Uzzini, kuri ir biežākie cerebrālās triekas rašanās iemesli

Bērna veselība ir vissvarīgākā. To atzīs jebkurš vecāks, taču vienmēr būs aktuāls jautājums, kāpēc daži bērni jau piedzimst ar kādu saslimšanu, piemēram, cerebrālo trieku?

Devāmies pie bērnu neirologa Mika Dīrika, lai noskaidrotu biežākos iemeslus, kāpēc bērniem tiek konstatēti smadzeņu bojājumi, un kuri ir biežākie simptomi, kas raksturīgi cerebrālajai triekai.

Bērnu neirologs Mikus Dīriks skaidro, ka cerebrālā trieka ir neatgriezenisks un arī neprogresējošs galvas smadzeņu bojājumu veids, kas rodas grūtniecības, dzemdību laikā vai arī īsi pēc dzemdībām. Šie galvas smadzeņu bojājumi var ietvert daudzas simptomu grupas:

• kustību traucējumus, ar kuriem sastopamies visbiežāk;
• redzes traucējumus;
• runas traucējumus;
• sapratnes traucējumus;
• kognitīvos traucējumus;
• domāšanas traucējumus;
• epilepsiju.

Savukārt, biežākie iemesli, kāpēc šādi smadzeņu bojājumi bērnam rodas, pēc ārsta teiktā ir:

• infekcijas grūtniecības laikā;
• priekšlaicīgas dzemdības, kad bērns dzimst ar ļoti mazu svaru;
• dzemdību trauma, kuras dēļ bērnam pietrūcis skābeklis;
• dzelte īsi pēc dzemdībām, kuras dēļ var tikt bojātas galvas smadzeņu šūnas.

Jānorāda, ka galvas smadzeņu bojājumu pakāpe var būt dažāda  - gan viegla, gan smaga. "Atkarībā no pakāpes varam cerebrālo trieku daļā gadījumu diagnosticēt uzreiz pēc dzemdībām," piebilst bērnu neirologs.

Kopš š.g. oktobra Cilmes Šūnu banka uzsākusi starpvalstu ārstēšanas programmu bērniem ar cerebrālo trieku, kuras mērķis ir palīdzēt Eiropas bērniem. Cilmes Šūnu bankas pārstāve, ķirurģe Inese Bolmane norāda, ka cerebrālās triekas ārstēšana ar cilmes šūnām bērniem no Polijas veikta arī iepriekš, bet ar šo projektu ārstēšana tiek pacelta jaunā līmenī. "Ārstēšana paredzēta ar nabassaites asiņu cilmes šūnām, balstoties uz iepriekš saņemtajiem rezultātiem un iepriekš iegūtajām zināšanām ārstējot bērnus," teic ķirurģe.

“Ļoti svarīgi ārstēšanu uzsākt pietiekami agri,” norāda Inese Bolmane. Tam piekrīt arī bērnu neirologs M. Dīriks, sakot, ka, jo ātrāk bērnam tiek veikta cilmes šūnu ievadīšana, jo lielāka iespēja, ka tas var palīdzēt saglabāt kādu galvas smadzeņu šūnu, kura pretējā gadījumā būtu bojāta.