Psiholoģe Diāna Zande iepazīstina mūs ar bērna temperamenta iezīmēm un ar visiem procesiem, kas ir saistīti ar to. Šoreiz vairāk par to, ka "temperaments ir KĀ". Kāpēc šāds apgalvojums, sapratīsi lasot!
"Kāds nozīmīgs Česa, Tomasa un Bērča pētījums atklāja, ka zīdaiņus pēc viņu uzvedības veida, kas ir ļoti atšķirīgi cits no cita, var iedalīt deviņās grupās. Viņi uzskatīja, ka temperaments ir "KĀ". Viņi to nodalīja no KĀPĒC bērns tā uzvedas un no viņa SPĒJĀM, KO tieši bērns dara.
Piemēram, situācija pie Ziemassvētku eglītes. Motivācija aptuveni piecus gadus veciem bērniem visiem ir - saņemt dāvaniņas. Tātad, KĀPĒC viņi skaita dzejolīti ir skaidrs. SPĒJAS – ko viņi skaita ir atkarīgs no bērna vecuma, viņa spējām, prasmēm. SPĒJAS atšķiras un tāpēc KO viņi dara arī atšķiras. Bet temperaments ir KĀ viņi skaita šo dzejolīti. Drosmīgāks bērniņš ar spējām ātri iejusties labā vidē droši skaitīs dzejolīti un darīs to ar atdevi un skanīgi. Otrs, kurš jaunā vidē jūtas slikti, ir kautrīgs, skaitīs klusām, zem deguna, un iespējams ar nolaistu galvu." stāstījumu iesāk psiholoģe Diāna Zande.
Tātad, atšķiras - veids, kā bērns sevi pasniedz.
"Neskatoties uz to, ka viena vecuma bērni dara vienu un to pašu lietu, viņi to katrs dara atšķirīgi. Tāpēc nav jēgas savus bērnus salīdzināt nedz savā starpā, nedz arī salīdzināt ar citiem bērniem." viņa stāsta.
"Kādā slavenā Ņujorkas pētījumā ir atklāts, ka zīdainīši jau no dzimšanas uzvedas atšķirīgi. Piemēram, vannā – viens apmierināts spirinās, viņam iešļakstās ūdens acīs, bet viņš tik noskurinās un spirinās tālāk. Cits – satrūkstas, saspringst, raud. Vienu ir viegli nomierināt, otru nē." viņa paskaidro.
"Arī nomierināt katru var citādāk. Neder vienas un tās pašas metodes.
Arī kultūra ir tā, kas nosaka temperamentu. Piemēram, Itālijā ir citādākas temperamenta izpausmes, kā pie mums, vai, teiksim, Igaunijā. Ar kultūras palīdzību tiek sekmētas jebkuras darbības, kuras bērniņš veic, viss, ko viņš dara, viss, kur viņš iet.
Ja cilvēks ir kluss un kautrīgs, viņš vairāk sevi spēj pierādīt kolektīvā, bet, ja viņš ir uzstājīgs, viņš „krīt no tā ārā.”
Kas ir tas, kas Latvijā, audzinot bērniņus kulturāli netiek pieņemts kā kaut kas labs un tiek tā kā drusciņs apspiests?
Aktivitāte, uzstājīgums. Skaļa emociju paušana uz āru. Būtībā mums jebkāda intensitāte tiek neakceptēta.
Piemēram, pie mums pat pieaugušais apspiež jūtas, neizrāda tās skaļi, sevišķi, ja runājam par negatīvām emocijām, bet Spānijā ir tieši otrādi – viss tiek gāzts uz āru. Un te ir tā kulturālā atšķirība arī, ja runājam par temperamentu.
Mēs vienkārši savas negatīvās emocijas izlaižam citā veidā. Kādā? Mēs esam agresīvi internetā, mēs esam ļoti agresīvi uz ielas.
Tātad, nav tādas valsts, kurā no savām temperamenta iezīmēm varētu aizbēgt."
Kādas temperamenta iezīmes tu esi pamanījusi savā bērnā? Par kurām tu vari teikt, ka tās viņam ir no dzimšanas?
Māmiņu Klubs