Dzemdības var būt vieglas un ātras!

Dzemdības var būt vieglas un ātras! Šādi es sevi programmēju visu grūtniecības laiku, lai arī līdz galam no bailēm tik vaļā neizdevās.

Zināju, ka izslēgšu jebkuru negatīvo pieredzi par citām dzemdībām, jo šī informācija man neko nedotu, tikai vairotu vēl vairāk bailes. Bailes no dzemdībām ir kaut kas tik eksistenciāls un dziļš, pie tam dzemdības pašas par sevi arī sabiedrībā ir apaudzētas ar stereotipiem par ilgām stundām un mocībām, ka noticēt, ka patiesi piedzīvosi vieglas dzemdības, ir grūti. Pie tam, es vēlējos ne tikai vieglas un ātras dzemdības, bet arī, lai tās nav ierosinātas, tomēr ar kontrolētu sākumu, kas dabā ir teju neiespējami.

Grūtniecības laikā nonākt gultas/miera režīmā, šķiet, tikai virspusēji kaut kas viegls un pat relaksējošs – skaties tik filmas un guli, gatavojies dzemdībām. Bet patiesībā dzemdības ir pēdējais, par ko vēlies domāt, ja guli ar priekšlaicīgu dzemdību risku. Nopirktais elpas kurss, kā arī meditācijas, vizuālizācijas... Visas domas par to, lai dzemdības nesākas... Dot ķermenim signālu, lai gatavojas dzemdībām, man nepietika drosmes līdz pat drošajam termiņam. Taču, sasniedzot drošo termiņu, tā vien šķita, ka nu vēl dabūšu palūgties bērniņam nākt...

Uzspējusi izskraidīt veikalus, sadzerties kafijas pie draudzenēm, tā vien likās, ka varbūt pat staigāšu pāri noteiktajam termiņam (jo galvā joprojām bija bailes un vēlme pēc kontrolēta sākuma). Līdz ar to 39. nedēļā dakteres nosūtījums stāties stacionārā uz inducētām dzemdībām no vienas puses izsita no līdzsvara, no otras – bija rezultāts vēlmei kontrolēt dzemdību sākumu.

Iepriekšējā vakarā uzspējot nobīties, ka inducētas dzemdības ir kaut kas ilgs, ļoti sāpīgs un mokošs, tomēr saņemot no draudzenes iedrošinājumu, ka arī šī programma ir jāpārinstalē, jānotic, ka tāpat var piedzīvot vieglas un ātras dzemdības... Un nākamā diena apliecināja to, ka programmas var un vajag pārinstalēt, cik bieži vien nepieciešams. Par dzemdību vietu ilgi domāju, jo zināju, ka mans dzemdību stāsts primāri nebūs atkarīgs no vietas, no personāla, jo piesaistīšu jebkurā vietā to, kas jau ir manī, manas gaidas jebkurā vietā attaisnosies. Tomēr lēmums par Jūrmalu atnāca samērā viegli, lai gan jau pašā finiša taisnē, jo sākotnēji to kā variantu atliku malā.

Neizgulējusies no rīta sevi mierināju, ka man vēl būs laiciņš pagulēt uz vietas, jo ierosinātas dzemdības parasti ilgāku laiku paprasa... Tiešām paļāvos, ka vēl sanāks pagulēt, paskatīties kādu filmu. Nodaļā bija kluss un mierīgs, sagaidīja brīnišķīgs personāls – daktere Inese Lasmane un vecmāte Līva Liepiņa. Mana daktere bija brīdinājusi iepriekšējā dienā, ka ieradīšos, zināju, ka arī dzemdes kakls man ir noīsināts, jo tas sāka īsināties jau trešā trimestra sākumā. Šis fakts mani mazliet mierināja, ka ierosināšanai jābūt ātrākai un vieglākai nekā, ja vajadzētu vēl sagaidīt dzemdes kakla īsināšanos. Taču nebiju gaidījusi to, ka daktere paslavēja par labi pastrādātu darbiņu mājās – dzemdes kakla atvērums jau ir 4 cm!! Lai cik šķietami vienkārši vārdi, tomēr tie iedrošināja un nomierināja! Tālāk sekoja tikai ūdeņu pārduršana, par ko, iespējams mani brīdināja, ka veiks šo procedūru, bet par to, ka tas notika, sapratu jau vēlāk, kad devos uz palātu. Laiks pagulēt un kādai filmai!

