SuperBēbis 2020: Pirmās dienas mājās

Mūsu “īstā” dzīve iesākās ārpus slimnīcas, mazliet biju nobažījusies kā vecākais bērns uztvers māsiņu, bet jau pirmajās sekundēs bija novērojams neviltots prieks un saviļņojums. Protams, mani mazliet uztrauca straujās kustības ap jaundzimušo, bet saprotu, ka kustīgu četrgadnieku tik viegli neapvaldīsi. Ar Gustavu aprunājāmies, ko māsa tagad darīs un, ka ar viņu jābūt saudzīgiem un mierīgiem. Mazliet jau bija vilšanās, kad Gustavs uzzināja, ka māsa ar mašīnām nespēlēsies un viņu rokās arī neķers, bet saprotoši pamāja un noteica, ka māsa mazs. 

Mums pašiem pirmās dienas pagāja kā burbulī. Mājas dzīve, protams, iedeva realitātes sajūtu, bet kamēr Edijam bija atvaļinājuma dienas, tikmēr īstā ikdiena vēl nebija sākusies. Vairāk laika, lai aprastu ar jauno ģimenes locekli

Esam novērojuši, ka Odetai patīk ģitāras skaņas

Pirmās naktis bija pusgulētas, jo Odetai nebija izveidojies nekāds režīms un nakts bija sajukusi ar dienu. Novēroju, ka pirmās dienas viņa pieturējās pie sava režīma kāds bija izveidojies manā vēderā, proti, aktivitāte bija no astoņiem rītā līdz divpadsmitiem un no vienpadsmitiem naktī līdz diviem. Tagad sāk veidoties kāds režīms un otrās nedēļas sākumā, viņa cēlās 2 reizes naktī, kas man ļauj diezgan labi izgulēties. Pa dienu miedziņš jau sāk palikt trauslāks, tāpēc ejam garās ratu pastaigās, kuras viņai palīdz iemigt un izgulēties.

Man vienmēr ir fascinējis šis iepazīšanās periods, jo mazais cilvēks ir izveidojies manā ķermenī, bet pametot to, mēs iepazīstamies atkal no jauna, jo tieši ārpus vēdera mēs sākam saprast kādas rakstura iezīmes ir ieliktas un kāds temperaments ir iedots. Tieši tagad sāk veidoties attiecības un mēs paliekam atbildīgi par jaunas personības veidošanu. Protams, pirmais mēnesītis tiek pavadīts ēdot un guļot, bet tāpat katru dienu var novērot ko jaunu - arī sevī. Es, piemēram, atklāju, ka mana izturība un nervu sistēma ir kļuvusi izturīgāka. Vai lielāka pašpārliecinātība vai rūdījums ar pirmo bērnu, bet neesmu vairs tik nervoza, kad bērns ieraudās vai nevaru viņu nolikt gulēt.

Ikdienas darbi ir atstāti novārtā. Man nav primāri mazgāt grīdas vai gludināt drēbes, neuzlieku arī sev konkrētus dienas uzdevumus, jo ar bērnu tas ir neparedzami. Ja vakar biju iedomājusies, ka varēšu pastrādāt un pagatavot vakariņas, tad Odeta izdomāja, ka viņa negulēs un gribēs atrasties tikai uz rokām. Citu dienu viņa mani pārsteidz ar ilgo miegu savā gultā un varu netraucēti izdarīt iekrājušos darbiņus. Plānošana, šajā gadījumā, ir pilnīgi bezjēdzīga darbība, kura var pat ievest stresā par nepadarītām lietām. Mēģinu atradināties no sava darbaholisma un pieņemt, ka nevaru būt it visā ideāla. Paldies manai mammai, kura mēdz mums sagatavot siltu ēdienu. Protams, ir dienas, kad varu to pati, bet neatsakos no palīdzības, lai savu laiku varu izmantot priekš citiem darbiem.

Pirmā pastaiga

Esam arī piedzīvojuši pirmo foto sesiju, kura pagāja veiksmīgi. Odeta pat uzsmaidīja Tikko dzimis komandai ar lielu smaidu, kas mani izbrīnīja, jo dikti izskatījās pēc apzināta smaida kaut gan lasot pēc teorijām, tādam vēl nevajadzētu būt. Gustavam gan sūri gāja ar izturību un vilcienu skatīšanās, sildītāja pogu slēgšana bija daudz interesantākas nodarbes. Bet pati fotografēšanās bija unikāli silts process, kurā varēja novērot cilvēku profesionalitāti un rūpes darbā ar jaundzimušiem mazuļiem. Lēni, mierīgi un pārdomāti. Es ar vīru varējām mierīgi atpūsties un novērot kā Odeta tiek fotografēta.

Nākamajā dienā pēc fotografēšanās, mūsu mazā zvaigzne taisīja drāmas, bet tas ir saprotams pēc jauniem iespaidiem un vides. Vairāk miera, vecāku siltuma un izturības spēja palidzēt tikt galā ar pārdzīvojumiem.

Mūsu vakari paiet ar lielo brāli. Kamēr Odeta ēd, tikmēr Gustavs raksta ciparus vai burtus uz savas tāfeles. Vēl liekam puzles vai spēlējam riču raču. Tās ir aktivitātes, kurās spēju palīdzēt ar vienu roku. Ļoti daudz skaidroju, ka māsa ir maza un viņai vajag vairāk uzmanības, bet Gustavs arī ir mīļš un svarīgs, bet jau liels puika, kurš māk daudz lietas izdarīt pats. Sekojam līdzi, novērojam reakcijas un mēģinam novērst kādu konfliktu, kas var tomēr rasties, jo jauna bērna ienākšana ģimenē ir būtiskas izmaiņas visiem.

Kopumā dienas skrien ātri. Jā, ikdiena paiet strauji, kaut vai nekas tāds netiek darīts - ikdienas mājas darbi, staigāšana ar ratiem un varbūt arī darbs, ja laiks atliek, bet nogurums vakarā ir manāms un miegs daudz saldāks. :)