Martas dzemdību stāsts

Pirmais stāsts ir par dēliņu. 
Tā kā man no 24. grūtniecības nedēļas skaitījās, ka tek ūdeņi, 37. nedēļā nolēma dzemdības ierosināt. 

8:00 ar vīru bijām dzemdību namā. 
8:30 mums iedalīja palātu, kur man pasniedza brokastis. 
9:00 uzlika toņus, viss bija labi. 
11:00 aizgāju pie ginekoloģes un man sāka stimulēt ar katetra palīdzību, lai verās kakls. Un ik pa divām h bija jādzer pulverīti. 
15:00/17:00 biju vēlreiz toņos. Viss bija labi. 
Bet kāds ir atvērums, nezināju, jo stājoties iekšā kakls bija slēgts. 
Ap 18:30 teicu vīram - paklau, man mēnešreizes ir sāpīgākas, mēs te pavadīsim 5 dienas. Ik palaikam sazinājos ar līguma vecmāti. Un viņa teica, lai turpinu elpot, sēdēt uz bumbas, staigāt. 
Ap 19:00 mani pasauca apskatīt, kāds atvērums. Bija 7 cm. Pārdūra ūdeņus un aizsūtīja uz dzemdību zāli, kur mani sagaidīja vecmāte. Sāpes kļuva intenstīvākas, bet es tiku galā ar elpošanu. Bet tomēr nolēmām par labu epidurālajai.  
No 20:00-23:00 tādā mierīgā gaisotnē ar vīru elpojām, parunājām, bet es biju kā citā pasaulē. Nevaru aprakstīt to sajūtu. Ap 00:00 man lika sēdus pabūt, jo puika neslīdēja uz leju un tad arī sāku spiest. Īpaši nerunāju, bet klausījos un darīju visu, ko lika. Dzemdības bija ļoti kontrolētas un saglabāju mieru. 1:41 puika piedzima, bet ar vakuumu, jo nabassaite bija aptinusies. Nevarēju izspiest. Bija mikroplīsumi. Jāpiebilst , ka vīrs ļooooti palīdzēja gan man, gan ārstiem! 
Ap 6:00 bijām ģimenes palātā. Man reiba galva, kad bija jāceļās, tādēļ mani veda ar ratiņiem. 
Palikām 5 dienas , jo puikam bija dzelte, bet visās šajās dienās viss bija super. Gan ēdiens, gan attieksme! Dzemdējām Rīgas dzemdību namā! 

Otrās dzemdības bija ķeizargrieziens dvīnītēm. Bija plānot 27.februārī, jo pirmais bērniņš gulēja tūpļa guļā. 
Bet… 20.februārī ap 3:00 naktī nogāja ūdeņi. Izsaucām ātros, ap 4:30/5:00 bijām jau dzemdību namā, kur mūs sagaidīja tā pati līguma vecmāte. Viss notika ļoti ātri! Mani apskatīja, uzlika toņus. Un sāka gatavot ķeizaram. Sāpes neizjutu. Nedaudz vilka un spieda uz leju. Aizveda ar ratiņiem. Vīrs nepiedalījās, bet gaidīja dzemdību istabā.  

Aizbraucot uz operāciju telpu visi bija jauki un atsaucīgi. Kad man lika saliekties , lai izmēģinātu, kur durt spinālo, man palika slikti. Taču ārsti ātri reaģēja. Iedeva zāles pret vemšanu un nomierināja. Šķiet, slikti palika no bailēm. Nezinu, cik ilgi biju operāciju zālē, bet 6:54 un 6:55 piedzima meitiņas. Uzlika uz krūtīm uz kādu brītiņu. Tad pārbaudīja un pateica, ka viss ir labi. Meitenes piedzima 36. nedēļā. Meitenes aizveda pie tēta, bet mani uz intensīvo atpūsties. Ap 8/9 atnāca tētis ar meitiņām un vecmāti. Un tad, kad sāku just kājas, mani aizveda uz palātu. Piecēlos 6h pēc ķeizara. Ļoti sāpīgi bija. Bet vecmātes un vīrs man palīdzēja un iedrošināja. Pirmo nakti vīrs ar mums nebija, bet man nāc palīgā barot un mainīt pamperus vecmātes. Otrajā dienā dabūjām ģimenes palātu. Kopā bijām 4 dienas. Meitenes ēda, viss bija labi un ārsti teica, ko mums mācīt, ja mājās ir divgadnieks. Ārsti bija super. Pretsāpju zāles lietoju pirmās trīs dienas. No ceturtās dienas ik pa laikam iedzēru paracetamolu.                     
 

P.S. Autores vārds ir mainīts

Foto: Pexels.com