1 gadu veca mazuļa sagatavošana bēbīša ienākšanai ģimenē

Ar šo rakstu uzsākam rakstu sēriju par to,kā sagatavot bērniņu māsas vai brāļa ienākšanai ģimenē. Šajā reizē parunāsim par to, kā runāt ar 1 gadu vecu mazuli par nākamā bērniņa ienākšanu ģimenē, kā iesaistīt mazuli sagatavošanās darbos un to,kā mainīsies ikdiena, kad mazulis būs ieradies pasaulē. Konsultē psiholoģe un Māmiņu Kluba vecāku skolas pasniedzēja Diāna Zande.

Kā pateikt, ka ģimenē pievienosies vēl viens bērniņš un kā runāt ar 1 gadu veco bērniņu bērniņu par bērniņa ienākšanu ģimenē?

Lielākajai daļai 1 gadu vecu mazuļu nav tik attīstīts vārdu krājums, lai saprastu, ka bēbītis aug mammas vēderā. Bērni līdz 1,6 gadu vecumam līdz pat 3.trimestrim, kad puncis būs pavisam liels, var pat nepamanīt, ka gaidi bērniņu. Kadi esi nolēmusi runāt ar bērniņu par jaunāko ģimenes locekli,kas drīz jums pievienosies, izvēlies laiku,kad mazais ir atpūties un viņu netraucē citi kairinājumi no āpus, piemēram, saaukstēšanās vai bērnudārza gaitu uzsākšana.

Pat pēc tam, kad būsi pateikusi savam 1 gadu vecajam mazulim, ka pavisam drīz ģimenē pievienosies vēl kāds ģimenes loceklis, viņš tomēr līdz galam nesapratīs, kas notiek ar Tavu ķermeni un viņam var rasties gan dažādi jautājumi, gan arī interese par notiekošo. Seko mazuļa uzvedībai, cik daudz viņš vēlas runāt par bēbīti vai cik daudz viņš vēlas iesaistīties sagatavošanās darbos.

Neesi pārsteigta, ka tad, kad paziņosi lielos jaunumus, bērns neizrādīs interesi par to. Tomēr tas nenozīmē, ka viņu tas neinteresē. Vienkārši viņam jāizprot situācija,pirmst to pavisam sapratīs.

Ja bērns izrāda sajūsmu, vari ierosināt viņam palīdzēt pateikt šo lielisko ziņu vecmāmiņai un vectētiņam. Pat tad, ja apkārtējie zina šos jaunumus, bērns jutīsies lepns, ka var paziņot to apkārtējiem.

Ja bērns liekas apjucis vai bēdīgs par jaunumiem, saki: „Izskatās, ka Tu esi noskumis. Vai vēlies, lai Tevi samīļoju?” Pastāsti viņam, ka šādas sajūtas ir pavisam normālas. Ja Tu pieņem viņa noskaņojumu un dari to zināmu bērnam, viņam būs daudz vieglāk pārvarēt pirmreizējo satraukumu.

Pēc tam, kad esi paziņojusi  šo ziņu, ierosini bērnam pašam nākt pie Tevis,ja rodas jautājumi. Tev nav nepieciešams stāstīt 1 gadus vecam bērnam informāciju,kas viņu nemaz neinteresē.

„Tā kā 1 gada veca bērniņa valoda vēl nav pārāk attīstīta, vārdos, iespējams, šādi jautājumi par bērniņu neizskanēs, tomēr, ja mazulis izrāda interesi, noteikti pastāsti, kas notiek un rosini viņu iesaistīties ikdienās,” iesaka psiholoģe Diāna Zande. „Viņš var gan norādīt uz punci un teikt „Bēbītis?!” vai vienkārši pieglausties puncim, mēģinot saklausīt vai sajust spērienus. Varat arī kopīgi dziedāt bēbītim puncī, kas stiprinās gan jūsu saikni, gan arī saikni starp bēbīti puncī un jums.”

