Līgas dzemdību stāsts

Katrs dzemdību stāsts ir tik ļoti unikāls un īpašs. Kā mazs brīnums, kuru gribas nosargāt un paturēt tikai pie sevis. Tāpēc esam ļoti priecīgi par katru no jums, kura nolēmusi savu dzemdību stāstu uzticēt mums, Māmiņu Klubam, lai to varētu lasīt arī citas topošās un esošās mammas, tēti.

Savu dzemdību stāstu Māmiņu Klubam iesūtījusi Līga, kura stāsta, ka mazulītis noteiktajā laikā kavējās ar dzimšanu, tāpēc jau bija iecerēts doties uz ierosināšanu, tomēr tieši tad ilgi gaidītais brīnums izdomāja pats nākt pasaulē.

Līgas dzemdību stāsts sākās 22. augusta agrā rītā, kad viņa nav spējusi noticēt, ka patiesi sākušās kontrakcijas. “Abās iepriekšējās dzemdībās man neizdalījās gļotu korķis un arī nenogāja ūdeņi. Šoreiz es jau divas nedēļas mocījos ar regulāri velkošām sāpēm un enerģijas zudumu, savukārt ārstei 18.augusta vizītē nepatika mazuļa toņi, tāpēc atļāva man vēl staigāt līdz pirmdienai,” stāsta Līga. Svētdienas vakarā viņa jau gatavojās doties nākamajā rītā uz slimnīcu. Topošā māmiņa sev bija noorganizējusi SPA dienu, vēl salika koferī pēdējās mantas. Viņa atzīst, ka bijis satraukums par ierosināšanu, taču mierinājusi sevi ar domu, ka viss notiks tā, kā tam jānotiek. Un tā arī viss izvērsās.

Pirmdienas rītā Līga vēl līdz plkst. 7.00 staigājusi pa māju, veicot elpošanas vingrinājumus, iedzerot kafiju, savukārt vēl miegainais vīrs interesējies, kāpēc viņa neguļ. Kad izteikusi aizdomas, ka sākušās dzemdības, vīrs uzreiz bijis augšā. “Vēders pats iztīrījās, tāpēc nopirktās klizmas nebija jāizmanto, savukārt kontrakcijas bija vidēji jau ik pēc 5 – 6 minūtēm un ilga aptuveni 40 – 50 sekundes. Lai gan šī man bija jau trešā grūtniecība, bija dīvaini, ka sāpēja stiprāk un intensīvāk nekā iepriekšējās reizēs,” tā viņa.

Kad pulkstens jau bija aptuveni 9.00, Līga saprata, ka ilgāk vairs nav ko gaidīt, tāpēc jāsauc taksis. “Trakākais, ka tajā laikā uz Brīvības ielas no Teikas līdz Gaisa tiltam bija nereāls sastrēgums, par ko ļoti uztraucos, jo sāpēs jau bija gana intensīvas un biežas. Vīrs, kurš dzemdībās nepiedalījās, jo palika mājās ar abiem pārējiem bērniem, liekot mašīnā koferus, vēl šoferim piemetināja, lai palīdz man, ja nepieciešams. Vēl tobrīd es pajokoju, ka vēl nedzemdēju un tās ir tikai sāpītes,” par piedzīvoto ceļu līdz Dzemdību namam stāsta Līga. Viņa teic, ka takša vadītājs bijis ļoti foršs, visu ceļu pļāpājuši un viņa varējusi viegli pārelpot sāpes. Par spīti sastrēgumiem, līdz Dzemdību namam izdevās aizbraukt gana ātri. “Mana izvēle bija par labu Dzemdību namam, jo šeit pasaulē nākuši arī abi mani pirmie bērni, un es nevaru teikt nevienu sliktu vārdu,” tā Līga.

Dzemdību namā Līga bija nedaudz pāri plkst. 9.00. Tika piefiksēti viņas dati, noskenēts Covid-19 sertifikāts, savukārt pārbaudē secināts, ka atvērums ir 4-5 cm. “Par to es nošokējos, jo ar iepriekšējiem bērniem ar ilgākām kontrakcijām atbraucu vienmēr pie aptuveni 2-3 cm atvēruma. Devāmies uz 7.stāvu, ceļš bija jau neatgriezenisks,” smej Līga. Dzemdību nama 7.stāvā viņu sagaidījusi fantastiska vecmāte. “Arī iepriekšējās nebija sliktas, bet ar šo mums bija īpašs kontakts. Kopumā esmu pateicīga visiem, kas piedalījās. Mēs bijām superkomanda un lieliski tikām galā,” uzsver jaunā māmiņa, piebilstot, ka viņa tika informēta par visām manipulācijām, par plānu un visu, kas tiek darīts. Līga no personāla saņēmusi informāciju par visiem soļiem uz priekšu. “Ja man bija nepatīkami, tad atvainojās. Lieliska aprūpe, kur par visu padomāts un tiek runāts,” uzsver viņa.

