Pirmās stundas lielajā pasaulē

Pirmās stundas lielajā pasaulē

06. Nov 2017, 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Pienācis ir ilgi gaidītais mirklis – laimīgie vecāki paņem rokās savu tikko dzimušo bērniņu! Tomēr viņš neizskatās tā, kā filmās – rozīgs un gludu ādu. Tieši otrādāk – jaundzimušais ir klāts ar baltu vielu, izskatās „izmircis“, varbūt pat nedaudz zilgans. Vai tas ir normāli? Jā!

Kādēļ jaundzimušais bieži izskatās kā iesmērēts ar baltu krēma kārtu?

Balta krēma kārta – tā ir tā saucamā sierveida ziede. Kādreiz uzskatīja, ka šī ziede ir netīrums, kas pēc iespējas ātrāk jānomazgā. Mūsdienās ir pierādīts, ka krēmīgā masa māmiņas vēderā rūpējas par to, lai augļūdeņi neizmērcētu bērna ādu, kā arī pasargā jaundzimušo no kaitīgajām baktērijām. Zinātnieki ir izpētījuši, ka sierveida ziede nesastāv tikai no taukiem, bet satur arī vitamīnu E, kam ir pretiekaisuma darbība, kā arī īpašus proteīnus, kas apkaro baktērijas, vīrusus un sēnītes. Tātad – sierveida ziede noteikti jāatstāj, mazgāšanās var pagaidīt!

Kādēļ jaundzimušais izskatās tik „samīcīti“?

Tā kā dzemdību ceļi ir tik šauri, bez tam ceļā gadās vai nu kaunuma vai astes kauls, tad nav nekāds brīnums, ka dzimstot mazulītis var pat iegūt noberzumus un nobrāzumus. Tieši dēļ šaurības, kura jāpārvar, jaundzimušie izskatās diezgan samīcīti. Arī zilganas rociņas un kājiņas rodas dēļ spiediena, ko dzemdību mirklī izjūt mazītiņais ķermenītis. Tādēļ tas bieži vien nav pietiekoši apasiņots.

Piepampuši dzimumorgāni un acu plakstiņi rodas dēļ tā, ka pirms dzemdībām mazuļa organismā nokļūst vēl papildus porcija sievišķo hormonu, kas veidojas māmiņas organismā. Pavisam drīz gan visi „defekti“ pazudīs!

Kādēļ jaundzimušajiem ir tik dīvaina galvas forma?

Bērniņa galviņa sastāv no atsevisķām kaulu plātnēm, kas dzimstot ir kustīgas un spēj pārklāties. Tas dabā ir iekārtots ar nolūku – galviņa tādejādi var pielāgoties dzemdību ceļiem, īpaši šaurās vietās kauli var pat pārklāties pāri viens otram. Sekas tam ir tādas, ka pēc dzimšanas dažu bērnu galviņas ir ar dīvainu formu. Glāstot to, vecāki var sataustīt rievas, kur pārklājas divas galvaskausa plātnes. Bērni, kuri dzimuši ar ķeizargrieziena palīdzību, piedzimst ar mazu „hūtīti“ uz galvas, respektīvi, vieta, ar kuru mazulis balstījās uz iegurņa kaulu ir nedaudz piepampusi. Arī pēc vakuuma ekstraktora pielietošanas uz bērniņa galva ir nedaudz piepampusi, tomēr pēc pāris dienām apaļā galviņas forma izveidojas pati no sevis.

Vai jaundzimušais zina, kur atrodas piens?

Apbrīnojams ir atklājums, ko izdarījuši zinātnieki pētot primitīvās tautas: jaundzimis bērniņš neilgu brīdi atpūšas starp mātes kājām, bet tad pilnīgi viens pats lien pie mātes krūts un sāk zīst pienu! Ģeniāls dabas triks: ja sievietei bērns piedzimst vienai pašai un viņa pēc tam ir pārāk vāja, lai bērniņu paceltu pie krūts, izrādās, ka mazulis var pats par sevi parūpēties! Civilizētajā pasaulē šādos gadījumos par laimi palīdz vecmāte, kura mazulīti uzliek uzreiz pēc dzimšanas māmiņai uz vēdera.

Jaundzimušais bērniņš jau pirmajā pusstundā meklēt krūti. Šajā procesā palīdz bēbīša  „smalkais“ deguns. Viņš saož pienu!

Kādēļ no sākuma ir tik maz piena?

