Superbēbīša māmiņa: Jau mēnesi kopā!

Šķiet, ka pagājušas vien pāris dienas, tomēr esam tikuši kau līdz pirmajai kūkai! Mēnesis ir pagājis un pārbaudījums - mammas spēja tikt galā ar mazuli un kūkas cepšanu vienlaicīgi - ir izturēts :)

Atceroties to pirmo mirkli, kad nokļuvi uz mana punča - Tu esi jau kļuvusi par tik lielu jaunkundzi.  Tagad skatoties uz Tevi, nespēju iedomāties kā Tevi varētu iedabūt iekšā puncī. Vairs jau nu nekādi! 

Pēc drēbītēm redzu, ka esi pastiepusies par pāris centientriem - man šķiet, ka vismaz trīs :) Par to, cik tad ir patiesība - uzināsim rīt -kad dosimies pirmajā vizītē pie dakteres! svērsimies un mērīsimies un zināsim cik dūšīga ēdāja Tu esi! 

Kāds tad ir bijis šis pirmais mēnesis mums kopā? Brīnišķis! Ar visu bezmiegu un pāris asarām gan vienai, gan otrai, smaids un prieks visu laiku ņem virsroku.

Pirmās 2 nedēļas - iepazīšanās - likās , ka esmu bez rokām. Mani bija pārņemusi panika, par to, ka neko nemāku, ka Tu neko nedari un ka dzīve ir beigusies. Tāds nopietns izmisums mani bija pārņemis. Laikam jau to sauc par Pēcdzemdību depresiju. Ja tā - tad mazliet ar viņu saslimu. Kas ietilpst simptomos? visupirms jau sajūta, ka esi māte, kura nespēj saprast, ko bērnam vajag , tātad slikta māte - paldies Dievam, brālis jau izaudzināts - liek domāt, ka galīgi slikta ar neesmu :) panika par visu, kas notiek un nenotiek - tētis palīdzēja tikt galā ar to. un galu galā - pirmās nedēļas ir tās, kad ciemos uz māju brauca daktere un arī māsiņa - tad nu var pajautāt visu - arī mammasprāt, vismuļķīgakos jautājumus un iegūt sirdsmieru :) un vēl jau mēģinājums sarast ar negulētajām naktīm! dažas naktis tik skaisti abas iemigām! viena pie pupa - otra atspiedusies pret gultas malu :P :) 

To ,ka mājās ir ienacis miers un visi ir apraduši ar jauno situāciju pierāda trešā nedēļa, kurā jau nevienam vairs nav jautājumu par to, vai ūdens vannā nav pa karstu, vai autiņbiksītes nav pa pilnu un vēders pa tukšu. Katrs jau zin, kurā brīdī un kāds sauciens nozīmē konkrētu vēlmi. Esam tikuši līdz regulārai guēšanai savā gultiņā, kas pirmajā nedēļā bija neiespējamā misija- bļavi, kliedzi un protestēji - tagad zini, ka vakarā, kad ar tēti esi izplunčājusies, gulēšana savā gultiņā ir jaukākā nodarbe. Protams, pirms tam kārtīgi paēdot, karājoties pie mammas pupa un klausoties brāļa lasīto pasaku. :) no tā Tu gan neatsakies ik ne mirkli - dodiet tik :) 

Jā jā - esi iekļāvusies mūsu izveidotajā režīmā un regulāras pastaigas dienā, neatkarīgi no laikapstākļiem ir neatņemamas! Un pataigai nav nepiemērotu laikapstākļu - ir tikai nepiemērots apģērbs mammai :) tā kā - bez izņēmumiem  - ikvakara vannas un ikdienas pastaigas - Tev patīk un Tu jau zini kas seko pēc tām! Labi, nav grūti uzminēt - pupošanās :) 

Ja runājam par punča sāpēm, kas parati ir visu mammu satraukums - skatāmies uz to visu, tā teikt, ar vēsu prātu - ir bijušas naktis kad galīgi nesanāk pagulēt, bet lielā zilā bumba, šupošanās mammas rokās palīdz tikt ar šo kreņķi galā. 

pēdējā nedēļa - esi jau liela meitene un ne miņas no bebīša. Mammas jau zina kā tas ir, kad slimnīcā ieraugi bērniņu, bet jau pēc neilga laika uz Tevi skatās jau cilvēks, ne zīdainis. Esi izmainījusies! 

