Un tā ieradās Mārtiņš- mans dzemdību stāsts

Ir apritējis gandrīz mēnesis ,kopš mūsu mazais brīnumpuisīts ir ieradies šajā plašajā, krāsainajā pasaulē ,un arī es esmu beidzot gatava padalīties ar savu dzemdību stāstu.

Viss sākās jau 21.oktobra rītā, kad man bija paradzētā vizīte pie dakteres. Mans noteiktais dzemdību datums bija jau aizritējis, tāpēc devos pie dakteres uzzināt vai arī šoreiz gaidāma stimulācija tāpat, kā gaidot Kristiānu.

Pēc dakteres apskates viņa man paziņoja, ka process ir sācies un man jau ir 2,5cm atvērums un, ka mazais brīnumiņš iespējams nāks jau šodien pasaulē, bet ja līdz ceturtdienai nav nekas noticis, lai dodos uz Jūrmalas slimnīcu paklausīties tonīšus un ieklausīties, ko izlems ārsti Bulduros.

Tā nu pēc dakteres pārbaudes devos mājās. Vēlreiz pārbaudīju vai koferī viss ir salikts un devos pie mammas, jo tā kā nezinājām, kad tieši sāksies dzemdības un, lai naktī manam tētim nav jābrauc pie mums- devāmies visi pie viņiem.

Pienāca ceturtdiena un nekas nebija sācies, tāpēc kopā ar draugu paņēmām koferi un devāmies uz Bulduriem. Mamma ar tēti vēl mājās nosmējās –tad, lai arī mani tur atstāj un beidzot, lai dzemdēju. Sagaidijām dakteri un devos klausīties tonīšus un veikt apskati, lai zinātu vai process virzās uz priekšu ,jo sāpes nekādas vispār nebija jūtamas. Daktere Inese Lasmane konstatēja, ka ir jau 3 cm atvērums, bet vēl viņa negribēja mani paturēt slimnīcā, jo gribēja, lai process viss pats sāk sākties, tāpēc, lai sestdien atbraucu paklausīties tonīšus, ja mazais vēl nebūs piedzimis.

Agrā sestdienas rītā ap 6.30 uznāca pirmā lielā kontrakcijas sāpe un iekšēji jutu ,ka šoriez viss notiek pa īstam un drīz vien satikšu ilgi gaidīto mazulīti. Kontrakcijas bija ar 20 minūšu intervālu, un samērā paciešamas.Tā kā tajā diena tieši no rīta bija jādodas uz tonīšiem cerēju ,ka mani paturēs slimnīcā. Pirms došanās ceļā iegāju dušā un pamanīju, ka izdalās gļotu korķis par, ko es ļoti nopriecājos. Sagaīdīju savu labāko draudzeni un devāmies ceļā. Pa ceļam izelpoju dažas kontrakciju sāpes. Ierodoties Bulduru slimnīcā mūs jauki sagaidīja dakterītes un kopā ar draudzenīti devāmie klausīties tonīšus.

Šī toņu klausīšanās manā atmiņā vienmēr paliks vispozitīvākā. Lai arī nāca virsū sāpes visu to laiku mēs ar draudzeni spriedelējām, ko uzrāda tonīšu monitors un smējāmies par dažādām lietām. Pēc toņu pārbaudes daktere izlēma, ka varu braukt mājās, jo, lai arī sāpīte ir, nav vērts palikt.Tā nu devāmies atpakaļ mājās.Visu laiku nāca virsū sāpes ik pēc 30 min.,izelpoju, bet tā kā bija paciešamas īsti nesatraucos. Lai piefiksētu kontrakciju laikus draudzenei sūtiju pulkstentiņus Whatsapp aplikācijā un tādā veidā kopīgi varējām novērot visu darbību. Pa visu dienu sāpes sāka palikt stiprākas, bet intervāls ap pl. 16.00 sāka palikt ar lielākām atstarpēm un jau sāku atmest domu, ka īstā diena ir klāt. Devos vannā, kur sāpes nebija un tajā brīdī vismaz mazliet atpūtos, jo dienā piedzīvotās sāpes ļoti nogurdināja. Ap pl. 18.00 intervāls jau bija 1h un vairāk, starp kontrakcijām, tāpēc vienkārši izbaudīju mierīgi vakaru mājās kopā ar mammu, pļāpājot par mazuļiem un kādus pārteigumus tie spēj sagādāt. Ap pulkstens 23:00 noliku gulēt Kristiānu un devos arī pati gulēt, jo sāpes bija kļuvušas nedaudz biežākas - ik pēc 1h, un cerēju, ka varēšu nedaudz pagulēt, lai uzkrātu spēkus, ja nu tomēr būs jādodas uz slimīcu.

