Sandra Lase: Lai krūts ēdināšana sniedz daudz prieka

Sandra Lase: Lai krūts ēdināšana sniedz daudz prieka

09. Jul 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Dzemdību sagatavošanas kursu ietvaros Māmiņu Klubā ir lekcija, kas veltīta tieši krūts ēdināšanai.  Viena no krūts ēdināšanas lekcijas vadītājām ir sertificēta (saskaņā ar Starptautisko Laktācijas Komiteju) krūts ēdināšanas konsultante Sandra Lase (International Boart Certified Lactation Consultant). 

- Sandra, kāpēc savā laikā nolēmāt kļūt par krūts ēdināšanas speciālisti?

Tas ir labs jautājums, un - gara vēsture. 

Mani mamma neēdināja ar krūti. Tā sanāca, ka mašīna, ar kuru mani veda no dzemdību nama, nokļuva avārijā. Neviens neguva nopietnas traumas, bet mammai no stresa pazuda piens. Un viņa laiku pa laikam skaļi nožēloja to, piesaucot stāstus par to, ka mani audzinājusi uz biezputrām, jo tajos gados Tālajos Austrumos, kur esmu dzimusi, nekā cita nebija. Un es zināju, - savus bērnus ĻOTI gribu ēdināt ar krūti.

Kad piedzima mans vecākais dēls, "dabīgais krūts ēdināšanas process" pēc pieprasījuma noveda pie tā, ka pirmā dzīves mēneša laikā puika nepieņēmās svarā ne grama. Dakteres lēmums bija tāds "jums nav piena, jums jābaro ar maisījumu", ap 3 mēnešu vecumu puika jau atteicās no krūts, priekšroku dodot pudelītei, vēl kādus pāris mēnešus man izde'vas kaut ko atslaukt pa pilītei, un ar to tad arī beidzās mūsu krūts ēdināšanas process pilnībā. Es biju pārliecināta, ka esmu darījusi visu, kas manos spēkos, bet.. tā nu ir sanācis (vai arī nav sanācis?)..

Ar jaunāko viss bija citādāk. Pirmos pāris mēnešus bija sajūta, ka bērns ir spējīgs dzīvot tikai rokās un ar krūti mutē. 

Tam bija arī savi pozitīvie rezultāti - pirmajā mēnesī puika pieņēmās svarā vairāk par kilogramu un es sapratu, ka piens tomēr man ir. Bet biju ļoti nomocījusies ar tādu dzīvi, es jau sev sāku uzdot jautājumus "vai tas ir normāli?"

Un tad es internetā ievācu informāciju, izrādījās, ka ir tādi krūts ēdināšanas konsultanti. Piezvanīju, uzdevu daudz jautājumu, pēc tam tikāmies, tikām skaidrībā ar pie krūts pielikšanas pareizību, hendlingu, miega un bērna vannošanas organizāciju un mūsu dzīve brīnišķīgā veidā sakārtojās,e s sāku gūt BAUDU no procesa. 

Tas bija tik satriecošs atklājums, jo agrāk bērnu aprūpe man šķita salīdzināma ja ne ar "smagu darbu", tad ar kaut ko, kas "atņem laiku no normālās dzīves" pavisam noteikti. 

Man sagribējās ar to dalīties. Nolēmu iziet krūts ēdināšanas konsultantu kursus un kādu laiku pastrādāt šajā jomā, kamēr bija iespēja un mani gaidīja mans pamata darbs. 

Tas aizrādījās tik aizraujoši, ka rezultātā krūts zīdīšanas konsultanta amats pārņēma mani. 

Tagad es zinu, kā varēja palīdzēt manai mammai, kā varēja palīdzēt arī man ar pirmo bērniņu.. un kā var palīdzēt citām sievietēm, kas saskārušās ar krūts ēdināšanas problēmām. 

- Kurā brīdī, Jūsuprāt, sievietei ir vērts sākt interesēties par to, kā tikt galā ar krūts ēdināšanas problēmām, par to, cik krūts ēdināšana ir noderīga utt.? Un kurā mirklī, ņemot vērā praksi, pieredzi, tas notiek?

Pirmā neapzinātā krūts ēdināšanas pieredze un rūpes par mazuli tiek iegūtas bērnībā, no savas māmiņas, uzreiz pēc dzimšanas. 

