Vairogdziedzeris un grūtniecība

Grūtniecība fizioloģiski ietekmē vairogdziedzera funkciju. Kādos gadījumos un cik bieži nepieciešama vairogdziedzera hormonu kontrole, lai sievietes ar vairogdziedzera darbības traucējumiem sagaidītu veselu mazuli, skaidro Klīnikas EGV endokrinoloģe dr. Liene Akmene.

Vairogdziedzera disfunkcija ir otra visbiežāk sastopamā endokrīnā saslimšana grūtniecēm. Grūtniecības laikā vairogdziedzera izmērs palielinās apmēram par 10 procentiem, bet valstīs ar joda deficītu – pat par 30 līdz 40 procentiem.  Vairogdziedzera hormoni – tiroksīns un trijodtironīns dubultojas. Ja asins analīzes uzrāda, ka asinīs vairogdziedzera hormonu ir pārāk daudz, tas nozīmē, ka vairogdziedzeris darbojas par ātru - tireotoksikoze. Kad analīzes uzrāda, ka vairogdziedzera hormonu ir par maz, tas nozīmē, ka vairogdziedzeris strādā pārāk lēnu – hipotireoze. Abos gadījumos grūtniecei nepieciešama ārsta endokrinologa uzraudzība. 

Dr. Liene Akmene vēsta, ka pirmajā grūtniecības trimestrī auglis ir atkarīgs no mātes vairogdziedzera hormoniem. Augļa vairogdziedzeris veidojas 10. līdz 12. nedēļā, hormonu veidošanās sākas 18. līdz 20. nedēļā. Savukārt gaidāmā mazuļa vairogdziedzera hormoni nepieciešamo līmeni sasniedz sākot no 36. grūtniecības nedēļas. Ja netiek uzraudzīti vairogdziedzera hormoni un laikus uzsākta terapija, hipotireoze var nelabvēlīgi ietekmēt grūtniecību – ir divreiz lielāks spontānā aborta risks, sākties priekšlaicīgas dzemdības, 21 procentiem grūtnieču ir preklamsija/hipertensija, iespējama placentas atslāņošanās. Mazuli pasaulē var ierasties ar pārāk mazu svaru, bērnam var būt samazināts IQ, vēlāka runas un traucēta redzes attīstība. Savukārt tireotoksikoze var būt iemesls Greivsa slimībai.

Jods – pilnvērtīga vairogdziedzera hormonu sintēzei! 

Cilvēka ķermenī jods kā mikroelements atrodas aptuveni 10 līdz 20 mg daudzumā, 70 līdz 80 procenti no tā – vairogdziedzerī.  Joda deficīts grūtniecības un krūts barošanas laikā nelabvēlīgi ietekmē augļa un bērna smadzeņu attīstību. Joda deficīts tiek uzskatīts par galveno novēršamo garīgās atpalicības cēloni pasaulē.

Joda saturs uzturā dienu no dienas atšķiras, svārstās no 65 līdz 530 mcg/dienā.  Cilvēka organisms veido rezerves, ar kurām var nodrošināt adekvātu hormonu sintēzi  apmēram divus mēnešus. Plānojot grūtniecību, Pasaules Veselības organizācija rekomendē uzņemt 150 mcg dienā, grūtniecības laikā 230 līdz 260 mcg dienā. Visvairāk joda atrodas okeānos, jūras ūdenī, kas iztvaiko atmosfērā un kopā ar lietu nonāk augsnē, bet vismazāk joda ir kalnu reģionos.

150 g joda dienā var uzņemt ar:

·       50 g jūras kāpostu, 

·       75 g lasi, 

·       ēdot 104 g butes

·       165 g mencas,

·       275 g jūras asaru, 

·       340 g austeres, 

·       380 g siļķes. 

·       Saldūdens zivis, piemēram, forele 2mcg/100g.