Vēstule manam bēbītim: Es tevi gaidu..

Arvien biežāk mani pārņem doma,es tik ļoti ļoti gaidu,ka nevaru sagaidīt to mirkli,kad tikšos ar savu mazo punčiemītnieku,mirklis kad laiks apstāsies un es viņu redzēšu,mīlēšu un apbrīnošu.Tādēļ vēstule viņam-mazajam punčiemītniekam.

Mazulīt,Es tevi gaidu.

Mazulīt,te raksta tava māmiņa,mani sauc Baiba.Es ikdienu domāju par tevi,glāstu tevi caur domām un sūtu sveicienus uz tavu mazo pukstošo sirsniņu,kas katru reizi,kad dodos vizītē,lai tevi ieraudzītu,tu  mani saviļņo un iepriecini līdz sirds dziļumiem,kas liek manai sirsniņai pukstēt straujāk un no prieka smaidīt,smaidīt visu dienu un savos priekos dalīties ar tavu tēti Andri un mazo māsiņu Nikolu.

Kā tev klājas mazo mīļumiņ,kas tu esi,puisītis vai meitenīte?Kapēc tu kautrējies un neatklāj sevi,zini,tu esi drošībā katru dienu,jo mēs tevi sargājam un rūpējamies par tevi,mēs tevi ļoti mīlam jau tagad,kad vēl esi tur-manā puncī, mēs nevaram vien sagaidīt,kad satiksim tevi,varēsim tevi uzlūkot un ieskatīties viens otram acīs,noteikti neiztikšu bez asarām,bet neuztraucies tās nebūs bēdu asaras,tās būs prieka asaras,jo mūsu tikšanās brīdis būs īpašs un atmiņu grāmatā ierakstāms.Bet zini,vai kas arī tu būtu,meitenīte vai puisītis,mēs tevi mīlam,mīlam mīlam.

Vai zini,es ar nepacietību gaidu,kad sajutīšu tavu dunkāšanu,zinu zinu,man jābūt pacietīgai,jo tūliņ tūliņ jau tas laiks pienāks,bet tomēr,tava dunkāšana uzjundīs manas jūtas un es jutīšos vēl labāk,vēl pacilātāk.

Katru dienu es pavadu ar vissjaukākajām emocijām.Šobrīd ārā valda aukstums,bet daba līdz ar to ir fantastiski un apbrīnojami skaista,manas acis fotogrāfē visapbrīnojamākos skatus,kurus sūtu tev,bet ja nesaņem,tad zini,es tev tās parādīšu,kad būsi blakus man,tētim un māsiņai,tad kad būsi ārpus mana punča.

Vai tu jūti,kā tavs tētis ar māsiņu rūpējas par mani un tevi,viņi abi sarunājas ar tevi,viņi mīļo manu punci,lai sajustu tevi,lai ar tevi sazinātos.Vakaros viņi ieziež punci ar saudzējošu krēmu,viņu pieskārieni ir veltīti tev,un zini, viņi ir tie,kas ar nepacietību gaida,kad varēs tevi samīļot,it īpaši mazā māsiņa,kas solās iedot tev mazu,mīļu bučiņu uz tava mazā degun galiņa,tas būs jauki.

Kādu dienu tu nāksi pie manis,nāksi šajā pasaulītē,es tev palīdzēšu ierasties pie manis,bet nesatraucies ja pēkšņi ieraudzīsi spilgtu gaismu,tur būšu es,un tiklīdz tu būsi ārā no tumsas,tu nonāksi pie manis,tevi uzliks uz manām krūtīm,kur dauzās mana sirsniņa un no tā brīža es tevi sargāšu un sildīšu,bet galvenais atceries,es būšu tur un tavs tētis arī,bet tas jau tev būs skaidrs,kad izdzirdēsi viņu balsi.

Bet šī nav pēdējā vēstule tev,es tev rakstīšu un zini,dzīvo katru dienu ar visjaukākajām domām,es tev likšu klausīties jauku mūziku,arvien tev sūtīšu jaukus dabas skatus un atceries,Mēs visi trīs tevi MĪLAM un gaidīsim tevi ierodamies šajā pasaulītē jau Jūlijā :)

Tava māmiņa.

Vai tu esi rakstījusi vēstuli savam mazulītim,kā tu viņu gaidīji un sagaidīji?