc?

Psiholoģe un māmiņa Baiba Griščuka

Vai Jums ir radinieki (vecāki, brāļi, bērni, u.c.) vai kādi citi nozīmīgi cilvēki, ar kuriem jums ir jātiekas, bet jūs to darāt tikai pienākuma pēc?

Manuprāt, par attiecībām tā vārda pilnajā nozīmē mēs varam runāt tikai tad, ja tās ir patiesas un tiek veidotas. Nav jau noslēpums tas, ka attiecības starp cilvēkiem var pastāvēt tad, ja par tām patstāvīgi rūpējas! 

Vai tas varētu būt interesanti, ja Jūs kādreiz pamēģinātu uzņemoties atbildību par īstu, patiesu attiecību veidošanu ar svarīgiem cilvēkiem Jūsu dzīvē, ar kuriem kopā esot,  jūtaties saspīlēti vai ierobežoti, vai Jums vienkārši tas nepatīk?

Jūs jautāsiet, kas tad  notiks tad, ja attiecības paliks tādas kādas tās ir šobrīd?  Laikam jau tas ir mānīgi, jo katru reizi esot šajās attiecībās, Jūs tajās negribat atrasties ar vien vairāk, bet jo ilgāk tajās esat, jo grūtāk ir ko mainīt. Pats svarīgākais vienmēr ir atcerēties, ka Jūs esat tas, kas kaut ko var mainīt! Jo gribēt ,lai mainās citi, ir vilinoši, bet diezgan nereāli! Es ticu, ka kaut ko mainīt savā dzīvē cilvēks var tikai tad, ja pats to pietiekoši stipri vēlas.

Tādēļ, ja patiešām gribat veidot nozīmīgas attiecības ar cilvēkiem, ir jāpieliek pietiekoši daudz pūļu. Un iesākumā, jāsāk ar  konkrētā cilvēka uzmanības pievēršanu, vai intereses izrādīšanu par šīm attiecībām.  Unikāli ir tas, ka tikai katrā no mums slēpjas saskarsmes brīnuma atslēga, kas ir attiecību veidošanas pamat noslēpums.

Kā jau mēs visi zinām, ka patiesu un apmierinošu saskarsmi  nav nemaz tik vienkārši izveido. Bieži vien mūsu mēģinājumi veidot attiecības cieš sakāvi, neskatoties uz to arī tad, kad ieguldītas ir ļoti lielas pūles. Tāpēc satiekoties ar cilvēkiem, kuru klātbūtnē jūtam spriedzi, mēs bieži aprobežojamies ar sarunām par ikdienišķiem sadzīves sīkumiem, kaut gan patiesi  nemaz nevēlamies tās apspriest. Lai šo spriedzi mazinātu ir jāveido patiesas  sarunas. Tādēļ,  lai patiesi veidotu saskarsmi ar tiem cilvēkiem, kuriem ir liela nozīme mūsu dzīvē, ir nepieciešamas dažādas prasmes . Tādas kā nenosodoša, godīga, bez vērtējuma  sevis atklāšana un empātiska (iejūtīga) klausīšanās, kas palīdz gan pastāstīt par sevi, gan sadzirdēt otru cilvēka teikto. Lai tas būtu iespējams ir jāievēro vairāki svarīgi noteikumi:

1)      Pirmkārt, ir sev jāatzīstas, ka Jums ir neapmierinošas  attiecības ar cilvēku, kurš Jums  ir  svarīgs  un nozīmīgs. Šāda atzīšanās būtu tikai godīga, katram pašam priekš sevis un arī pirmais solis attiecību uzlabošanā.

2)      Otrkārt, ir svarīgi saprast savu personīgo cenu, kuru Jūs maksājat, lai saglabātu šīs attiecības. Katru reizi, kad Jūs palaižat garām iespēju izveidot nozīmīgu kontaktu ar svarīgo cilvēku, Jūs palaižat garām savu iespēju attīstīties un augt. Palaižot garām šīs iespējas, tās var likt Jums justies – vienaldzīgam vai apātiski. Un tieši šīs sajūtas  ir tās, kas mums dod signālu tam, ka, iespējams, mēs nedzīvojam pilnvērtīgi. Vel šīs sajūtas nozīmē arī to, ka jūsu attiecības ar citu cilvēku nekad nekļūs stiprākas un tām nebūs dziļuma, drīzāk notiks pretējais un tās vel vairāk attālināsies.