Ielīdu gultā un pēc 30 min sāpes pēkšņi pārleca uz desmit minūšu intervālu un palika aizvien spēcīgākas. Pulkstens bija 01:30 un sāpes sāka jau palikt stiprākas un stiprākas arī intervāls bija no 8-5 minūtēm starpā. Cēlu augšā draugu un teicu, lai ģērbjas- būs jābrauc ,jo sāpes sāka palikt neizturamas. Sazvanīju draudzeni, kas bija mūsu šoferis un gaidīju, lai varam doties uz slimnīcu. Brauciens uz slimnīcu bija smieklu pilns, lai arī sāpēja ļoti katra kontrakcija ,ko izelpoju uz dzemdībām devos ar smaidu un labu garstāvokli.

Ierodoties slimnīcā mūs smaidīgi un pozitīvi pat sagaidija apsargs. Kad bijām nonākuši dzemdību nodaļā bija mazliet jāuzgaida dakteri, jo šajā dienā bija vēl divas dzemdētājas. Ar smaidu sejā mūs sagaidīja daktere, kas no rīta mūs palaida majās pēc tonīšiem. Jautrā noskaņojumā teicu: "Nu ko esmu atpakaļ".Daktere pārbaudija mani un uzlika klausīties tonīšus.Kamēr rakstīja papīrus es saglabāju labu noskaņojumu un izjautāju dakteri par visu sev intresējošo, kas saistīts ar berniņa nākšanu pasaulē. Kad pārbaude bija galā daktere iepriecināja, ka ir jau 7cm atvērums un drīz jau mazulītis būs klāt.

Tajā brīdī es nopriecājos ,jo viss process virzījās bez stimulācijas palīdzības.

Kopā ar draugu devāmies uz palātu pārģērbties un tad jau uz dzemdību zāli, kur man pārdūra ūdeņus. 03.30 tika pārdurti ūdeņi un tad sāka nākt lielās sāpes. Uzvilku pamperu un apgūlos gūltā. Kad nāca virsū lielās sāpes draugs bija liels atbalsts man , jo varēju sāpes izlikt uz viņu. Sāpes bija ar 5 minūšu intrvālu līdz 04:10 bet tad pēkšņi intrvāls palika 1-2 minūtes. Sķita, ka sāpes ir 100 reizes stiprākas nekā, kad pasaulē nāca Kristiāns. Dzemdību palātā ar draugu bijām divatā un ik pa brītiņam daktere ienāca pārbaudīt un 04:20 bija jau pilns atvērums un daktere lika jau spēcīgāk elpot, bet teica, lai vēl nespiežu. Bet pēc divām izelpotām sāpēm es sāku spiest, lai arī daktere nebija klāt un bijām kopā tikai ar draugu. Pēc trim kārtīgiem spiedieniem es sajutu, ka pampērā ir jūtama dīvaina sajūta un nesaprotot, kas notiek sāku bļaut draugam, ka kaut kas ir pamperā. Izrādās, ka bija iznākusi dēliņa galviņa un steidzami tika saukta daktere, kura lika man ātri kāpt uz dzemdību galda. Apgūlos un ar vienu kārtīgu pūtienu pasaulē ieradās mūsu brīnumiņš Mārtiņš. Tieši 26. oktobra naktī pl. 04:30, 59 cm un 4.170 kg. Interesanti, ka abi brāļi ir dzimuši vienā laikā.

Viņam ap kaklu vienu reizi bija aptinusies nabas saite, bet daktere visu noņēma un uzlika man uz vēdera. „Jā, Jums ir piedzimis varens puisītis”- teica vecmāte. Nu ko bijām pārsteigti, bet ļoti priecīgi, ka mazais ir vesels un varens puika. Prieka asaras mums abiem un pa godu manam vectētiņam iedevām mazulītim viņa vārdu.

Kopumā dzemdības bija ļoti ātras- 3stundas 15minūtes. Pa vidu pazaudējām arī 1h pulksteņu pārgriešanas dēļ. Dzemdības bija daudz patīkamākas nekā pirmās, kad viss process tika ierosināts ar stimulēšanu.Un nu jau esam vienu mēnesi kopā laimīgi četratā.