Mana mazulīša pirmās dzīves dienas!

Kādas bija Tavas un mazulīša pirmās dzīves dienas? Pastāsti un dalies atmiņās!

Jau grūtniecības sākumā daktere noteica, ka meitiņai jādzimst 24.04. Slimnīcā nonācu jau divas dienas iepriekš ar sāpēm, bet nekas nenotika un pēc ārstu lēmuma tika veikts  „ķeizariņš”. Neskatoties uz straukumu par ķeizariņu, meitiņa šajā pasaulītē ienāca mierīga. Bijām šķirtas tikai uz 20 min. Kad ieveda mani palātā, tad meitiņa tur vel nebija, bet tūliņ viņu atnesa bērnu māsiņa, ielika gūltiņā.., bet meitiņa sāka raudāt. Lai cik man ļoti nāca miegs, es palūdzu māsiņu ,lai iedod manu mīļo eņģelīti blakus. Kolīdz meitiņu paņēmu blaukus, viņa pārstāja raudāt un tā mēs nočučējām abas cieši kopā gandrīz 7h, kamēr man izgāja narkoze. Tad neskatoties uz sāpēm cēlos augšā un apkopu meitiņu.... Man vēlāk jautāja, vai nebija bail ,tādu mazu bērniņu turēt rokās un apģērbt... teikšu kā ir- Nē, nebija! Man tieši bija sajūta, ka meitiņa ar mani ir bijusi visu laiku..

- Kurā dienā devāties mājās no slimnīcas?

Meitiņa piedzima 24.04., bet mājās devāmies 28.08.

- Kā izdevās uzsākt krūts barošanu?

Šī man ir sāpīgā tēma L , jo meitiņu ar krūti nesanāca barot .Bet ar atslauktu pieniņu gan.  Pirmajā dienā vispār nesanāca pielikt meitiņu pie krūts, bet mēģināju atslaukt pieniņu tējkarotē... cik jau nu viņš bij(drīzāk nebij).. Nodaļas māsiņa nakts vidū atnesa piena maisījumu, lai gan meitiņa pārsvarā atvēma augļūdeņus un needa. Cīnījos cik varēju arī mājās, bij viens brīdis, kad jau likās, ka ir ok.., bet pēc 2.nedēļu cīniņa  un kopā nedaudz vairāk kā mēneša piens izsīka un vairāk kā 20ml dabūt nevarēja.

- Cik ātri mazulītis pieņēmās svarā?

Piedzima 3,700, slimnīcā esot  kopā nokritās uz 3,350, bet izrakstoties svēra 3,500. Un katru mēnesi pieņemās par 700- 800 g.

- Vai laiks slimnīcā bija harmonisks?

Jā, tā tiešām bij. Meitiņa pieteicās ļoti skaistā saulainā laikā, ka katru rītu pa logu iespīdēja saulīte. Palātā bijām divas vien un tas bija jauki. Liels pluss vel tam ,ka meitiņa nav un nekad nav bijusi „bļāvēja”. Mierīga, maza mammas meitiņa. Slimnīcā pavadīto laiku izbaudījām ,tāpat kā visus šos nu jau gandrīz 5.mēnešus

- Kā pati juties pēc mazulīša ienākšanas pasaulē?

Neskatoties uz to, ka man bij neplānots ķeizariņš uz ko pat nebiju gatavojusies....Es jutos brīnišķīgi, cik vien brīnišķīgi var justies sieviete, māte  turot savu mazo bērniņu uz rokām.. Dakteri bija teikuši, ka iespējams bērniņu man nekad nebūs. Bet redz, ir! Un tā ir mana vislielākā Dieva dāvana un dzīves jēga! 

Mīlēsim savus mazos mazulīšu, jo viņi mīl mūs!!