Pirmajā barošanas reizē izdalās tikai pāris pilītes pirmpiena? Tam tieši tā arī ir jābūt! Īpašais piens, tā sauktais kolostrums, ir pirmais „enerģijas dzēriens“. Mazās devas, kas nenoslogo mini kuņīti, satur visu, kas nepieciešams, lai mazulītis justos paēdis, bet ne tikai! Pirmpienā atrodas arī antiķermenīši, ko bērns vēl nevar pats saražot un tie pasargā jaundzimušā elpceļus un zarnu mikrofloru no vīrusiem un mikrobiem. Bez tam tas satur vitamīnu K, kā arī daudz dažādu māmiņas imūnsistēmas šūnu, kas apkaro bīstamās baktērijas un opimāli sargā jaundzimušo no slimībām!

Vai jaundzimušais pazīst mammu un tēti?

Iesākumā pasaule jaundzimušajam ir tik sveša – liela, auksta un skaļa! Bet māmiņa un tētis viņam uzreiz ir uzticības personas. Zinātniski eksperimenti ir pierādījuši, ka jaundzimušais instinktīvi pagriež galviņu uz tā T-krekla pusi, kuru ir nēsājusi viņa mamma, bet prom no tā, ko valkājusi kāda cita sieviete. Tātad – mazulītis pazīst māmiņas smaržu. Tāpat paši mazākie reaģē tad, ja māmiņas vai tēta balss skan ne tikai dzīvē, bet tiek atskaņota. Svešu cilvēku balsis bērnam emocijas neizsauc.

Vai jaundzimušie spēj atpazīt krāsas?

Kādreiz domāja, ka bērni pēc dzimšanas ir gandrīz akli, tomēr tagad uzskati ir mainījušies: bērniņš sāk redzēt jau māmiņas vēderā un seko, piemēram, gaismas staram. Bēbim tas ir apmēram tā, it kā viņš skatītos caur sarkanu aizkaru. Tieši tādēļ ir vairākās pasaules valstīs ieviesta prakse ietīt jaundzimušos tieši sārtos dvieļos, nevis baltos.

Ko jaundzimušais spēj saskatīt?

Tikko dzimuši bērniņi vislabāk var saskatīt priekšmetus, kas atrodas apmēram 20 cm attālumā no viņu acīm. Interesanti, ka jaunie vecāki tīri intuitīvi tur mazuļus tādā attālumā no savām sejām! Bērni no paša sākuma intensīvi pēta visu, kas atgādina seju pēc principa – punktiņš, punktiņš, komatiņš. Jāsecina, ka gan vecāki, gan bērni dara instinktu vadīti pareizās lietas un rada ideālos apstākļus, lai viens otru iepazītu!

Mīļoties – vai vienalga ar ko?

Kas ir pats pirmais un svarīgākais, ko Tu vari dot savam mazulim? Tuvību! Ādas  - ādas kontaktu. Guļot uz māmiņas vēdera visi jaundzimušie nomierinās, jo sajūt pazīstamo smaržu, sirds ritmu un siltumu. Ko darīt, ja pēc ķeizargrieziena operācijas māmiņa pati nevar parūpēties par bērniņu? Tad šo uzdevumu jāuzņemas jaunajam tētim – jāceļ augšā krekls un jāliek bēbītis uz krūtīm. Tā ir tā saucamā Ķengura metode. Pētījumi ir pierādījuši: vienalga, vai mazulīti samīļo māmiņa vai tētis, galvenais ir tas, ka tik mīļi pasaulē sveikti bērniņi attīstās līdzsvarotāk un labāk.

Kas ir „mīlestības hormons“?

„Beidzot tu esi klāt!“ domā laimīgie vecāki, ieraugot un uzmanīgi aptaustot bēniņu, uzreiz pēc dzimšanas. Viņi glāsta bērniņu un smaržo, tāpat kā mazulītis ir savās pirmajās dzīves stundās bezgala vērīgs. Iemesls tam ir tā saucamā Piesaiste – jau bērna pirmajās dzīves stundās ar vecākiem rodas bezgala dziļa, neizmērojama un mīļa sasaiste, kas ir dzīva visa mūža garumā. Gan māmiņu, gan bērnu pārpludina laimes hormons: nekad sievietes asinīs nav tik daudz oksitocīna, kā pēc dzemdībām. Tas ir hormons, kuram franču izcelsmes ķirurgs Mišels Odents ir devis „mīlestības“ hormona nosaukumu. Oksitocīns padara pārlaimīgu, pilnīgi iemīlējušos un bezgala atkarīgu no mazā cilvēciņa, kas atpūšas māmiņas rokās!

