Ķermeņa masāža
11.05 11:30-17:00
Brīvo vietu skaits: 3
Ja mēs parunātu ar savām mammām, tad teju katra varētu pastāstīt par to, kā mūs visus kādrezi tikko pēc piedzimšanas satina autiņos un aiznesa uz kopīgu palātu, kur mēs gaidījām to brīdi, kad varēsim tikt pie mammas, lai mūs pabarotu. Taču tad ilgus gadus bēbīša tīšana autiņā nebija aktuāla, tomēr pēdējā laikā arvien vairāk vecāki par to interesējas, mēs arī varam par to lasīt žurnālos un internetā, ir pat radīti īpaši bērna ietīšanai paredzēti autiņi un ir vecāki, kas to visu izmēģina.
Konsultē fizioterapeite Klaudija Hēla.
Autiņu sniegtās priekšrocības bēbīšiem
Iemesli, kāpēc ir speciālisti, kuri iesaka bērna tīšanu autiņā, ir vairāki – lai nodrošinātu bērniņam siltumu , stabilu un vienmērīgu temperatūru, lai mazais nevarētu sevi saskrāpēt, lai bēbītis miedziņā pēkšņi nesatrūktos. Mazuļa ietīšana sniedzot miera un drošības sajūtu, samazina raudāšanas laiku, nodrošina ilgāku un stabilāku miegu. Jāsaka, ka bērnu fizioterapeiti, kas ir saistīti ar veselīgu bērna attīstību, tomēr neiesaka to darīt.
"Veselam bērnam es neredzu tik lielu vajadzību viņu tīt, jo fizioloģiski bērni guļ ar atmestām rociņām," interesanto faktu atklāj fizioterapeite Klaudija Hēla. "Tam ir sava nozīme. Ja bērniņš pamostas no rītiem, viņš ne vienmēr uzreiz raud un būtu jāņem rokās. Bērns jauši vai nejauši var ieraudzīt sava rociņas, iepazīties, lēnā garā sākt tvert. Mazuļi, kuri ir tīti, mazāk laika var iepazīt, lai iepazītu savas rociņas, plaukstas."
Izvērtējot ietīšanas biežumu
Arī šajā jautājumā nākas saskarties ar jautājumu par to,cik bieži notiek mazulīša ietīšana. Ja tas nenotiek katru nakti vai mazulītis tiek ietīts tikai līdz aizmigšanai, tad var teikt, ka tas nekādas sekas uz mazuli neatstās.Savukārt, ja māmiņa katru dienu, arī dienas laikā, mazulīti ietīs un rokas visu laiku būs gar sāniem, tas var kavēt bērniņa attīstību, velšanos.
Alternatīva tīšanai- ligzdiņa gultā
Speciāliste atzīst, ka mūsdienās apkārtējās vides kairinājumi ir pārāk daudz. Tas ietekmē arī mazulīti un viņa pašsajūtu. Ja mammai šķiet, ka mazulis ir kreņķīgs un grūti iemidzināms, tad alternatīva ietīšanai var būt tādas kā ligzdiņas izveide no segas vai pakaviņa, kas aplikts mazulim apkārt. Fizioterapeite ir novērojusi, ka ar rokām biežāk mētājas tie bērni, kuri tiek guldīti uz muguras, iespējams, risinājums ir sānu guļa, kad mazulītis jūtas tuvāk sev.
Atceroties par drošību
Ja mēs piekopjam bērniņa tīšanu autiņā, tad visam ir jānotiek droši. Siltā laikā varam radīt mazuļa pārkaršanas draudus, tāpēc ir jāvēro, kā jūtas mazulis, tāpat var gadīties, ka bērnu satinam par ciešu un mazais nevar pakustēties, tomēr bērniņam ir svarīgi apgūt prasmes pašam sevi nomierināt. Tāpat atceramies, ka nekādā gadījumā nevajadzētu bērnu ietīt autiņā un likt gulēt uz vēdera.
