Vēstulītes Miķelim. 38. nedēļa

17.09.2016

Kaut kā katras brīvdienas nonāku pie domas, ka šīs, iespējams, ir pēdējās brīvdienas divatā! Īpaši no rītiem, kad esam pasākuši ilgi valstīties pa gultu, liekas, ka tas ir jāiemūžina, jānovērtē! Šis rīts iesākās ar vairākām vēdera vilkšanas epizodēm - jau mazliet sabijos, ka nu ir klāt! Bet nekā, pavilka, patrenējās un likās mierā! Varbūt arī tas tāpēc, ka tavs tētis teica, ka šodien vēl ne, šodien daudz darbiņi jāpadara!

Un tad jau ceļamies un atkal atsākas pa_veikaliem_braukšanas epopeja ;) Tāpat arī šodien, bet visam bonusā vēl man īsti nebija garastāvoklis un tāda muļļāšanās vien sanāca! Tā kā lūkojamies jaunas mašīnas virzienā, tad tētis izmēģināja laimi bankā, bet tā kā nesen mainīts darbs un vēl ir pārbaudes laiks, tad nekā .. bankās atšuva!

Gavaru ģimenīte ( tik bez bērniem ) šodien Rīgā, uz kāzām, tad nu sanāca laiks arī iebraukt pie mums! Forši, jo vēl nebija bijuši šeit nekad! Kārtīgi izpļāpājāmies, tā ka viņi pat sāka jau kavēt un tad nodevāmies filmu skatīšanās priekiem. Kā parasti pieēdu pilnu puncu un bija grūti pat eksistēt! Labi, ka bieži tā negadās!

18.09.2016

Neskatoties uz to, ka gaidāmais laiks jau tik tuvu un arī uz to, ka mašīna nav gluži tāda, kurai varam uzticētos garos gabalos, tomēr pieņēmām lēmumu apciemot tavu Kandavas omi un aizbraukt uz Saldu - tur neesam bijuši ļoti sen!

Kandavā arī notiek remonts vienā istabā, bet pilnīgi pietika vieta, kur apsēsties un parunāties, pie tam cienāja mūs ar bezgala gardu frikadeļu zupu - tētis nenoturējās un apēda divas porcijas, es biju prātīgāka un pataupīju vietu ābolmaizei (kuru arī viena pati gandrīz visu šķīvi nošķinu :) ). Nākamreiz jau noteikti tiksimies kuplākā skaitā!

Tā kā Marikas tantei Saldū piektdien bija dzimšanas diena, tad bija sabraukuši vairāk ļaudis, bet kad mēs ieradāmies, visi jau bija prom, jo mēs diezgan vēlu to darījām! Atkal gardi pāedām (manas mīļās kotletes!), izpļāpājāmies, atkal vairākus kūkas gabalus noēdu, sadeva mums pilnu mašīnu ar burciņām ar visādiem lauku labumiem un atvadījāmies tieši tāpat - ka nākamreiz tiksimies jau kuplākā skaitā!

Interesanti, cik vecs tu būsi, kad pirmo reizi pieņemsim lēmumu ar tevi braukt kaut kur .. 3 mēnešu intervālā iekļaujas Ziemassvētki .. un diez cik ļoti paranoiska uz cilvēku pūļiem būs tava mammīte - kas zina! :)

Mūs abus pārsteidza fakts, ka visur mani sagaida un prasa - nu, grūti tev, ja? Bet īstenībā nav! Nu, iegurnis un vēl naktīs .. tas jā, pakustēties no sāpēm nevar! Bet visādi citādi enerģija ir atgriezusies ( daži jau biedē, ka tas tāpēc, ka tu plāno ierasties pavisam drīz:) ), pakustēties var un vispār - nevar sūdzēties! :)

19.09.2016

Turpmākās divas nedēļas ( kas ir laiks līdz “noliktajam datumam” ) esmu nobriedusi pavadīt absolūti slinkojot! Kalendārā nav neviena diena, kurā būtu iezīmēts, ka kaut kur jābūt! Šodien ļooti veiksmīgi izdevās gulšņāt līdz pusdienlaikam un arī pārējo dienu darīju principā neko :)

