Saru dzīšana – tradīcija ar medicīnisku pamatojumu!

Iespējams, daļai vecāku šķiet, ka saru dzīšana ir mulsinošs pagāniskās tradīcijas un kristīšanas rituālu apvienojums. Uzzini, kas par to sakāms ģimenes veselības centra „Stārķa ligzda” ārstei Dinai Ceplei!  

Ārste uzskata, ka tas, vai saru dzīšanas rituāls ir pretrunā ar bērna kristīšanu baznīcā, ir atkarīgs no cilvēka prāta atvērtības. „Tas, protams, izskatās ļoti mītiski. Tomēr šis nav mistisks rituāls (jo jaundzimušā masāža nav mistiska – tā ir reglamentēta, veselību veicinoša procedūra). Tāpat zāļu tēju (kumelīšu, kliņģerīšu, sarkanā āboliņa un citu) pievienošana ūdenim ir medicīniski pamatojama,” skaidro Dina Ceple.

Kas attiecas uz naudas pievienošanu ūdenim, runa ir par sudraba gabalu, kas dezinficē ūdeni. Arī oglei, kas bērna vannā tiek likta, lai viņu nevar nobrīnēt, īstenībā ir dezinficējošs efekts. 

„Ja bērnam tiek pagatavota zāļu tēju vanna ar dezinficējošiem līdzekļiem, kurā viņu novannot, un viņam ar mammas pienu tiek izmasēta āda, neko mistisku tajā nesaskatu! Tā ir normāla jaundzimušā masāža, attiecīgi maigā, siltā pirts vidē,” pārliecināta ārste.   

Dina Ceple uzskata, ka tā kā šis rituāls ir medicīniski pamatojams, saru dzīšana nav pretrunā ar kristietības tradīcijām un nav nepieciešams akcentēt sentēvu un kristīgās pasaules rituālu atšķirības! „Jautājums ir par to, vai tiešām vajag radīt pretrunas, vai tā vietā mēģināt saskatīt patieso rituāla jēgu un to, kāpēc mūsu tauta to ir veikusi saviem bērniem gadsimtu garumā! Parasti tas, kas nav bijis lietderīgs un vajadzīgs, nesaglabājas cauri gadsimtiem,” atgādina ārste.

Raugoties uz saru dzīšanu no racionālā viedokļa, to var uzskatīt par jaundzimušā pirmo masāžu!

Tā tiek veikta, pirmkārt, lai viņu nomazgātu, otrkārt, lai dezinficētu mazuļa ādu, treškārt, lai stiprinātu viņa ādas imunitāti un ceturtkārt, lai bērnam un māmiņai būtu mierīgāks miegs.

Māmiņu KLubs

Kā tev šķiet, vai pagāniskās tradīcijas ir savienojamas ar kristīgajiem rituāliem?