20180705124347-25125.jpg

Kādēļ jaundzimušais bieži izskatās kā iesmērēts ar baltu krēma kārtu?

Balta krēma kārta – tā ir tā saucamā sierveida ziede. Kādreiz uzskatīja, ka šī ziede ir netīrums, kas pēc iespējas ātrāk jānomazgā. Mūsdienās ir pierādīts, ka krēmīgā masa māmiņas vēderā rūpējas par to, lai augļūdeņi neizmērcētu bērna ādu, kā arī pasargā jaundzimušo no kaitīgajām baktērijām. Zinātnieki ir izpētījuši, ka sierveida ziede nesastāv tikai no taukiem, bet satur arī vitamīnu E, kam ir pretiekaisuma darbība, kā arī īpašus proteīnus, kas apkaro baktērijas, vīrusus un sēnītes. Tātad – sierveida ziede noteikti jāatstāj, mazgāšanās var pagaidīt!

Kādēļ jaundzimušais izskatās tik „samīcīti“?

Tā kā dzemdību ceļi ir tik šauri, bez tam ceļā gadās vai nu kaunuma vai astes kauls, tad nav nekāds brīnums, ka dzimstot mazulītis var pat iegūt noberzumus un nobrāzumus. Tieši dēļ šaurības, kura jāpārvar, jaundzimušie izskatās diezgan samīcīti. Arī zilganas rociņas un kājiņas rodas dēļ spiediena, ko dzemdību mirklī izjūt mazītiņais ķermenītis. Tādēļ tas bieži vien nav pietiekoši apasiņots.

Piepampuši dzimumorgāni un acu plakstiņi rodas dēļ tā, ka pirms dzemdībām mazuļa organismā nokļūst vēl papildus porcija sievišķo hormonu, kas veidojas māmiņas organismā. Pavisam drīz gan visi „defekti“ pazudīs!

Kādēļ jaundzimušajiem ir tik dīvaina galvas forma?

Bērniņa galviņa sastāv no atsevisķām kaulu plātnēm, kas dzimstot ir kustīgas un spēj pārklāties. Tas dabā ir iekārtots ar nolūku – galviņa tādejādi var pielāgoties dzemdību ceļiem, īpaši šaurās vietās kauli var pat pārklāties pāri viens otram. Sekas tam ir tādas, ka pēc dzimšanas dažu bērnu galviņas ir ar dīvainu formu. Glāstot to, vecāki var sataustīt rievas, kur pārklājas divas galvaskausa plātnes. Bērni, kuri dzimuši ar ķeizargrieziena palīdzību, piedzimst ar mazu „hūtīti“ uz galvas, respektīvi, vieta, ar kuru mazulis balstījās uz iegurņa kaulu ir nedaudz piepampusi. Arī pēc vakuuma ekstraktora pielietošanas uz bērniņa galva ir nedaudz piepampusi, tomēr pēc pāris dienām apaļā galviņas forma izveidojas pati no sevis.

Vai jaundzimušais zina, kur atrodas piens?

Apbrīnojams ir atklājums, ko izdarījuši zinātnieki pētot primitīvās tautas: jaundzimis bērniņš neilgu brīdi atpūšas starp mātes kājām, bet tad pilnīgi viens pats lien pie mātes krūts un sāk zīst pienu! Ģeniāls dabas triks: ja sievietei bērns piedzimst vienai pašai un viņa pēc tam ir pārāk vāja, lai bērniņu paceltu pie krūts, izrādās, ka mazulis var pats par sevi parūpēties! Civilizētajā pasaulē šādos gadījumos par laimi palīdz vecmāte, kura mazulīti uzliek uzreiz pēc dzimšanas māmiņai uz vēdera.

Jaundzimušais bērniņš jau pirmajā pusstundā meklēt krūti. Šajā procesā palīdz bēbīša  „smalkais“ deguns. Viņš saož pienu!

Kādēļ no sākuma ir tik maz piena?