Tālāk bilde tiek salikta, pateicoties informācijai, kas cirkulē ģimenē un sabiedrībā - pieredze un māmiņas stāsti, radu, vecāku draudzeņu pieredze, filmas, grāmatas, žurnāli. Tas ir, atnākot uz kursiem, topošā māmiņa jau sen nav "balta lapa", viņai ir daudz zināšanu, kas dažkārt vienkārši jānostiprina vai jāpapildina ar dažādām niansēm. 

Labs laiks, lai nāktu uz nodarbību (pēc manas pieredzes tā parasti arī notiek) ir grūtniecības trešais trimestris, kad sieviete ir mazāk noslogojusi sevi ar notiekošo, vairāk noskaņojot sevi tieši uz mazuļa nākšanu pasaulē un visu, kas ar to saistīts. 

Mūsu smadzenes ir tā iekārtotas, ka mēs iegaumējam tikai "aktuālo" informāciju, tas ir to, kas mums ir vajadzīgs tieši te un tagad, to, ko esam gatavi izmantot, bet "neaktuālais" ļoti ātri un viegli aizmirstas. 

Es zinu sievietes, kas ļoti sīki un smalki interesējas par krūts ēdināšanas procesu vēl sākot plānot grūtniecību. Tas ir jauki!

Tāpēc, mīļās topošās māmiņas, tiklīdz jūtat, ka jums ir interesanti uzzināt kaut ko par krūts ēdināšanu, - laipni lūdzam uz nodarbībām!

Dažām patīk grupas nodarbības. Dažas priekšroku dod individuālām konsultācijām (kad sievietei ir šaubas par krūšu anatomiskajām īpašībām, kas, pēc viņas domām var radīt grūtības ar krūts ēdināšanu, vai arī, piemēram, ir kādas bailes, šaubas, ko viņa nevēlas publiski apspriest, vai arī viņai ir jautājumi, ko viņa individuāli vēlas uzdot speciālistam) - tāda iespējam ir arī Māmiņu Klubā. 

- Par ko Jūs lekcijā stāstat topošajām māmiņām? Daudzi uzskata, ka no šādas informācijas, pirms bērniņa dzimšanas, nav nemaz jēgas, jo tā aizmirsīsies un pēc tam nāksies tik un tā visu no jauna meklēt. Vai tas tā ir?

Es stāstu par pamata lietām, saistībā ar krūts ēdināšanu. Par to, kā šī ēdināšana sākas, ar kādām grūtībām māmiņa sākumā var saskarties, kā tās atrisināt vai vispār, nepieļaut, kur meklēt atbalstu un kādu atbalstu, palīdzību viņa var iegūt, kā mazulis uzvedas pirmajās dzīves dienās, kā rodas piens. Tās visas ir Vispasaules Veselības organizācijas rekomendācijas, šī organizācija nodarbojas ar pētījumiem krūts ēdināšanas jomā jau vairāk kā 25 gadus.

Stāstu, kā rodas tik daudz mītu par krūts ēdināšanu, kā arī stāstu par to, kāpēc šie mīti ir tik dzīvotspējīgi. Parasti auditorijā ir daudz jautājumu, tāpēc katra nodarbība ir citādāka. 

Nodarbības pamata mērķis ir dot māmiņai iespēju saskatīt NORMU attēlu, lai viņa nākotnē varētu pati orientēties informācijas plūsmā, kas nāk no dažādiem virzieniem - izdevumiem, interneta, draudzeņu padomiem, speciālistu ieteikumiem utt. Diemžēl, nereti ir atrodami diezgan pretrunīgi ieteikumi, un svarīgi ir tajos neapjukt. 

Jā, sīkumi var aizmirsties, bet pamata aina tomēr paliek atmiņā un tas ir galvenais. Grūtnieces hormonālais fons vispār mēdz izspēlēt ļaunus jokus ar viņas atmiņu - tā daba ir izdomājusi, lai viņa vairāk koncentrētos uz to, kas notiek viņas "iekšpusē", nevis "virspusē". 

