Kā mēs sadzīvojām ar kombinēto barošanu

Mūsu bēbīša barošanas stāsts nav jauns, taču nolēmu ar to padalīties, jo esmu dzirdējusi, cik ļoti jaunās mammītes sevi šausta, ka neiztiek tikai ar krūts barošanu, jo mammas piens taču bērniņam ir vissvarīgākais.

Emīlija piedzima 35.grūtniecības nedēļā pavisam maziņa - 45cm gara un 2500g liela. Pirmo diennakti mazulīte bija bērnu māsu aprūpē, lai novērotu, vai viņa maz ir gatava dzīvoties kopā ar mammu un pie krūts. Tā nu pirmās barošanas reizes viņai bija māsu istabā un ar pudelīti. Tā kā Emīlija man nebija pirmais mazulis, zināju, kas mani sagaida, taču šoreiz bija krietni savādāk un tieši barošanas ziņā. Jau ar otro dienu, meitiņa dzīvojās kopā ar mani palatā, bet barošana šoreiz bija daudz savādāka, jo vispirms mazā paēda krūts pienu, tad gājām uz māsu istabu pēc pudelītes ar papildporciju. Šo visu turpinājām visas dienas, kad dzīvojamies slimnīcā. Paralēli izbaudot kontrolsvēršanas.

Es biju laimīga, ka Emīlijai viss ir kārtībā, pateicos visiem Augstākajiem spēkiem, ka mums nav jādzīvojas inkubatorā, tādēļ šādas neērtības man šķita tīrais sīkums. Īpaši daudz arī nesatraucos un nešaustīju sevi par to, ka nevaram iztikt tikai ar krūts barošanu, lai arī piens krūtīs man bija tik daudz, ka pietiktu vēl kādam bērniņam. Samierinājos ar situāciju, ka ar mums ir savādāk un mums šī visai sarežģītā barošana ir nepieciešama. Mums bija grafiks - konkrētas stundas, kad vispirms mazā ēda krūts pienu un tad konkrētu daudzumu piena maisījuma, neatkarīgi, vai tā bija diena, vai nakts. Viegli nebija, taču pienāca brīdis, kad mazā pati izvēlējās tikai pudelīti, iespējams, likās vieglāk, varbūt sajuta manas izjūtas un to, cik man tas ir grūti, līdz no 3 mēnešu vecuma viņa ēda vairs tikai pudelīti. Tas bija milzīgs atvieglojums man, kad nav jābaidās, vai viņa ir pietiekoši paēdusi no mana piena un, vai ir pietiekošs daudzums nepieciešamā piena maisījuma. 

Kā es jutos, vai nejutos vainīga, ka nebaroju meitiņu ar krūti? Godīgi teikšu, nē, saprotu, cik mammas piens ir svarīgs, taču svarīga ir arī bērniņa un mammas emocionālā un fiziskā labsajūta. 

Meitiņa ir vesela, aktīva, gudra un tas nekas, ka pasteidzās un pirmā dzīves gada laikā mammas "krūti" baudīja tikai pirmos trīs mēnešus. Nu viņa jau ir bērnudārznieks, kurš ar katru dienu pārsteidz mūs - vecākus, brāli un māsu, ar ko interesantu.