Runājot par bēbīti, esi pozitīva! Mazulim nebūt nav jāzina, ka Tev ir slikta dūša vai nogurums grūtniecības dēļ. Vari vienkārši pateikt, ka nejūties labi, neuzsverot, ka tas ir grūtniecības dēļ, lai mazulis nedomātu, ka bēbītis puncī dara Tev pāri.

Kā palīdzēt 1 gadu vecam mazulim saprast, kāda būs ikdiena, kad mazulis ieradīsies pasaulē?

1 gadu vecam mazulim varētu būt diezgan grūti iztēloties,kā tas būs, kad ģimenē ieradīsies jaunākais ģimenes loceklis. Ja mazais tomēr izrāda interesi, tad vari pastāstīt vienkāršos vārdos, piemēram, „Bēbīti gulēs šeit un brauks šajā autokrēsliņā” vai „Mēs varēsim bēbīti samīļot un dziedāt viņam dziesmiņas”.

Psiholoģe iesaka paņēmienu,kā pastāstīt, kāda būs ikdiena ar jaundzimušo: „Te noteikti var palīdzēt fotogrāfijas,kurās 1 gadu vecais mazulis pats bijis mazs, pastāstot, cik laimīga juties,kad viņš ienāca šajā pasaulē.” Šāda gremdēšanās atmiņās mazulim būs aizraujoša nodarbe, tāpat viņš varēs uzzināt,kāds īsti izskatīsies jaundzimušais.

Ja jūsu radu vai draugu vidū ir ģimenes ar mazuļiem, varat doties ciemos pie viņiem, lai Tavs mazulis ieraudzītu dzīvē, kāds īsti izskatās bēbītis. „Gadījumos,kad Tavs mazulis ir vienīgais tik mazais bērns radu un draugu vidū un viņš nav redzējis, ka Tu turi rokās vēl kādu bēbīti, pirmā reakcija var būt patiesi spēcīga,” brīdina psiholoģe. „Tieši tāpēc laika pavadīšana kopā ar citām ģimenēm, kurās ir bēbīši vai bērni ar mazu gadu starpību, var būt lieliska mācību stunda Tavam mazulim, piemēram, kā komunicēt ar tik maziem bēbīšiem."

Gatavojamies nākamā bērniņa ienākšanai ģimenē kopā!

Māmiņu Klubs ir sagatavojis padomus, kā palīdzēt vecākajam bērnam pielāgoties jaunajai situācijai un nejusties atstumtam! 

Iepērcieties kopā! Tavam mazulim visticamāk ļoti interesēs visas bēbīšu lietas,jo pavisam nesen viņam pašam tas viss bija tik aktuāls- gan autiņbiksītes, gan mazās drēbītes, gan ratiņus, gan gultiņu varat sarūpēt kopā un  mazajam var piešķirt galveno lomu šo lietu izvēlē.

Ieplāno laiku atsevišķi katram bērnam ar vienu no vecākiem. Tā kā bēbītis prasīs ne mazums uzmanības, psiholoģe iesaka ieplānot laiku vecākajam bērnam divatā ar tēti un brīžos, kad bēbītis ir mierīgāks- arī Tev vajadzētu pavadīt laiku divatā ar vecāko bērnu.

Lasiet grāmatas par bēbīšiem. Lai palīdzētu pielāgoties jaunajai situācijai, Tev joprojām jāsniedz nedalīta uzmanība bērnam. Lielisks sākums ir grāmatu lasīšana par zīdainīšiem un viņu ienākšanu ģimenē. Lai gan 1 gadus vecs bērns pilnībā nesapratīs,kā īsti mazulis ieradīsies ģimenē, viņš tiks par to informēts un sagatavots lielajam notikumam.

Laikus parādiet,kādas būs pārmaiņas. Ja esat plānojuši,ka mazulis vairs negulēs kopā ar jums vienā istabā vai vienā gultā līdz ar jaunākā bērniņa ienākšanu ģimenē, tad pieradināšanu pie jaunajiem apstākļiem vajadzētu sākt pēc iespējas ilgāku posmu pirms bēbīša piedzimšanas, lai mazulis nejustos,ka viņš tiek atstumts un jaunākais ģimenes loceklis viņu aizvieto.