Līgai visādam gadījumam tika vēnā ievietots katetrs, kā arī tika pieslēgts aparāts, lai piefiksētu mazulīša toņus. Iesākumā nav varējuši atrast pareizo pozu, lai redzētu arī kontrakcijas, taču svarīgākais, ka mazulim sirsniņas darbības rādītāji bija labi. “Sāpes bija nereālas, taču tās izelpoju,” atceras Līga. Līdz aptuveni plkst. 11.0, mainot pozas, lai pieraksti būtu no dažādiem rakursiem, tika mērīti rādītāji, Līgai pulss un spiediens. Vienubrīd tas nokrities, taču pēc brīža atkal bijis OK.

“Savstarpēji vienojoties, jo dažbrīd kaut kas nebija lāgā ar toņiem, ārsti neilgi pēc plkst. 11.00 nolēma pārdurt man ūdeņus. Ar vecmāti jau pirms tam runājām par to, ka man ūdeņi paši nekad nav nogājuši, tāpēc tos, visdrīzāk, vajadzēs pārdurt. Sajūtas bija kā iepriekš – gluži kā apčurājoties. Stress sākās par to, ka ūdeņi bija sinepju krāsā. Pēc vecmātes teiktā, tas nav nekas slikts, tomēr nozīmē, ka mazajam bija laiks ierasties pasaulē, jo grūtniecības laiks jau bija liels. Tad sākās elle,” atceras Līga. Ja sākotnēji kontrakcijas pēc ūdeņu pārduršanas pat šķitušas vieglākas, tad pēc tam dažbrīd gribējies gluži vienkārši nomirt. “Vecmātes atbalsts bija ideāls. Elpojām kopā, vecmāte ļāva turēties pie viņas, pamainīt pozas, lai būtu vieglāk. Visgrūtākais tajos brīžos bija atbildēt uz jautājumiem – kādas tieši ir sāpes, uz ko vairāk spiež –, jo dažbrīd šķita, ka mans prāts atslēdzas,” atceras Līga.

Pirms plkst. 12.00 tika nolemts par labu EA, jo, ņemot vērā, ka nākamajā dienā pēc Līgas lūguma tika plānota papildu operācija, varēja iedurt EA un atstāt tās katetru. “Tas arī bija vesels piedzīvojums, jo nevarēju uzmest vajadzīgo kūkumu, savukārt anestezioloģe, kundze gados, bija fantastiska. Viņa teica priekšā, ko darīt, kā darīt, kādu pozu ieņemt. Viegli jau pateikt, ka nedrīkst kustēties, bet ja konstrukcijas rauj nost jumtu! Tomēr man sanāca, es izturēju un sākās svētlaime. Vairs nesāpēja un bija lieliski. Tobrīd man bija 8 cm atvērums,” atceras Līga.

Lai gan kontrakcijas vairs nesāpēja, kas, protams, lieliski, nekur tās nebija pazudušas. Līga teic, ka viņai bija šoks par to, ka tagad viņa izjuta vairāk spiedošo sajūtu un sajuta, kā mazais slīd uz leju. “Es teicu, ka man gribas kakāt, bet man pat nebija spiediena tur lejā. Ar iepriekšējiem bērniem šo sajūtu praktiski nejutu. EA gadījumā sajūtas ir pavisam citas,” ar savu pieredzi dalās Līga. Ņemot vērā, ka process negāja tik raiti, lai gan Līgai gribējās spiest, taču mazais nekustējās uz priekšu, tika secināts, ka viņa, visticamāk, jau nogurusi, jo sāpēs sākās jau plkst. 5.30 no rīta. “Man sāka laist oksitocīnu, lai viss ietu uz priekšu. Ar to arī pamazām arvien vairāk un vairāk sākās spiedošā sajūta. Es nezinu, cik ilgi spiedu, bet šķiet, ka jau pēc 2 – 3 spiedieniem mazais bija laukā,” stāsta Līga, piebilstot, ka EA palīdzēja labāk koncentrēties uz spiedošo sajūtu, labāk izelpot un atbrīvoties, ļauties procesam.

Līgai šīs bija trešās dzemdības. Viņa teic, ka arī vislabākās. Līga: “Vecmāte man piedāvāja pārgriezt nabassaiti, no kā sākumā baidījos, taču piekritu. Tas likās tik satriecoši un skaisti vienlaicīgi!” Mazulītim bija 1m un 30cm gara nabassaite, kas ir ļoti gara, tāpēc bija ne tikai divas reizes aptinusies ap bērniņa kaklu, bet arī ap rociņu un kāju.

“Vecmāte teica, ka dēliņš piedzima ar skatu uz zvaigznēm. Tas nozīmē, ka viņa mugura bija pret manu muguru, tāpēc arī man bija tik ellīgas sāpes jau no paša sākuma,” tā viņa.

Līga ir ļoti pateicīga Rīgas dzemdību nama personālam, kurš bijis lielisks.