3)      Treškārt , Jūs varat pieņemt lēmumu, mainīt šīs attiecības. Tas nozīmē, būt gatavam iesaistīties patiesā dialogā ar otru cilvēku – būt godīgam, nenosodošam, censties nevērtēt  un empātiski (iejūtīgi) klausīties otrā.

Ja Jūs esat pieņēmis lēmumu mainīt savas attiecības ar kādu konkrētu, svarīgu cilvēku Jūsu dzīvē, jums var palīdzēt:

• Iesākumā, svarīgi ir uzzināt kaut ko vairāk par otru cilvēku, tā parādot patiesu interesi, pēc tam Aktīvi Klausoties parādīt to, ka jūs viņu dzirdat. Svarīgi, ka Jūs  to darāt patiesi, lai parādītu, ka jūs partneris patiešām  ir saprasts un sadzirdēts. Tas, kas noteikti Jums nepalīdzēs ir, stāsti par savu pieredzi, moralizēšana. Piemēram, tāda frāze kā: „Tas man atgādina to laiku kad....”  Svarīgi ir nevis stāstīt par sevi, bet iesākumā atcerēties to, ka vairāk ir jāieklausās partnerī, ļaujiet, lai sarunas biedrs ir tas, kas pabeidz sarunu.

• Ideālajā variantā otrs cilvēks atbildēs ar to pašu – aktīvi izrādot interesi par Jums, Jūsu pieredzi, idejām un viedokļiem. Kad tas notiek Jums būs iespēja padalīties ar to, kas svarīgs sakāms  ir Jums, lai būtu iespēja pastāstīt kaut ko par sevi, tas palīdzētu izveidot reālu un patiesu saikni. Protams, ir tā, ka ne vienmēr otrs cilvēks izrāda tādu pašu  interesi. Tādā gadījumā Jums var palīdzēt tādas frāzes, kā: „Es jums vēlējos pastāstīt par...”,  „Lūk, ko es domāju par...”

• Tas, kas palīdzēs turpmāk, ar otru cilvēku veidot dziļākas attiecības ir :

a) Empātiskā (iejūtīga) klausīšanās – tā ir klausīšanās ar sapratni, tas nozīmē nevis dzirdēt ko saka otrs, bet gan sadzirdēt to;

b) Nenosodoša pašatklāsme (Es -Ziņojums) tas nozīmē, nenosodoši pasniegt informāciju par to, kas Jums šajās attiecībās sagādā grūtības. Piemēram, tāds teikums kā: „Es vēlētos pabūt klusumā....” .

c)  Šīs prasmes ļoti palīdz veidot attiecības, bet noteikti ir  jāatceras, ka tik pat svarīgi kā klausīšanās ar sapratni un empātija  ir arī cita cilvēka pieņemšana.  Ar  vārdu pieņemšana,  es domāju nemēģināt mainīt cilvēku, bet veidot ar viņu attiecības tā, lai viņš pats mainītos.

Lai saskarsme ar otru cilvēku varētu veidoties pilnvērtīga un līdzvērtīga, viņai būtu jānotiek visos virzienos, kas ir augstāk minēti. Jo nepietiek tikai ar labu un iejūtīgi klausīšanos, jo tad tā ir tikai puse no komunikācijas, lai aplis noslēgtos ir ne tikai jāsaņem informācija, bet arī jānodod tā.

Lai attiecības eksistētu ir jābūt vismaz diviem cilvēkiem, lai attiecības būtu, tās ir jāveido, lai mēs attiecībās justos labi, tām ir jābūt līdzvērtīgām.

Un šeit es runāju gan par attiecībām starp pieaugušajiem, gan  par attiecībām starp pieaugušajiem un bērniem!

Baiba Griščuka

Lasi Baibas blogus arī šeit!