Iegādājies bērnam lelli vai apciemojiet draugu/ radu bēbīšus. Šādā veidā vari mācīt bērnam vārda „maigi” nozīmi- maigi samīļot, maigi pieskarties bēbītim vai lellei. Tas palīdzēs vecākajam bērnam saprast, kā izturēties pret jaundzimušo, kad viņš/viņa kļūs par lielo brāli vai māsu.

Ļauj vecākajam bērnam būt vēl mazam.  Psiholoģe atgādina, ka 1 gada vecums, ja ģimenē ienāk vēl viens mazulis, nepadara bērnu par atbildīgāku, pieaugušāku, nopietnāku- viņš ir tas pats bērniņš, tikai nu jau viņam ģimenē tiks ierādīts cita loma- brāļa vai māsas loma. Neuzstāj, ka nu vecākajam bērnam jāguļ lielā gultā, bet viņa gultiņa tiks atdota mazajam bēbītim; neuzstāj, ka nu ir laiks atmest māneklīša lietošanu; neuzstāj, ka nu laiks uzsākt podiņmācību.

Esi gatava garastāvokļa maiņai.  Neesi pārsteigta, ja bērns šķiet niķīgāks un kaprīzāks kā ierasts. Bērnam ir jāizrāda savas emocijas un viņš vēlas apliecinājumu,ka viņa vieta ģimenē joprojām nav apdraudēta. Ar laiku un Tavu iedrošinājumu bērns adaptēsies jaunajām pārmaiņām un apradīs ar domu par savu jauno lomu.

Atgādini, ka arī viņš bija bēbītis. Kopīgi skatieties fotogrāfijas, dāvaniņas, ko viņš saņēma vai aplūkojiet drēbītes,ko viņš valkāja, kad bija bēbītis.

Iegādājies pāris īpašās rotaļlietas. Bēbītim jauna gultiņa, bēbītim jaunas drēbītes, bēbītim jauns šis un jauns tas.. Bet kas tiek vecākajam bērnam? Viņš var justies gaužām noskumis,tāpēc,lai no tā izvairītos, iegādājies arī viņam pāris jaunas īpašās rotaļlietas.

Ierosini vecāko bērnu iesaistīties ikdienas aprūpē, kad ģimenē būs ieradies jaundzimušais!  Tas viņam liks justies kompetentākam un visu varošam. Protams, viņš nevarēs palīdzēt nomazgāt bēbīša dupsi, bet viņš var atnest autiņbiksītes, padot kādu rotaļlietu vai izvēlēties drēbītes,ko vilkt mugurā.

Parunājiet, kādas ir priekšrocības, ka viņš/viņa ir lielais brālis/māsa. Laiku,ko pavadīsiet tikai divatā, pastāsti, cik forši, ka viņš spēj darīt dažādas lietas,ko nespēj paveikt jaundzimušais, piemēram, „lasīt grāmatas”, likt puzles, ēst patstāvīgi utt.

Kā mainīsies ikdiena pēc bēbīša piedzimšanas?

Pirmie  mēneši visiem ģimenes locekļiem var būt diezgan stresaini un gadu vecais mazulis var kļūt čīkstīgāks, viņam var parādīties jaunas bailes un viņš var pat regresēt! Tas ir pavisam normāli. Mīlestība, atbalsts un atzinība šajā laikā palīdzēs viņam atgūt uzticību un kļūt par lielo brāli/māsu.

„Svarīgi, lai bēbīša piedzimšana nesakristu ar citiem nozīmīgiem posmiem mazuļa dzīvē, piemēram, pārvākšanos, bērnudārza gaitu uzsākšanu,” iesaka psiholoģe Diāna Zande. „Šajā laikā vajadzētu palaist vaļīgāk vadības grožus attiecībā uz podiņmācību, nespiest mazulim izēst tukšu šķīvi vai nemēģināt atradināt no māneklīša. Tāpat būtisks būtu noteikts dienas režīms, lai bērns jūtas drošs vismaz par kādu lietu savā dzīvē.”

