Ir kļūdaini uzskatīt, ka, dzīvojot mūsu platuma grādos, iespējams pietiekamā daudzumā uzņemt vajadzīgo D vitamīna daudzumu. Izrādās, tas ir neiespējami pat vasarā, kad saulīte staigā pa zemes virsu.
Šī iemesla dēļ ikvienam, tostarp arī jaundzimušajiem, D vitamīns papildus jāuzņem visa gada garumā. Kā norāda ģimenes ārste Inese Kuģe, mazuļu gadījumā obligāti D vitamīns, pirmkārt, jāuzņem jau rahīta profilakses nolūkos. “No trešās nedēļas jāuzsāk zīdainim dot profilaktisko D vitamīna devu. Sākotnēji mazulim tās ir 400 darbības vienības,” norāda ģimenes ārste.
Nereti, bērnu līdz gada vecumam vedot uz profilaktiskajām apskatēm, ārsts konstatē, ka ar esošo D vitamīna devas apjomu ir par maz, tāpēc tas var tikt palielināts. Pēc ģimenes ārstes Ineses Kuģes teiktā, visvienkāršākā un pierastākā situācija, kas liecina, ka bērnam jāsaņem lielāka D vitamīna deva, ir tas, ka ēdot bērniņam svīst pakausis, plaukstiņas, pēdiņas.
Līdz bērna gada vecumam profilaktiskā D vitamīna deva sasniedz 1000 darbības vienības, savukārt no gada vecuma līdz aptuveni 11 gadu vecumam tās ir 2000 darbības vienības dienā. “Pēc 11 gadu vecuma, konsultējoties ar ārstu, jau tiek lietotas 4000-8000 darbības vienības,” saka Inese Kuģe, atgādinot, ka D vitamīns papildus obligāti jāuzņem arī ikvienai grūtniecei un jaunajai māmiņai.
D vitamīna piedāvājums aptiekās ir ļoti plašs, tāpēc ārste, vadoties no savas pieredzes, iesaka pievērst uzmanību ražotājam un izvēlēties D vitamīnu, kuram ir iespējami dabīgāka izcelsme. Ne mazāk svarīgi, lai būtu arī ērta vitamīna dozēšana.
“Ļoti svarīga ir pareiza D vitamīna uzņemšana,” norāda ģimenes ārste Inese Kuģe, atgādinot kādu “zelta likumu” – D vitamīnu bērnam dot pirms ēšanas. Ja mazulis būs izsalcis, viņš bez iebildumiem apēdīs arī savu D vitamīna devu.