Tētis atbrauca mājās ar mitruma nosūcēju, jo sākam raizēties, ka te tik mitrs un savu mīļo puisīti tādā vidē nedrīkstam ievest, tāpēc šoreiz nepažēlojām naudu un nopirkām aparātu, kas solās būt no “labā gala” .. nu, cerēsim, ka viņš visu mitrumu paņems uz sevi un mums tiks brīnišķīgs gaiss :)

Šodien arī pieņēmām lēmumu, ka nav vairs finanses un laiks, lai taisītu akmentiņu sienu. Protams, ka neiztikām bez strīdiem, bet tētis tiešām ļot mācas un cenšas un pārkāpa sev pāri un nāca mūs samīļot, lai vakars nebeidzas kā pūcēm :)

Par pūcēm runājot - esmu absolūti “uzkritusi” uz visu, kur ir pūcītes! Man tā patīk!! flaneļa autiņi ar pūcītēm, gultas veļa patīk tieši tāda, kas ir ar pūcītēm :) No pingvīnēna par pūcēnu .. :)

Vakarā tētis devās uz futbolu, es biju nobriedusi iededzināt svecīti un tādā mierīgā atmosfērā padomāt un uzrakstīt dzemdību plānu, bet beigās nozvilnēju dīvānā pie seriāliem :) Nekas, visam jānotiek tad, kad gribas, tad tas sanāks vislabāk!

20.09.2016

Arī šodien brīnišķīgā kārtā izdevās ilgi un laimīgi novārtīties pa gultu! Jura šodien liek durvis - baigi smuki mainās dzīvokļa ainava :) Nvearu iedomāties kā tas būs, kad viss būs pabeigts un iekārtots, kad katrai lietiņai būs sava vietiņa .. jo vēl joprojām ir tā, ka visur viss sagrūzts, lai būtu ērtāk pārvietoties, pilnas kastes ar lietām, kas šobrīd it kā nav aktuālas, putekļi malu malās, jo īsti nav jēga viņus katru dienu tīrīt .. :) Bet ar katru dienu aizvien tuvāk !!

Apsēdos pēcpusdienā pie datora un uznāca luste parakstīt dzemdību plānu - pēkšņi vairs nevaru atcerēties kas tad bija tās lietas, ko gribēju uzrakstīt! Bet īstenībā uzrakstīšu arī šeit tādus lielus vilcienus:

• ļoti gribētu nodzīvoties pa māju labu laiku, lai, aizbraucot uz slimnīcu, nenonākam situācijā, ka jābrauc atpakaļ .. domāju, kas tas psiholoģiski ļoti nogurdinātu! Kā lai atrod sevī spēku nesadomāties, ka kaut kas varētu nebūt labi - to es vēl nezinu, bet ceru, ka izdosies :)

• ceru omulīgi iekārtoties dzemdību zālē, savākt kopā visas iespējamās lietas, kas varētu mums palīdzēt un atvieglot ceļu līdz TAM (jeb mīļā puisīša ieraudzīšanas) brīdim - bumba, pufs, masāžas elementi, pakaviņš, pietiekami dvieļi vai tml zem ceļgaliem, ūdens, mūzika(?) ..

• ļoti ceru iztikt bez stimulēšanas, anestēzijas, pūšļa duršanas utt .. bet ja ir medicīniskas indikācijas, tad protams!!

• kad mans skaidrais prāts galīgi atteiksies darboties, lūdzu, atgādiniet man, ka šis ir pārejošs process, ir tikai mazliet jāpaciešas līdz TAM brīdim,  tas ir tā vērts, lai tūlīt, tūlīt ieraudzītu Miķelīti, viņš jūtas tieši tāpat, tāpēc pacenšamies un kopīgiem spēkiem sagaidam mīļo puisīti!

• ļoti gribētu brīdī, kad mazais ir klāt, lai uzreiz uzliek uz punča (āda-āda) un pa virsu viņam uzklāj mūsu sagatavoto autiņu/sedziņu, lai nabiņa izpukst līdz galam un tad abi kopā ar tēti to pārgriezīsim!

• būtu brīnišķīgi, ja mūsu Miķelīti pirmo reizi ģērbtu tētis - protams, vecmātes zinošo acu pāru kontrolē, jo tā tomēr ir pirmā reize ..