Tikusi līdz palātai, paspēju vien pārvilkt mantoto dzemdību kreklu, ko paspēja man nodot draudzene ar fantatiski vieglu dzemdību stāstu, kā arī nolikt datoru uz gultas, apgulties vairs nepaspēju. Pēkšņas, asas sāpes paralizēja jebkādu kustību, pati sāpe bija ciešama, taču fakts, ka tik asi sāp jau pirmajās minūtēs, mazliet apjucināja mani. Turpmākās divas stundas sāpes te uznāca, te pārgāja, ļaujot vēl paspēt ar partneri papļāpāt par dzīvi. Sāpēs nespēju domāt ne par elpu, neko citu, vien ļāvos pilnībā tām, saprotot, ka tas ir tikai sākums...

Pēc divām stundām zināju, ka ņemšu epidurālo, jo tas taču ir tikai dzemdību sākums... Otrajā pārbaudē pēc divām stundām konstatēja, ka atvērums ir jau 8 cm. Tātad tas nebija tikai sākums! Uzreiz palika vieglāk, tātad šīs divas stundas esmu elpojusi un ļāvusies īstām dzemdību sāpēm, nevis tikai pašam sākumam... Taču epidurālo jau biju paprasījusi, likās, lai jau iet, varētu kaut mazliet pagulēt. Tālākā notiku gaita ir vēl raitāka, uztaisīja epidurālo, taču nepaspēju īsti saprast, kas notiek, kad pamanu, ka mazās drēbītes tiek noliktas uz „lampas” sildīties, tātad esmu jau finiša taisnē, arī vecmātes darbības liek noprast, ka esmu finišā... Taču pašai vēl neaiziet, pati vēl esmu relaksācijas posmā, kad sāpi svarīgi izelpot, ļauties tai, atbrīvoties... Līdz ar to vajadzēja kādu laiku saprast, ka vecmāte jau strādā vaiga sviedros, kamēr vēl es relaksējos... Brīdis, kad sapratu, ka vecmāte manās dzemdībās strādā vairāk par mani, lika saņemties, arī pozas nomainīšana ļāva sevī atbrīvot spēku un vēl paspēt noticēt, ka nudien tas notiek!

Es piedzīvoju ātras un vieglas dzemdības! Kopumā no stāšanās stacionārā līdz mirklim, kad piedzima mazā, pagāja 5 stundas, kas šķietami tāpat nav maz, taču šajās piecās stundās principā bija kādi divi trīs mirkļi, kad likās – ai, šis ir sāpīgi un grūti, pārējā laikā tās paciešamas dzemdību sāpēs, kurām vienkārši ļauties. Dzemdības var būt vieglas un ātras! Paldies Jūrmalas slimnīcas personālam par profesionālu un iejūtīgu attieksmi, par iedrošināšanu un atbalstu!

DALIES AR SAVU DZEMDĪBU STĀSTU ARĪ TU!

Kā pievienot SAVU DZEMDĪBU STĀSTU?

1. Spied podziņu pie sava profila "PIEVIENOT RAKSTU"
2. Izvēlies rubriku "Jaundzimušais" un atslēgvārdus "Dzemdību-stāsti", "Konkursi"
3. Pievieno savu stāstu
4. Kad viss izdarīts, spied SAGLABĀT, un stāsts pēc dažām minūtēm nokļūs portālā.

Savu stāstu vari iesūtīt arī anonīmi, sūtot to uz indra@maminuklubs.lv

Starp visiem iesūtītajiem stāstiem 31. janvārī izlozēsim vienu, kura autorei dāvāsim mīļu dāvanu

Mazuļa dienasgrāmatu 

"mazulim pa pēdām"

Pieraksti sava mazā tik nozīmīgos dzīves mirkļus vienuviet ar "mazulim pa pēdām" dienasgrāmatu.

Mazuļa dienasgrāmata izceļas ar lielisku saturu, kas ir paredzēts no dzimšanas līdz mazā 7 gadu vecumam, bet ar to tas nebeidzas ik gadu ar savu mazo vari izspēlēt intervijas un uzzināt viņam tajā brīdī tik aktuālas lietas. Piemēram, ko viņam patīk vislabāk darīt ar mammu, kas būs, kad izaugs liels, spilgtākā atmiņa no aizvadītā gada un citas aktuālas lietas bērna dzīvē.

WWW.MAZULIMPAPEDAM.LV