Pirmajā barošanas reizē izdalās tikai pāris pilītes pirmpiena? Tam tieši tā arī ir jābūt! Īpašais piens, tā sauktais kolostrums, ir pirmais „enerģijas dzēriens“. Mazās devas, kas nenoslogo mini kuņīti, satur visu, kas nepieciešams, lai mazulītis justos paēdis, bet ne tikai! Pirmpienā atrodas arī antiķermenīši, ko bērns vēl nevar pats saražot un tie pasargā jaundzimušā elpceļus un zarnu mikrofloru no vīrusiem un mikrobiem. Bez tam tas satur vitamīnu K, kā arī daudz dažādu māmiņas imūnsistēmas šūnu, kas apkaro bīstamās baktērijas un opimāli sargā jaundzimušo no slimībām!

Vai jaundzimušais pazīst mammu un tēti?

Iesākumā pasaule jaundzimušajam ir tik sveša – liela, auksta un skaļa! Bet māmiņa un tētis viņam uzreiz ir uzticības personas. Zinātniski eksperimenti ir pierādījuši, ka jaundzimušais instinktīvi pagriež galviņu uz tā T-krekla pusi, kuru ir nēsājusi viņa mamma, bet prom no tā, ko valkājusi kāda cita sieviete. Tātad – mazulītis pazīst māmiņas smaržu. Tāpat paši mazākie reaģē tad, ja māmiņas vai tēta balss skan ne tikai dzīvē, bet tiek atskaņota. Svešu cilvēku balsis bērnam emocijas neizsauc.

Vai jaundzimušie spēj atpazīt krāsas?

Kādreiz domāja, ka bērni pēc dzimšanas ir gandrīz akli, tomēr tagad uzskati ir mainījušies: bērniņš sāk redzēt jau māmiņas vēderā un seko, piemēram, gaismas staram. Bēbim tas ir apmēram tā, it kā viņš skatītos caur sarkanu aizkaru. Tieši tādēļ ir vairākās pasaules valstīs ieviesta prakse ietīt jaundzimušos tieši sārtos dvieļos, nevis baltos.

Ko spēj jaundzimušais saskatīt?

Tikko dzimuši bērniņi vislabāk var saskatīt priekšmetus, kas atrodas apmēram 20 cm attālumā no viņu acīm. Interesanti, ka jaunie vecāki tīri intuitīvi tur mazuļus tādā attālumā no savām sejām! Bērni no paša sākuma intensīvi pēta visu, kas atgādina seju pēc principa – punktiņš, punktiņš, komatiņš. Jāsecina, ka gan vecāki, gan bērni dara instinktu vadīti pareizās lietas un rada ideālos apstākļus, lai viens otru iepazītu!

Mīļoties – vai vienalga ar ko?

Kas ir pats pirmais un svarīgākais, ko Tu vari dot savam mazulim? Tuvību! Ādas  - ādas kontaktu. Guļot uz māmiņas vēdera visi jaundzimušie nomierinās, jo sajūt pazīstamo smaržu, sirds ritmu un siltumu. Ko darīt, ja pēc ķeizargrieziena operācijas māmiņa pati nevar parūpēties par bērniņu? Tad šo uzdevumu jāuzņemas jaunajam tētim – jāceļ augšā krekls un jāliek bēbītis uz krūtīm. Tā ir tā saucamā Ķengura metode. Pētījumi ir pierādījuši: vienalga, vai mazulīti samīļo māmiņa vai tētis, galvenais ir tas, ka tik mīļi pasaulē sveikti bērniņi attīstās līdzsvarotāk un labāk.

Kas ir „mīlestības hormons“?

„Beidzot tu esi klāt!“ domā laimīgie vecāki, ieraugot un uzmanīgi aptaustot bēniņu, uzreiz pēc dzimšanas. Viņi glāsta bērniņu un smaržo, tāpat kā mazulītis ir savās pirmajās dzīves stundās bezgala vērīgs. Iemesls tam ir tā saucamā Piesaiste – jau bērna pirmajās dzīves stundās ar vecākiem rodas bezgala dziļa, neizmērojama un mīļa sasaiste, kas ir dzīva visa mūža garumā. Gan māmiņu, gan bērnu pārpludina laimes hormons: nekad sievietes asinīs nav tik daudz oksitocīna, kā pēc dzemdībām. Tas ir hormons, kuram franču izcelsmes ķirurgs Mišels Odents ir devis „mīlestības“ hormona nosaukumu. Oksitocīns padara pārlaimīgu, pilnīgi iemīlējušos un bezgala atkarīgu no mazā cilvēciņa, kas atpūšas māmiņas rokās!