Silvas dzemdību stāsts

Mūsu stāsts iesākās ar to, ka 2021. gada decembrī piedzīvoju spontāno abortu, bet jau 10. februāri uzzināju, ka manī aug jauna dzīvībiņa.

Sazinājos ar savu ārstu, norunājām vizīti, pārbaudes laikā viss izskatījās labi un tika noformēti papīri. Nākošajā vizītē dakterei radās bažas par to, vai grūtniecību var droši turpināt, jo jaunā dzīvībiņa bija ieligzdojusies labajā dzemdes stūrī un pastāvēja risks manai veselībai, līdz ar to tika sasaukts ārstu konsīlijs, tika veiktas vairākas ultrasonogrāfijas un magnētiskā rezonanse.

Pēc nedēļas ilgas un mokošas neziņas slimnīcā, tika nolemts, ka grūtniecība tiek turpināta, bet, ņemot vērā esošos riskus, ir nepieciešams ievērot mierīgu režīmu, salikt somas un uzturēties vietā, kur ir blakus slimnīcas, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams ātri nokļūt medicīnas iestādē un saņemt nepieciešamo palīdzību. 

Nākošajā ārsta vizītē daktere paziņoja, ka ir labas ziņas, jo mazais ir iegūlies dzemdes dobumā, tur kur vajag būt, un līdz ar to risks manai veselībai samazinās.

Katru reizi ejot uz vizītēm tiku nomierināta, jo mazais auga pareizā virzienā. Tuvojoties noteiktajam datuma, ar dakteri runāju, ka, ņemot vērā esošo situāciju un pastāvošos riskus, vēlējos, lai man tiek veikts ķeizargrieziens. Zināju, kas tas ir, jo pirmais bērniņš tā tika sagaidīts. Tad ar dakteri norunājam ka tad, ja līdz 40. nedēļai nesāksies dzemdības, tiks veikts ķeizargrieziens. Noteiktais datums bija 21. oktobris, bet 16. oktobra plkst. 2 naktī man nogāja ūdeņi.

Tā kā pirmajā grūtniecībā dzemdības tika ierosinātas, tad bija neziņa, ko darīt un kad ir nepieciešams braukt uz slimnīcu, bet jutos mierīga, jo sāpju nebija. Sazinājos ar slimnīcas personālu, man teica, ka vēl pāris stundas varu mājās dzīvot un atpūsties. Mēģināju pagulēt, bet ūdeņi ik palaikam tecēja un īsti gulēšana nesanāca. Plkst. 7 no rīta modināju vecāko bērnu un ar visām somām braucām uz slimnīcu.

Ārsti mani izjautāja un veica pārbaudes, atvērums bija tikai 2 cm, ūdeņi turpināja tecēt, bet sāpju nebija. Man tika ierādīta vienvietīgā istabiņa. Vīrs pēc pāris stundām atbrauca atpakaļ uz slimnīcu un tā mēs līdz vakaram dzīvojām pa istabiņu. Tā kā sāpju man nebija un biju pārliecināta, ka šodien jau mazo nesagaidīsim, tad vīram ap plkst. 18:00 teicu, lai dodas mājās, jo pa nakti istabiņā nevarēja palikt.

Vīrs devās mājās, bet neilgi pēc viņa aizbraukšanas sākās kontrakcijas. Sāku pierakstīt to starplaikus, tās kļuva ar katru minūti arvien stiprākas un ar īsāku starplaiku. Vecmāte veica sirds toņu pierakstu mazajam, pēc tam ārsts pārbaudīja atvērumu un bija jau 7 cm.   Zvanīju vīram un teicu, lai brauc atpakaļ, jo mazais ir mainījis savus plānus un vēlās mūs satikt jau šodien. Ap plkst. 21 tiku aizvesta uz dzemdību zāli, neilgi pēc tam arī vīrs ieradās.

Sāpēs bija ļoti stipras, stipri sāpēja mugura. Sākumā sēdēju uz bumbas, jo tā bija vieglāk izelpot kontrakcijas, bet vecmāte vēlējās pārbaudīt atvērumu un bija nepieciešams apgulties, lai saprastu, vai var vēl paspēt izmantot epiduārlo anestēziju vai jau ir par vēlu. Tā kā viss process notika ļoti strauji un sajūta bija, ad ir jāspiež, tad nepaspēja man veikt atsāpināšanu ar epidurālo anestēziju, tā vietā piedāvāja smieklu gāzi. Tā ļoti labi palīdzēja brīžos, kad bija kontrakcijas. Kad bija palikuši pēdējie metri, smieklu gāzi man noņēma. Ārste teica, ka jābūt skaidrā prātā pie pēdējiem metriem. :)

Ar pēdējiem spēkiem 16. oktobrī plkst. 22:18 sagaidījām mūsu Varavīksnes bērniņu. Puisītis piedzima 52 cm garš un 4070 grami svarīgs. Tētis pārgrieza nabassaiti un dzemdību zālē mēs vēl uzturējāmies 4 stundas. Sagaidījām, kad bērniņu atnāk apskatīt ārsti un tad mierīgi tikām aizvesti uz istabiņu. Lielu paldies varu teikt Stradiņu slimnīcas medicīnas personālam, dežurējošai vecmātei un ārstei, jo attieksme bija lieliska, motivējoša un atbalstoša.

Redakcijas piezīme - autores vārds ir izdomāts

DALIES AR SAVU DZEMDĪBU STĀSTU ARĪ TU!

Kā pievienot SAVU DZEMDĪBU STĀSTU?

1. Spied podziņu pie sava profila "PIEVIENOT RAKSTU"
2. Izvēlies rubriku "Jaundzimušais" un atslēgvārdus "Dzemdību-stāsti", "Konkursi"
3. Pievieno savu stāstu
4. Kad viss izdarīts, spied SAGLABĀT, un stāsts pēc dažām minūtēm nokļūs portālā.

Savu stāstu vari iesūtīt arī anonīmi, sūtot to uz indra@maminuklubs.lv

Starp visiem iesūtītajiem stāstiem 31. janvārī izlozēsim vienu, kura autorei dāvāsim mīļu dāvanu

Mazuļa dienasgrāmatu 

"mazulim pa pēdām"

Pieraksti sava mazā tik nozīmīgos dzīves mirkļus vienuviet ar "mazulim pa pēdām" dienasgrāmatu.

Mazuļa dienasgrāmata izceļas ar lielisku saturu, kas ir paredzēts no dzimšanas līdz mazā 7 gadu vecumam, bet ar to tas nebeidzas ik gadu ar savu mazo vari izspēlēt intervijas un uzzināt viņam tajā brīdī tik aktuālas lietas. Piemēram, ko viņam patīk vislabāk darīt ar mammu, kas būs, kad izaugs liels, spilgtākā atmiņa no aizvadītā gada un citas aktuālas lietas bērna dzīvē.

WWW.MAZULIMPAPEDAM.LV