Vēstulītes Miķelim. 4. nedēļa

Ir pagājis tieši gads kopš dienas, kad uzzināju, ka nu mēs būsim 3! (varbūt 4? :)) Tik daudz kas pa šo gadu ir noticis un tomēr tik ļoti, ļoti patīkami ir atgriezties tajā dienā un palasīt par savām sajūtām. Esmu patiešām priecīga, ka saņēmos un katru dienu rakstīju mūsu mazajam bērniņam puncī pa vēstulītei. Nu tās ir tik daudz, ka vēlos dalīties arī ar citām mammām, kuras tieši tagad piedzīvo fantastiskāko, kas ar sievieti var būt - gaidīšanas laiku! Nu tad aiziet - katras nedēļas pirmdienā publicēšu vēstulītes Miķelim un tā mēs tiksim līdz lielajam notikumam - 8.oktobrī! :) 

23.01.2016

Ir 23. janvāra pēcpusdiena, ārā snieg lielām un bezgala, bezgala skaistām pārslām! Un manā prātā šobrīd tieši tāds pats putenis - vai tiešām tā var būt? Divas strīpiņas - un mēs visi saprotam ko tas nozīmē!

Vienīgais, ko nesaprotu - kā tas vispār ir iespējams momentā to neizkliegt visai pasaulei un brīnos arī kā caur prieka asarām acīs spēju kaut ko parakstīt!  Tāpat kā cilvēki nespēj nodefinēt kas ir mīlestība, tā es nespēju atrast īstos vārdus tam, kādas sajūtas manī šobrīd ir! Kaķis pamatīgi dabūja izjust to mīļuma izpausmi, kas no manis šobrīd veļas ārā :)

Jā, tā ir tāda sajūta, kad tu sēdi un liekas, ka visa pasaule apkārt ir mainījusies, kļuvusi skaistāka, labāka! Pasēdēšu un izbaudīšu!

24.01.2016

Ne katru dienu ir dota iespēja darīt to, ko visvairāk gribas! Un, lai gan visvairāk par visu gribētos palikt mājās un izlasīt visus topošo māmiņu portālus un forumus, tomēr jādodas uz dežūru ..

Nakts ir nogulēta super nemierīgi, jo katru reizi, kad atveru acis, gluži kā caurstrāvo doma - man taču vēderā ir bēbis! Mazlietiņ gribas, lai laiks pasteidzas un ātrāk tieku pie daktera, ātrāk uz skrīningu, ātrāk kustības, ātrāk uzzināt dzimumu .. tad nu es te tā pasēdēšu un pamācīšos nomierināties un izbaudīt mirkli, nevis dzīvot nākotnē! 

25.01.2016 - vēl 252 dienas :)

It kā jau nekas nav mainījies, bet katrā darbībā iesakņojas šī jaunā manas dzīves dvesma. Ēdu brokastis un domāju par tevi, dzeru kafiju un domāju vai tev arī garšo, šķērsoju ielu un uzmanu ne tikai sevi, bet arī tevi. Iemīlējusies, nu :)

Naktī ļoti, ļoti sāpēja vēders, tā kā durtu ar nažiem. Un tikai tad man kļuva skaidrs, ka nu ik viena neparasta sāpe vēderā sagādās sāpi arī sirdī, baidoties no .. lai paliek - no sāpēm :).

Vai mūsdienu pasaule nav brīnišķīga - vakar “nokačāju” aplikāciju grūtniecēm [pregnancy tracker], lai varētu sekot līdzi kā un kas un kad attīstās. Aizeju uz darbu un atnāk ziņa : “ Hi, mom! I am 4 weeks old!”. Vai diena var sākties ar ko brīnišķīgāku?

Diezgan trakums ar tiem dakteriem - pie tās, kuras ļoti gribēju iet līdzko būšu saņēmusi signālu, ka Tu arī gribi iet - var tikt 15. martā! Tas jau obligātais laiks, līdz kuram jāaiziet! Bet es negribu tik ilgi gaidīt, man vajag zināt, redzēt, uzzināt, pajautāt jau daudz, daudz ātrāk. Otra mana daktere ātrākais pēc mēneša - bet nu labi, lai iet! Nav jau nekāds noslēpums, ka līdz ko viena pati tikšu pie sonogrāfijas aparāta, tā mēģināšu tevi saskatīt :).

Šobrīd liekas neticami, ka ir tik daudz cilvēku, kas bērnam piedzimstot vēl nav izvēlējušies vārdu, nu vai vismaz palikuši pie diviem izvēļu variantiem! Man jau šodien tapa lapele - pilna ar vārdiem puisīšiem un ar vārdiem meitenītēm! Kaut kā pēkšņi visi vārdi tik skaisti liekas! Man personīgi šodien visvairāk patīk Miķelis [piebilde šodien - interesanti, ka pats pirmais variants būs izrādījies tas vislabākais! :)] / Miks un Lizete / Linda. Interesanti, ko vīra kungs teiks :)

26.01.2016

Tā jau saka, ka pie labām lietām ātri pierod! Jau milzīgo prieku nomaina bažas - kā es jutīšos pēc mēneša, ko es varēšu pēc diviem, cik daudz darbus varu uzņemties ..

Protams, ka vīra kungs vakar ātri izbrāķēja pusi no vārdiem, tikai viena laba ziņa - viņam arī patīk Lizete, tā ka tagad jāpagaida tikai .. ā, kādas 20 nedēļas :) Tagad liekas, ka laiks velkas cik vien lēni var, bet, visticamāk, ka beigu beigās paskries vienā mirklī!

