Ķermeņa masāža
29.04 15:30-16:30
Brīvo vietu skaits: 1
Padalīšos savā pieredzē par krūts zīdīšanu, kā man veicās ar abiem maniem dēliem, kas dzima ar 5 gadu starpību!
{smallpic:1}
Pirmais dēliņš man dzima, kad biju tikai 23 gadu veca. Ar vīru bija cītīgi izieti dzemdību sagatavošanas kursi (bet par krūts zīdīšanu tajos nebija ne vārda!), izlasīts ne mazums žurnālu un grāmatu (MK gan tolaik vēl nebija izdomāts), un man likās, ka nav gudrākas mātes par mani:) Ak, kā es kļūdījos...
Atteicos dzemdību namā no maisījuma!
Dzemdību namā ar ēšanu nekādas lielās problēmas gan nebija. Es, protams, brīnijos, kāpēc piena ir tik maz, vien pāris piles, uz ko man māsiņa atbildēja, ka tūlīt atnesīs pudeli ar maisījumu. Es atteicos, jo biju lasījusi arī Krūts zīdīšanas ABC grāmatiņu (tādu vēl tagad dod dzemdību nodaļās) un arī mana vecmāte mierināja, ka ar pāris pilēm īstenībā bērnam sākumā pilnīgi pietiek.
Nu labi..grūti gan bija noticēt tam, jo mazais šķita īsts zīdējs, viņš izskatījās tik izsalcis! Taču es sakodu zobus un kaut kā iekšēji bija pārliecība, ka viss izdosies!
Sāpes līdz asarām!
Taču lielākais murgs sākās pārnākot mājās. Pirmkārt, nesapratām ne dienu, ne nakti - kas ar to bērnu tagad jādara? Viņš prasīja ēst visu laiku un es arī devu, taču krūts gali man bija vienās asinīs, sāpes barojot - vienkārši neizturamas!! Pilnīgi balsī jābļauj. Taču cietos un bija iekšā tā pārliecība, ka jāiztur.
Tajā laikā man vienkārši būtu palīdzējis kāds speciālists, kas pateiktu, ka nepareizi esmu sākusi likt krūts galu bērnam mutē - pareizs satvēriens un piemērota krūts kopšana sāpošu krūts galu problēmu ļoti ātri atrisinātu. Bet tad es to vēl nezināju...
Pirmo bērnu baroju ekskluzīvi ar krūti līdz 6 mēnešu vecumam un turpināju līdz 1 gadam, tad gan viņam , gan man pietika.
{smallpic:2}
Otrais - pieredzējušākas mātes rokās!
Ar otro dēliņu, kurš dzima pirms pusotra gada, jau biju gudrāka:) Kā nekā, daudz "gudrību" biju saklausījusies Māmiņu klubā, veidojot raidījumus, turklāt tuvā pazīšanās ar Diānu Zandi tomēr ļāva noprast par krūts zīdīšanas milzīgajām iespējām un arī aptvert nedaudz tās realitāti, arī ārpus tradicionālās propogandas.
Uz dzemdību iestādi šoreiz devos pilnīgā pārliecībā, ka man viss būs kārtībā un pat domās nepieļāvu ne mazākās problēmas! Bērns piedzima viegli un uzreiz ar skubu metās zīst (nopriecājos, ka atkal ir "zīdējs"!)
Pirmā diena vēl bija ok , bet nākamo atceros kā murgu - viņš bez apstājas zīda kādas 5 stundas!!! Es nevarēju no pupa dabūt nost - kā noņemu, tā viņš bļauj! Laikam ļoti gribējās ēst:) Es atkal sakodu zobus un cietos.... Sāpēja šausmīgi,bet tagad vismaz zināju, ka ļoti svarīgi ir panākt, lai bērns it kā sākumā "iezīž" to pienu, lai viņš to izsauc, lai sākas normāls laktācijas posms.
Pateicoties tam, ka tās stundas izturēju, piens nākamajā dienā tecēja straumēm un es ieguvu Pamelas Andersones kārdinošās formas:)
Par laimi, krūšu izmēri diezgan ātri samazinājās līdz plus-mīnuss normāliem un es strauji nokritos svarā, mazais ēda dūšīgi un auga griezdamies!
Ar krūts galiem problēmu vairs nebija - tos vēdināju, kopu ar Bepanthenu, biju samācījusies no vecmātes Signes Iršas videopadomiem MK pirmajā Videožurnālā, mācēju gan pozas, gan visu pārējo.
Vienīgās problēmas bija tās, ka mazais vienmēr pārēdās un pirmos mēnešus stipri atgrūda. Atkal DIāna man nāca talkā un mēģināja iestāstīt, ka krūts nav vienīgais bērna nomierināšanas veids! Ka mamma nav knupis! Un ja mazais raud - tas obligāti nenozīmē, ka viņš ir izsalcis!
Diemžēl otro bērniņu man izdevās ar krūti barot tikai līdz kādiem 7 mēnešiem, jo bija jāatgriežas darbā un atslaukšana man bija pamatīgi apnikusi.
Lai gan es zinu, ka dažām manām pazīstamām meitenēm ar to veicās itin labi - mana draudzene atslauca krūts pienu vairāk nekā gadu! Man tik lielas pacietības nebija, bet mazais jau sāka ēst piebarojumu un krūti nemaz neprasīja.
{smallpic:3}
Dažas lietas par krūts zīdīšanu, kas man šķiet atzīmēšanas vērtas:
1. Sākums ir pats svarīgākais - pirmā pielikšana pie krūts, pareizs krūts gala satvēriens, izturēšana, kamēr parādās īstais piens un laktācija noregulējas. Tieši šajā laikā māmiņai ir vajadzīgs vislielākais atbalsts!
2. Sasprēgājuši, sakosti krūts gali ir pareizi jākopj - jau uz dzemdībām jāņem līdzi krūts kopšanai paredzētās ziedes! Krūtis ir jāapmazgā un jāvēdina!
3. Mammas uzturs ne vienmēr ietekmē pienu - es ēdu , ko gribēju!
4. Nav jāmocās vainas sajūtā, kad kaut kas nesanāk - mamma pati ir atbildīga par sava bērna paēdināšanu! Jāmeklē palīdzība un padoms un pašai jāpieņem lēmums!
5. Atslaukt ir visvieglāk ar elektrisko pumpi - krūts pienu var veiksmīgi uzglabāt un iekrāt saldētavā - tas dod māmiņai lielāku brīvību!
6. Krūts ir ļoti ērts, ātrs, viegls un lēts bērna ēdināšanas veids. Es nezinātu, kā bērnu nomierināt bez tās!!
Lai mums visām veicās!
Visām grūtniecēm iesaku apmeklēt Diānas Zandes krūts zīdīšanas lekcijas MK Vecāku skolas ietvaros. Mēs šo programmu speciāli sastādījām, lai pirmsdzemdību sagatavošanas kursos patiešām sagatavotu gan dzemdībām, gan bērnam!
{smallpic:4}
* Es nepiedalos konkursā:) Uzzini vairāk par krūts zīdīšanas stāstu konkursu ŠEIT!