Te nu arī tēti var izrādīties ļoti labi palīgi, viņi var iegaumēt kaut kādus momentus dažkārt pat labāk, kā māmiņas un pēc tam pateikt savai otrajai pusītei priekšā. Bez tam, daudzi lekcijās pieraksta, tas parasti ir noderīgi. 

- Ir pāri, kas apmeklē lekcijas kopā, bet ir tādi, kas uzskata, ka krūts ēdināšanas nodarbībā vīriešiem nav ko meklēt. Cik svarīga, Jūsuprāt, ir topošā tēta klātbūtne šādā nodarbībā un vai tas tiešām ir tik nesvarīgi, ka pietiek vien ar to, ka informāciju iegūst tikai topošā māmiņa?

Ja arī pārējās lekcijas pāris apmeklē kopā, tas ir, ja tētis ir izlēmis, ka sagatavošanās bērniņa ienākšanai ģimenē, viņam nav vienaldzīga - viņš noteikti negarlaikosies arī krūts ēdināšanas nodarbībā. 

Mammai ļoti vajadzīgs savējo atbalsts šajā viņai tik ļoti svarīgajā, jaunajā lietā, un topošajam tētim ir svarīgi saprast, kā tieši viņš viņu varētu atbalstīt. 

Man parasti ir interesanti vērot tētus savās nodarbībās, viņi tiešām, dažkārt atnāk ar vieglu neizpratni un pat mulsumu, bet pēc tam uzdod jautājumus tikpat aktīvi, kā māmiņas. 

- Kādi jautājumi visvairāk interesē topošos vecākus?

Kā ēst topošajai māmiņai, lai piens būtu treknāks, bet bērnam nebūtu alerģijas?

Kā zināt, ka mazulim pietiek piena?

Kā saglabāt krūšu formu, kā par tām rūpēties?

Vai var mazuli barot, ja mamma ir apslimusi, vai arī viņai ir kādas problēmas ar krūtīm (mastīts, abscess)? 

Tās ir lietas, par kurām topošie vecāki jautā visbiežāk.

- Kādi ir populārākie stereotipi, ko cenšaties izgaiņāt savas lekcijas laikā?

Piemēram, ka piens ir kaut kas tāds, ko "ja nu Dievs dos"... tas ir - var dot, bet var arī neiedot. Un tas, ka no māmiņas te nekas nav atkarīgs un "te neko nevar darīt". Visvairāk satrauc tādi izteikumi kā "mūsu dzimtā visas ir nepienīgas, un man, arī noteikti tā būs"..

- Nosauciet galveno mērķi, ko uzstādāt sev, vadot krūts ēdināšanas lekciju topošajiem vecākiem!

Viens tētis kādas manas lekcijas beigās teica: "Nu, es visu sapratu! Kā kas, tā bērns jāliek pie krūts, ja ir jautājumi - jāzvana speciālistiem!". Tas, protams, ir pārspīlēti, bet ataino jautājuma būtību. 

Patiešām, galvenais, ko vēlos, lai topošie vecāki saprot, ja kaut kas neizdodas uzreiz, tad PROBLĒMAS IR JĀRISINA... Vienkārši dažkārt tas prasa mazliet vairāk laika un pacietības. 

Es absolūti ar cieņu izturos pret māmiņas nevēlēšanos ēdināt ar krūti savu bērniņu, esmu vienkārši pārliecināta - ja tiek pieņemts tāds lēmums, tam tomēr ir kaut kāds pamats. Es esmu tikai par to, lai tas būtu apzināts solis. 

Kā arī esmu par to, lai adekvātu palīdzību iegūtu visas, kas vēlas ēdināt ar krūti, bet kādu iemeslu dēļ tas neizdodas uzreiz.

- Ko gribētu novēlēt visām topošajām māmiņām un tētiem?

Lai nebūtu vajadzības pēc manas vai citu konsultantu palīdzības! 

Lai krūts ēdināšana nes prieku māmiņai, mazulim un visai ģimenei.. un, lai tā neasociējas ar problēmām!

Māmiņu Klubs

INDIVIDUĀLĀS KRŪTS ĒDINĀŠANAS KONSULTĀCIJAS UN LEKCIJAS TOPOŠAJIEM UN JAUNAJIEM VECĀKIEM:

PIESAKIES ŠEIT->>>