"Arī pieaugušie kustās miegā"
Par to, ka bērns miedziņā kustina rociņas vai šad tad satrūkstās, nevajadzētu uztraukties. "Mēs neesam kā lelles. Arī pieaugušie mēdz miegā noraustīties, atvērt pat acis un iemigt atkal. Tas ir pavisam normāli un vecākiem vajadzētu mazāk satraukties," aicina Klaudija Hēla.
Vislabāk bērniņu tomēr var nomierināt māmiņas pieskārieni, nav drošākas vietas pasaulē par mūsu klēpi, tāpēc mīļosim savus mazuļus, meklēsim veidus kā varam sniegt viņiem drošības sajūtu, jo to patiesībā vislabāk varam sajust tikai mēs – māmiņas!
Māmiņu Klubs
Es savus maziņos tinu autiņā (SwaddleMe), bet netinu kā būtu jātin, kad rociņas ir gar sāniem, man tas šķita kaut kā nepieņemami un arī šķita, ka mazajam tā ir grūti gulēt, jo manējie gulēja uz sāniņiem. Un mazos tinu tikai uz nakti un rīta miedziņā, pēc dienas pirmās ēdienreizes 6:00. Es biju redzējusi, ka ir labāks variants kā ietīt, kad rociņas liek uz krūtiņām, lai mazulītim būtu iespēja ar tām spēlēties. Kad mazie paaugās, tad viņi jau bija iemanījušies pa miedziņam rociņu dabūt līdz mutītei un reizēm, man neizprotamā veidā, pat līdz padusēm tikuši ārā no autiņa (SwaddleMe mums ir ar ļipučkām). Līdz ar to, mani bērni netika kavēti attīstībā, jo rokas bija pieejamas, kad vien vēlējās.
Pa dienu maziņie gulēja brīvi - neietīti, jo ieliekot ratos, vienmēr momentā aizmiga, grūtāk bija, ja pa dienu jāguļ gultiņā. Modās augšā ik pa 15 min., salīdzinājumā ar ratiem, kuros gulēja līdz pat 3 - 3 1/2 h vai ilgāk, tas bija par maz.
Priekšrocības autiņam vēl bija tādas, ka viņi čuč kopā un lai viens otru neuzmodinātu ar kustībām pa miegam, tad tas bija labs risinājums.
Autiņā sāku ietīt no pašas dzimšanas, man patika ka slimnīcā to med.personāls darīja, un maziņie bija mierīgi un ar drošības sajūtu. (Protams, slimnīcā viņus ietina stingrāk un ar rociņām gar sāniem.)
Nu jau būs pāris dienas, kā mācāmies gulēt bez autiņa un pagaidām mums tas arī ļoti labi padodas. Nolēmu, ka no 3 mēn.vecuma, mazos vairs netīšu (mūsu autiņi paredzēti līdz 3 mēn.vecumam, jo būsim sasnieguši svara kategoriju līdz kurai tajos maziņos var ietīt), 2 nedēļas vēroju kā viņi čuč pa dienu gultiņā un vai būs gatavi gulēt tā brīvi arī naktī. Kopš maziem ir vēlme aizmiegot kaut ko satvert cieši rociņās (bieži vien tā bija mammas roka), mums ļoti labi noder mīlīgās miega lupatiņas, kuras ir pelītes un zaķa veidolā. Un kad ir izkritusi sosīte, var pazelēt mīļdzīvnieciņam ausi vai ķepu, reizēm arī degunu.😀 Šajā visā procesā, kad mācamies paši aizmigt uz nakti, mums ir palīdzējis karuselītis pie gultas - ja vēl miedziņš nenāk, var "parunāties" ar zvēriņiem tajā.
Tīšanu autiņos uzskatu par ļoti labu metodi, kā nomierināt mazu bērniņu un radī™ tam drošību naktī, bet ne ilgāk par 3 mēnešiem (kā saka Dr.Karps, 3 mēneši ir 4.grūtniecības trimestris bērnam, kad pierod pie apkārtējās jaunās vides un nepieciešama tā drošības sajūta kā mammai puncī).