Mazliet jocīgi, ka darbā/studijās pēkšņi krasi mazinājusies motivācija, jo liekas - pa “ pārtraukumu” tāpat viss aizmirsīsies. Kaut kā jāmēģina sevi dabūt uz strīpas, bet, nu protams - nepārpūloties :) Kas gan cits spēj mani un tevi tik ļoti pasaudzēt un palutināt, ja ne mēs paši! Es apsolu, ka netēlošu stipro un visu varošo mammu, bet gan katru mīļu dieniņu domāšu un dzīvošu tavam priekam, punča iemītniek!

27.01.2016

Ak vai, cik šī diena bija gara un grūta! Sākās jau ar to, ka nepamanīju, ka Ilzei ir vārda diena,  bet, neskatoties uz to, viņa bija ļoti, ļoti priecīga, kad pastāstīju par Tevi! Dienai jau nebūtu bijusi ne vaina,  ja nebūtu bijis sasodīti daudz darba somografijās un pēc tam vēl nebūtu saņemta milzu deva ar pārmetumiem par to kā es dzīvoju un ko es daru. Bet nav jau ļaunuma bez labuma, jo tagad man ir daudz, daudz vairāk vienalga kā būtu bijis. .piemēram pirms nedēļas :) tagad man nav nekā svarīgāka par Tevi! Vēl tikai jāizdomā kā tikt vaļā no nakts dežūrām, jo es gribu tevi jau tagad ļoti pasaudzēt un palutināt :) jau kuro dienu ejam gulēt laicīgi un arī šovakar esmu nolēmusi darīt tieši tāpat! Labnaksniņ!

28.01.2016

Labrīt! Garo “poliklīniku “ dienu iesāku ar došanos uz Gulbja laboratoriju  (kas ļoti ērti atrodas dažas durvis aiz mana kabineta :)). Kāpēc? Jo atkal naktī sāpēja puncītis un es vairs nevaru izturēt, ka nezinu pilnīgi neko - vai tu tur esi, kā tev tur iet, vai tev iet labi..analīzes gan mani nenomierināja, jo HCG rādītājs,  vadoties pēc tabulas, liekas pārāk zems.. Cerams, ka tas nav nekas nopietns,  sestdien atkal braukšu un paskatīšos kas notiek analīzēs :)

Vakarā jauki un negaidīti atnāca ciemos Ilze - pasēdējām un parunājāmies, pa to laiku vīra kungs noskatījis internetā idejas bērna gultiņai :) super!

29.01.2016

Nu ko, mans mazais iemītniek, mūsu pirmā diennakts dežūra ir klāt! Labā ziņa ir tāda, ka pirmo dežūras pusi būsim kopā ar Ilzi un viņa ir tik jauka, ka noteikti ies manā vietā pie reanimācijas pacientiem izolatorā ( ko viņa arī darīja! ).

Visādi citādi nekāda vaina nebija, tikai vēders trakoti uzpūties un līdz ar to ( cerams ), sāka arī sāpēt. Bet varbūt, ka es velti baidos - tu droši vien ātri un veselīgi audz :) Kopumā un visumā - šī nebija grūta dežūra, jo tiku pagulēt teju 5 stundas! Protams, ka tas nav pietiekami un tas nav veselīgi ne man, ne tev, tāpēc ļoti ceru, ka izdosies kaut kā samenedžēt mazāk šādas piepūles!

Ar interesi skatījos, kad ginekoloģe nāca mūsu kabinetā skatīties grūtnieču punčos sirsniņas, visu laiku gribējās paprasīt cik nedēļas utml. Viens nu gan ir skaidrs - ja nonāk slimnīcā, tad noteikti būs gultas režīms. Ļoti ceru, ka ar mani tā negadīsies, jo man daudz, daudz darbiņi jāpadara, kamēr pilnībā nodošos tev :)

30.01.2016

Tā kā pēc dežūras prāts nenesās uz gulēšanu, bet gan ātrāk braukt uz veičiem, tad tā arī darījām! Pasūtīju sev brilles - jocīgi jau izskatās, bet nu acis ellīgi nogurst garajās darba dienās! Noskatījām blenderi, jo vīra kungs pilnībā uzstāj, ka man katrs rīts jāsāk ar vitamīnu kokteili, lai tu augtu ātri un pamatīgi! Es, protams, nevaru atteikt un tā nu mēs noskatījām, vēl gan jāpasūta būs internetā! Visu dienu pavadījām staigājot pa veikaliem un pēcpusdienā aizbraucām uz kino, jo ziemassvētku vecītis bija atnesis mums dāvanu karti. Un labi, ka tā, jo pirmo reizi bijām tur abi kopā un abi secinājām, ka vairs nekad neiesim :) Kāda gan jēga maksāt to milzu naudu, lai pasēdētu kopā ar vēl pāris simtiem cilvēku, klausītos kā visi kraukšķina, nevar uzlikt pauzi un mierīgi aiziet izdarīt ko vajag .. nē, labāk mājās! Veikali nogurdina ļoti, ļoti!

31.01.2016

Svētdienās jau no paša rīta domas sniedzas mājas kārtības virzienā un tā, kamēr es vēl domāju, vīrs jau darbināja putekļusūcēju un mājās sākās kārtība - tīrība! Pēc tam devāmies nodot analīzes, lai es redzu kā tev tur iet - ceru, ka viss būs ļoti labi un nākamreiz tevi patramdīšu tikai ceļā pie dakteres! Kā jau svētdienām pieklājas - arī kārtīgi iepirkāmies un vīra kungs uzcepa kartupeļu pankūkas - tāds gardums veselu mūžību nebija ēsts,mmmm! Un tā jau palēnām tās dienas skrien viena pēc otras .. jau nedēļa galā! Ceru, ka rīt saņemšu telefonā kādu jauku ziņu no tevis :)