Mēs te mājās gavilējam par Taviem smaidiem un iedomājies - tas, ka no sānu stāvokļa apgāzies uz muguras neatkarīgi no tā, esi vai neesi piestutēta, liekas kā milzīgs notikums - un tāds nu tas ir šobŗīd - gan Tavā, gan mūsu dzīvē. Arī galviņu Tu cel un jau mēģini skatīties apkārt! Visvairāk Tev patīk skatīties ārā pa logu, kur karājas puķupods.. Tas vējā mazliet šūpojas un piesaista Tavu uzmanību. Nu jau esi sākusi izrādīt interesi arī par pirmajiem grabulīšiem. Tev tādi ir divi - vieu uzdāvināja ome, otru nopirkām paši - Tu guli un sastingusi pēti tos, kad mamma tos grabina un stāsta par tiem. Tādas krāsiņas un skaņas! Nekādas citas mantas Tev gan pagaidām nedodam un nerādām - iepazīstamies ar rociņām un kājiņām, suņiem, mmmu, tēti, brāli, omi un opi, , kokiem un debesīm, dīvānu un paklāju.. Šobrīd - gan tava, gan mūsu dzīve ir tik interesanta jau tāpat!  

Esam bijuši pirmajā ceļojumā uz veikalu - sapirkāmies brālim skolas lietas, viņš jau liels - šogad ceturtajā klasē. Gan jau viņš Tev izstāstīs kā tur skolā iet :) Redz arī satraukumi par to to, ka ja nu tu gribēsi veikalā ēst, gāja secen, jo visu paspējām kā gribējām - mašīnā pieēdām pilnu punci un tad ratos, staigājot pa veikalu Tu saldi čučēji! 

Bet viena lieta gan lika mammi un tētim sasmaidīties. Tad, kad vēl biji mammas puncī, likās, ka visur apkārt ir pilns ar citam tantēm, kurām punčos arī tādi paši mazulīši kā Tu - tagad ejot pa veikalu šķita, ka tik daudz ratiņu ar bebīšiem vienuviet  sen nav redzēts :) 

Tad vēl pirmie ciemiņi - mammas māsa - foršā Līga, kura Tevi izšūpināja uz lielā bmbas - ak, kā Tev tur patīk, brālēns Ralfijs un Ričš :) visi skatās un saka - vai, cik mazs bērniņs :) Arī omi un opi, tēta mammu un tēti, esi jau satikusie gan ejot ciemos uz viņu māju, gan tad, kad mamma iet ar Tevi pastaigā -  viņi vienmēr palūr ar vienu aci ratiņos un paskatās kā Tev iet :) Pie otras omes - laidīsim kaut kad vēlāk ar lidmašīnu, bet pie otra opja - nu biku paugsies, kāpsim mašīnā un brauksim ciemos. 

Jā - mašīnā braukt Tev patika ļoti - tikai ilgi neļāvām, gudrie cilvēki saka, ka tas neesot veselīgi, kamēr Tu pati vēl nesēdi. Tad nu klausām viņus :) Tev ir divi varianti - vai nu pacieties parīs mēnešus vai arī iemācies sēdēt - tad ilgāk vizināties tiksi ātrāk :) 

To kā iet mājā - Tu jau redzi un dzirdi pati :) Ies vēl tikai labāk. Es, meitiņ, apsolos, ka vairs neraudāšu, tad ja Tu gribēsi paraudāt - es Tevi mierināšu :) Un to darīsim mēs visi - gan Tavs brālis, gan tētis! 

P.s - Tava pirmā kūka - ''Iespējamā, nevis vienkārši krēmšnite''(jo  izdevās)- starp citu - to cepām abas kopā!

Bučas mazā :* Mīlam Tevi ;)