Vakarā brauksim uz Jumpravu pie tava vectētiņa - viņš jau gandrīz uztaisījis tavu šūpulīti!! Tas būs kaut kas brīnišķīgs, ceru, ka tev tur ļoti labi nāks miedziņš, jo mēs visi tajā būsim ielikuši labas domas un lielu mīlestību!

21.09.2016

Braukšana pie vectētiņa izvērtās par supervēlu pasākumu, jo tavs tētis veselu stundu pavadija depo! Kā man tas veikals jau ir apnicis :) Bet nu galamērķī nonācām un līdz pusnaktij izvēlējāmies un zīmējam īstās un spēcīgās latviešu zīmes uz tava šūpulīša! Tas būs tik smuks, ka negribēsies, lai tu tik ātri no viņa izaudz :)

Šodien, kā jau katru rītu (pildu sev doto solījumu), gulēju līdz teju pusdienlaikam! Pēcāk ar kaimiņieni jeb Kārļa mammu (topošo) devāmies pastaigā un beigās nonācām kafejnīcā pie gardas kafijas un .. vecrīgas :) Cik gan daudz un ilgi var klačoties sievietes, tas tik ir ko vērts!

Vakaru pavadījām kārtojot māju, mazgājot putekļus, tētis gāja pagulēt, jo pēdējās dienās ļoti maz gulējis un bezgala piekusis, bet tagad ir ļoti svarīgi abiem būt labā kondīcijā, jo kuru katru dienu tu vari pieteikties :)

22.09.2016

Vai cik jocīga nakts man aiz muguras .. Sāku dzert aveņu tēju ( ko iesaka jau laicīgāk, no 36.nedēļas, jo runā, ka mīkstina dzemdību ceļus). Vēl pasmējos, ka tik neparauj vaļā to visu padarīšanu un ap plkst 1iem sāku jau nopietni baidīties - kāpēc tik bieži velk vēderu! Man vēl tāds jauns niķis - pirms miega telefonā izspēlēt candy crash :) Bet nu nolēmu, ka jāliek telefons pie malas un ātri jātaisa acis ciet, ja nu tu izdomā, ka šī ir tā īstā, mūsu satikšanās nakts, tad lai es esmu izgulējusies un gatava pamatīgam darbiņam :). No rīta, kad piecēlos, vēl joprojām ik pa laikam vēderu velk, bet nu skaidrs, ka mūsu svarīgais orgāns - dzemde - vienkārši trenējas lielajam darbam!

Obligāti būs jāatrod internetā Klaudijas padomi pozās un elpošanā un (jā, starp citu - pēc tava gādīgā tēta iniciatīvas) jāatkārto!

Patiesībā šīs dienas, kad tas īstais laiks ir tik tuvu ļoti līdzinās dienām, kad nesen biju uzzinājusi par tavu eksistenci manā puncī! It kā ar prātu saprotams, ka nu ir, ka tuvojas, bet kaut kā nesaistās ar realitāti .. ka rīt jau es varētu gulēt pusdienlaiku kopā ar savu bēbīti, ka jau rīt tētis liktu kopā gultiņu, lai Miķelim ir kur nosnausties .. Interesanti, kad tu esi nolēmis mūs pārsteigt :)

23.09.2016

Šodien nolēmu veikt tādu lielu un garu ceļu - līdz Āgenskalnam. Gan tāpēc, ka nu jau ļoti, ļoti prasās pagaidu aizkari istabā, gan tāpēc, ka padomā aiziet uz veikalu Bēbis un sapirkt vēl visādas lietiņas tevis pienācīgai sagaidīšanai :) Diemžēl vilšanās pamatīga - veicītī, kur iepriekš redzēju nu baigi daudz visādus aizkarus, tagad uzlikts, ka viss maksā kapeikas un aizkari vispār pazuduši :( Milzīgā grozā milzīgs daudzums ar visādām lupatām, bet nu ne aizkari, kas derētu.

Jau kādu laiku vairākas māmiņas man dod ieteikumu, ka tagad ir pēdējais laiks mieloties ar junk food jeb doties uz Hesburger! Superīgā kārtā arī Raitis šoreiz ir ar mieru un dodamies pēc milzīga daudzuma visādu ne pārāk veselīgu našķu :) Rezultējas tas viss filmu vakarā un vēders ir TIK pilns, ka ar tādu dzemdēt pilnīgi noteikti nav iespējams :) Tāpēc mierīgi dodamies gulēt.