Vislabākais, ko vari darīt, lai sagatavotu savu gadu veco atvasi bēbīša ienākšanai, ir parūpēties par sevi; pieņemt palīdzību no apkārtējiem, kad tā ir nepieciešama; plānot laiku un atrast laiku,ko pavadīt divatā ar vecāko bērnu.” Viņam ir daudz svarīgāk uzturēt ciešas attiecības ar māmiņu, nevis ar zīdainīti,” atgādina Diāna Zande.  „Lieliski, ja vismaz reizi nedēļā Tu varētu atstāt zīdainīti kāda pieskatīšanai un pavadīt laiku tikai divatā ar vecāko bērnu, darot lietas,kas viņam patīk, piemēram, izdzert kafejnīcā kādu saldējuma kokteili, doties uz rotaļu laukumu, teātri, izstādi vai citu bērnu pasākumu.”

Personīgā pieredze

Māmiņu klubs vaicāja Māmiņu Kluba māmiņām ar mazu gadu starpību,kā viņām izdevās organizēt savu ikdienu un iepazīstināt vecāku bērniņu ar jaunāko ģimenes locekli.

Māmiņa Aleksandra, 2 meitiņu māmiņa:

Kad mēs gaidījām mūsu otro bērniņu, Esterei bija 1,4 gadiņi. Mēs veltījām laiku, lai kopīgi lasītu grāmatas par to,kā bērniņš aug māmiņas puncī; dodoties uz USG, mēs to darījām visa ģimene kopā; es ļāvu viņai ieziest manu punci ar losjonu; viņa palīdzēja izvēlēties mazajai māsiņai gultas veļu, gultiņu un drēbītes. Uzklausot dažādu psihologu ieteikumus, mūsu ģimenē ienāca arī kāda īpaša lelle, kas bija Esteres „bēbītis”. Un kad Esteres mazā māsiņa bija piedzimusi, es gāju laukā ar Amandu (Esteres jaunākā māsiņa),bet Estere devās pastaigā ar savu lelli,ieliktu ratiņos. Es domāju, ka ar Esteres iesaistīšanu ikdienas darbiņos, viņa saprata, ka neskatoties uz to,ka mūsu ģimene kļūst lielāka, viņa tiek mīlēta mazāk- ikvienam mūsu ģimenē tiek liela deva mīlestības!

Māmiņa Kristīne, meitiņas un dēliņa māmiņa:

Ierodoties Alisei pasaulē, Arturam bija tikai 1 gads un 2 mēneši, bet laiks līdz otrā bērniņa piedzimšanai bija brīnumu pārpilns, jo lasīju daudz un dažādu literatūru par to,kā tas būs; kā palīdzēt veidot draudzīgas attiecības starp bērniem, lai viņi nejustos atstumti.

Grūtniecības laikā uz beigām šķiet nebija nekā tāda,ko mēs ar Arturu nedarītu kopā- gan uz bērnu veikaliem gājām, gan izvēlēties dzemdību nodaļu braucām, gan kopīgi šķirstījām kalendāru,lai izvēlētos vārdiņu.

Liela priekšrocība bija mūsu ģimenes lielais atbalsta loks, kad jau grūtniecības laikā sapratu, ka varēšu pavadīt nedalītu laiku gan ar vienu, gan otru bērniņu,ko arī, Alisei piedzimsot, izmantoju.Mums ar Arturu bija īpašās dienas, kad devāmies uz rotaļu laukumu- tikai mēs divi vien, tad devāmies uz viņa iemīļotāko konditoreju pie mūsu mājām, lai iedzertu svaigi spiestu sulu un apēstu kanēļmaizīti. Jā, tas it kā ir pavisam vienkārši,tomēr skatoties, kā tas ietekmē vecāko bērnu, redzu, ka tas ir pozitīvi un ka tas patiešām darbojas.

Kristīne Damškalne, www.maminuklubs.lv

PIESAKIES UZ SEMINĀRU UN SAGATAVOJIES OTRĀ BĒRNIŅA IENĀKŠANAI ĢIMENĒ!